Pētījumi rāda, ka līdz 2050. gadam aptuveni pusei no pasaules iedzīvotājiem būs nepieciešama redzes korekcija. Turklāt eksperti lēš, ka aptuveni sešiem līdz septiņiem iedzīvotājiem no 10 ir nepieciešama redzes korekcija, taču to izmanto tikai puse. Bieži vien cilvēkiem ir daudz neskaidru jautājumu par redzes korekciju, brillēm, īpaši par īsto vai neīsto tuvredzību, kas ir visai maz zināms termins. Par to, kas ir īstā un neīstā tuvredzība un kā to atpazīt, stāsta optometriste Aiga Švede, Latvijas Universitātes docente, Latvijas Optometristu un Optiķu Asociācijas 2017. gada labākā optometrista balvas ieguvēja.

"Cilvēki bieži domā – ja es redzu slikti, man obligāti izrakstīs brilles. Šis apgalvojums ir mīts, jo ne vienmēr redzes uzlabošanai ir nepieciešamas brilles. Piemēram, skolas vecuma bērniem parādās tuvredzība pārlieku lielās redzes slodzes dēļ: ja redze tiek nodarbināta pārāk tuvā attālumā (neatkarīgi no tā, vai lasa drukātu tekstu, spēlē spēlītes datorā, planšetē vai telefonā), pārāk sliktā apgaismojumā. 

Līdzīgi redze var pasliktināties arī jauniem pieaugušajiem (18–30 gadu vecumā). Šajā gadījumā var izveidoties divu veidu redzes traucējumi – neīstā un īstā tuvredzība," skaidro optometriste.

Neīstā tuvredzība veidojas, jo redzes sistēma ir pārslogota, un tā ir īslaicīga. Īstā tuvredzība veidojas, jo acs ābols pielāgojas lielajai redzes slodzei un sāk stiepties garumā. Līdz ar to neīsto tuvredzību var vēl labot ar pareizu redzes režīmu, redzes treniņiem, fizioterapiju (agrāk izmantoja arī refleksoterapiju), lai atslābinātu redzes sistēmu un uzlabotu redzes kvalitāti. Savukārt īstā tuvredzība jau ir pastāvīgs redzes traucējums, un redzes kvalitāti var uzlabot tikai ar briļļu vai kontaktlēcu palīdzību. 

Kā atšķirt, kura tuvredzība ir cilvēkam, ja abos gadījumos redze tālumā ir pasliktināta? "Īstās tuvredzības gadījumā redze tālumā ir pastāvīgi slikta, savukārt neīstās tuvredzības gadījumā redze tālumā brīžiem uzlabojas, brīžiem pasliktinās. Piemēram, ja cilvēks novēro, ka pēc ilgākas redzes slodzes (pēc daudzām pie datora pavadītām stundām) tālumā viss miglojas (grūti saskatīt autobusa numuru, salasīt kādu uzrakstu), savukārt brīvdienās, kad ar draugiem būts zaļumos vai ir bijusi iespēja kārtīgi izgulēties, redze ir labāka, visdrīzāk tā ir neīstā tuvredzība. Ja pašam to ir grūti saprast, tomēr jākonsultējas ar optometristu," stāsta optometriste.

Ja ir noteikta neīstā tuvredzība, optometrists ieteiks pareizu redzes režīmu, arī vingrinājumus. Katrs pats var sākt sev palīdzēt – strādāt tuvumā pareizā attālumā (piemēram, datora monitoru novietot tā, lai darba attālums nav tuvāks par 40 centimetriem), ieviest biežākus pārtraukumus, kuru laikā acis varētu atpūsties (skatīties dažādos attālumos – tālumā un tuvumā), pats izkustēties un pastaigāt, izmirkšķināt acis. Biežāk ieteiktais režīms pauzēm ir 20–20 jeb 20 minūtes strādāt un 20 sekundes paskatīties apkārt, paceļot acis prom no viedās ierīces ekrāna. Taču to var pielāgot vecumam un darba specifikai. Skolās stundās lasīšanas un rakstīšanas darbi tiek kombinēti ar skatīšanos tālumā uz tāfeli, rotaļām, spēlēm, diskusijām, dažāda veida izkustēšanos. Arī mājās bērnam jāļauj atpūsties mājas darbu pildīšanas laikā. Piemēram, 1. klasē mājas darbus varētu pildīt 20 minūtes, tad 20 minūtes atpūsties un tad atkal 20 minūtes pildīt mājas darbus. Bērnam augot, darbošanās laiks var palielināties, piemēram, 14 līdz 15 gadu vecumā var darboties tuvumā jau 40 minūtes un tad ir nepieciešama vismaz 15 minūšu pauze. 

Arī pieaugušajiem darbā pauzes jāsaskaņo ar savu darba specifiku, bet jāatceras, ka nedrīkstētu acis tuvumā nodarbināt ilgāk nekā divas stundas. Pēc divu stundu intensīva darba ar viedierīcēm pauzei jābūt vismaz 30 minūšus ilgai. Atpūta nenozīmē skriet pie televizora vai datora (planšetes vai telefona), lai paskatītos kādu multeni vai filmu, pačatotu ar draugiem. Pauze ir atpūta acīm, tādēļ šajā laikā jādara viss, kur acīm nav rūpīgi jāskatās. Diemžēl vienkārša acu aizvēršana nav labākais atpūtas veids, un tas neļauj pilnībā redzes sistēmai atslābināties. Vislabākā atpūta ir izkustēšanās pašam un acīm, skatoties tālumā un tuvumā, uz telpas stūriem, izmirkšķinot un pat izbolot acis. Te nu gan var atrast ļoti daudz ieteikumus internetā. 

Latvijas Optometristu un Optiķu Asociācijas 2017. gada labākā optometrista balvas ieguvēja atgādina: "Jāsaprot, ka šie vingrinājumi tikai atpūtina, nevis uzlabo redzes funkcijas. Lai uzlabotu redzes funkcijas, ja acis sāk strādāt nepareizi, ir nepieciešama optometrista konsultācija, kas ierādīs tieši konkrētam cilvēkam nepieciešamos un pielāgotos redzes vingrinājumus, kas ļaus to uzlabot."