Dzemdes kakla vēzis ir paņēmis un paņem daudzu sieviešu dzīvības Latvijā - ik mēnesi no šīs slimības ap desmit sieviešu mirst. Tās ir sievietes spēka gados - gan tās, kuras vēl būtu spējušas radīt bērnus, gan tās, kuras nepaspēja izaudzināt jau piedzimušos. Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pēdējo 10 gadu laikā ir pieaugusi par 20%.

Dzemdes kakla vēzis un tā cēloņi

Dzemdes kakla vēzis visvairāk sieviešu skar vecumā līdz 45 gadiem, tomēr arī sievietes brieduma gados ir pakļautas dzemdes kakla vēža attīstības riskam, ko izraisījusi sākotnēja vai atkārtota cilvēka papilomas vīrusa (HPV) onkogēno tipu infekcija.

Vīruss tiek pārnests dzimumkontakta laikā vai saskaroties ādai dzimumorgānu rajonā. Šīs infekcijas risks rodas jau no pašām pirmajām seksuālajām attiecībām un saglabājas visu turpmāko sievietes dzīvi neatkarīgi no iedzimtības un/vai vecuma. Ir pierādīts, ka aptuveni 50 – 80% seksuāli aktīvu sieviešu kādā savas dzīves posmā inficējas ar cilvēka papilomas vīrusu, turklāt vairāk nekā 70% šo infekciju ir saistītas ar vīrusa onkogēnajiem tipiem.

Atkārtotas inficēšanās risks

Parasti sievietes organisma imūnsistēma no vīrusa "atbrīvojas" dažu mēnešu laikā – tas pazūd, neatstājot negatīvu ietekmi uz veselību, un viņa pat nenojauš par tā esamību. Diemžēl pret šo vīrusu nav iespējams iegūt dabisku imunitāti - sākotnējā infekcija neveido pietiekamu aizsardzību pret atkārtotu infekciju. Tādējādi sieviete var inficēties daudzkārt un iegūt nepārejošu infekciju. Ja organisms nespēj tikt galā ar infekciju paša spēkiem, pamazām rodas izmaiņas dzemdes kakla šūnās, kas potenciāli var izraisīt ļaundabīgu audzēju. Progresija līdz vēža stadijai lielā mērā norit bez simptomiem un ilgākā periodā - vidēji 10 - 20 gadus, tomēr audzējs var attīstīties arī viena vai divu gadu laikā.

Profilakses iespējas

Atšķirībā no citām onkoloģiskajām saslimšanām šo vēža formu iespējams viegli un laikus diagnosticēt un veiksmīgi ārstēt, ja vien tā atklāta agrīnā stadijā. Tās sievietes, kuras regulāri veic onkocitoloģiskās uztriepes pārbaudes, ir pakļautas daudz mazākam dzemdes kakla vēža attīstības riskam, tomēr slimība diemžēl var skart arī viņas. Proti, skrīnings ir svarīgs un palīdz diagnosticēt izmainītās šūnas, bet diemžēl nespēj novērst dzemdes kakla vēža galveno cēloni – HPV infekciju. Turklāt šīs metodes jutība ir ap 70% - proti, līdz pat 30% gadījumu tiek iegūti nepareizi (kļūdaini negatīvi vai pozitīvi) rezultāti, kas ir potenciāli bīstami, jo sekmē laikus neatklāta dzemdes kakla vēža attīstību. Turklāt ir tādas dzemdes kakla vēža formas kā adenokarcinomas, kas var attīstīties dziļi dzemdes kaklā un netikt atklātas laikus, izmantojot klasisko uztriepes tehnoloģiju. Šo iemeslu dēļ ir svarīga visaptveroša profilakse, kas sevī ietver ne tikai skrīningu, bet arī vakcināciju. Jo tikai vakcinācija nodrošina ilgstošu aizsardzību kā pret sākotnēju, tā atkārtotu infekciju un līdz ar to pasargā no dzemdes kakla vēža.

Latvijā  ir sākta organizētā dzemdes kakla vēža skrīninga programma. Valsts reizi trīs gados apmaksā onkocitoloģisko analīzi un vizīti pie tiem ginekologiem, kuri noslēguši līgumu ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru. Pie pārējiem ginekologiem vizīte ir par maksu. Neraugoties uz ekonomiskajām grūtībām, es aicinu sievietes apzināties profilakses – kā skrīninga, tā vakcinācijas - nozīmi un nepieciešamību un atbildīgi rūpēties par savu veselību.

Manuprāt, ir nepieņemami ciest un mirt no slimības, ja zināms, kā to novērst!

Dr. Dace Matule