Informē sabiedrību par zarnu vēzi
Šodien, rīt un parīt tirdzniecības centra "Spice Home" 2.stāvā apskatāms Baltijā vienīgais piepūšamais lielformāta zarnas modelis. Ikviens iedzīvotājs turpat varēs konsultēties ar speciālistiem un iziet ekskursijā pa zarnas modeli.
Šodien, 19.martā, speciālisti būs sastopami laikā no plkst. 17.00 līdz 20.00, bet rīt 20.martā un parīt 21.martā no plkst. 12.00 līdz 18.00.
Sabiedrību izglītojošo akciju organizē Latvijas Onkologu asociācija. Tās prezidents, ķirurgs Viesturs Krūmiņš aicina iedzīvotājus izmantot iespēju apskatīt zarnas modeli un uzdot jautājumus speciālistiem.
Marts visā pasaulē izsludināts kā kolorektālā jeb zarnu vēža mēnesis, tā ietvaros onkoloģijas speciālisti vēlas uzrunāt sabiedrību, aicinot visus iedzīvotājus, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, katru gadu doties pie ģimenes ārsta un veikt valsts apmaksātu skrīninga analīzi, kas ļautu konstatēt saslimšanu ar zarnu vēzi agrīnā stadijā un to veiksmīgi izārstēt.
Gastroenterologs, profesors Mārcis Leja informē, ka Latvijā no kolorektālā jeb zarnu vēža mirst aptuveni 70 procenti no visiem saslimušajiem. Ja audzējs tiktu savlaicīgi diagnosticēts, būtu iespējams izglābt aptuveni 400 cilvēku dzīvības gadā. Kolorektālā jeb zarnu vēža diagnostiku – skrīningu, patlaban veic tikai 6 līdz 7 procenti no aptuveni 800 000 cilvēku lielās riska grupas, kas ir ļoti maz.
Srīnings dod iespēju atklāt vēzi agrīnā stadijā un veiksmīgi to izārstēt, bet, atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm, Latvijā šī metode nestrādā, atzīst profesors Mārcis Leja, minot, ka, piemēram, Somijā skrīningu regulāri veic 70 % iedzīvotāju, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu.
Latvijā pēdējo 25 gadu laikā saslimstība ar kolorektālo jeb zarnu vēzi palielinājusies divas reizes, katru gadu prasot vairāk nekā 700 cilvēku dzīvības.
Pacienta pirmreizējās diagnostikas dati atklāj, ka mūsu valstī zarnu vēža slimnieki aptuveni 70 līdz 80 procentos gadījumu pie speciālistiem nonāk kā audzēja trešās vai ceturtās stadijas slimnieki, kas precīzi raksturo Latvijas iedzīvotāju paviršo attieksmi pret savu veselību. Saskaņā ar jaunākajiem statistikas datiem, katru gadu Latvijā tiek atklāti vairāk nekā 1000 jaunu zarnu vēža slimnieku.
Atklājot audzēju pirmajās stadijās, to ir viegli izārstēt un cilvēks var turpināt dzīvot, bet, ja audzējs tiek diagnosticēts pēdējās stadijās, pacientam līdz mūža galam ir jālieto medikamenti un jābūt atkarīgam no stacionāra, piedzīvojot fiziskas un morālas ciešanas, kā arī reti kurš nodzīvo ilgāk par pieciem gadiem.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska aicina ikvienu ģimenes ārstu regulāri veikt skrīninga analīzi saviem pacientiem, katram personīgi izskaidrojot, ka tā ir nesāpīga, mājas apstākļos veicama pārbaude, kā arī mudina iedzīvotājus, kuri sasnieguši 50 gadu vecumu, apmeklēt ģimenes ārstu un pašiem prasīt veikt šo analīzi.
Skrīnings ir profilaktiska programma, kas ļauj atklāt zarnu vēzi sākuma stadijā, stāsta L.Kozlovska. Katram pacientam, kurš ir sasniedzis 50 gadu vecumu, no ģimenes ārsta bez maksas jāsaņem aploksne un instrukcija kā tests jāveic, un, kādus pārtikas produktus nedrīkst lietot uzturā testa veikšanas laikā. Tests tiek veikts mājas apstākļos trīs reizes desmit dienu laikā. Pēc desmit dienām tests ir jāatnes atpakaļ ģimenes ārstam, kurš, izmantojot speciālu reaģentu, ļoti īsā laikā nosaka, vai tests ir pozitīvs vai nē. Gadījumā, ja tests ir pozitīvs, pacients tiek nosūtīts uz valsts apmaksātu steidzamu tālāku izmeklējumu – kolonoskopiju. Nesāpīgi (narkozē) šo izmeklējumu veic Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas Centrs un klīnika "Linezers".
Gadījumā, ja kolonoskopijas laikā tiek atklāti vēža aizmetņi - polipi, tie uzreiz tiek nesāpīgi izgriezti un nav nepiešama papildus operācija, skaidro L.Kozlovska.
Profesors Mārcis Leja aicina medijus un sabiedrību mainīt attieksmi pret zarnu vēzi, apzināties, ka tā ir problēma, kas var skart ikvienu, runāt par šo problēmu, izskaidrot to, aicināt vecākus un vecvecākus veikt skrīninga analīzi un kopā glābt tūkstošiem dzīvību.
Informāciju sagatavoja
Sanita Dika-Bokmeldere