Šogad, no 20. līdz 27. maijam, notiek Eiropas Testēšanas nedēļa, kuras galvenais uzdevums savlaicīgi konstatēt C hepatīta vai imūndeficīta vīrusa (HIV) infekciju, lai ātri izārstētu vai apturētu slimību un novērstu tālāku inficēšanos. Latvijā tam ir visi nepieciešamie rīki, un pamatā visu izšķir sabiedrības atsaucība, tāpēc šāda ikgadēja kampaņa.

Kampaņas rīkošanā apvienojušies - Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un Latvijas Infektologu, hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija (LIHHASA), aicinot ikvienu iedzīvotāju nodot testu uz C hepatītu un HIV infekciju, kam Eiropas Testēšanas nedēļā ir papildu iespējas to izdarīt. Ikdienā tas jau ir iespējams nododot asinis kā donoram, jo visi donori tiek testēti uz B un C hepatītu un HIV infekciju, arī anonīmi HIV profilakses punktos un pie ģimenes ārsta, kas visas ir bezmaksas iespējas, bet par maksu testu iespējams veikt jebkurā laboratorijā.

Eiropas Testēšanas nedēļā papildu bezmaksas testu iespējas būs Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, tāpat uz aktīvāku iesaisti testēšanā tiek aicinātas ģimenes ārstu prakses, intervijā skaidroja Austrumu slimnīcas stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” Ambulatoro pakalpojumu vadītāja, LIHHASA prezidente, Dr. med. Inga Ažiņa un Latvijas Infektoloģijas centra Aknu slimību nodaļas vadītāja un LIHHASA viceprezidente, asoc. prof. Ieva Tolmane, brīdinot, ka inficēties iespējams neatkarīgi no dzīvesveida.

Kad un kāpēc vispār iesākās Eiropas Testēšanas nedēļa un kā tā sasniedza arī Latviju?

Ieva Tolmane: Eiropas testēšanas nedēļa sākās 2013.gadā un sākotnēji kā HIV testēšanas nedēļa ar mērķi aktualizēt infekcijas problēmu un aicināt testēties, un 2015.gadā to papildināja arī ar testēšanu B un C hepatītiem. Tas viss tāpēc, ka ir pieejama laba diagnostika, efektīva ārstēšana, un nedēļas kampaņa aktualizē un uzsver to, cik smagas sekas var būt neārstētiem, nediagnosticētiem pacientiem. C hepatītu mēs varam pilnībā izārstēt, B hepatītam mēs varam samazināt vīrusa daudzumu tā, lai izskaustu aknu cirozes un vēža attīstību, savukārt HIV infekciju mēs varam kontrolēt, samazinot vīrusa daudzumu un risku nopietnām oportūnistiskām infekcijām, kas pavada HIV. C hepatīta gadījumā katrs izārstētais vairs neinficē citus. B hepatīta un HIV infekcijas gadījumā ievērojami tiek samazināts risks inficēt citus. Patlaban starptautiski Eiropas testēšanas nedēļas ir divreiz gadā – maijā un novembrī. Pats galvenais ir mudināt cilvēkus testēties. Tiem, kas nekad nav testēti un ir seksuāli aktīvi, HIV risku gadījumā būtu ieteicams testēties reizi gadā, bet C un B hepatīta gadījumā nepieciešams testēties kaut reizi dzīvē.

Inga Ažiņa: Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācija kopš savas dibināšanas solidāri iesaistās Eiropas testēšanas nedēļā. Nav citu veidu, kā laboratoriski pierādīt un uzstādīt diagnozi – ne vienai, ne otrai slimībai. Un visos gadījumos ārstēts cilvēks ir drošs un pārtrauc transmisiju, bet tas iespējams tikai tad, ja cilvēks zina savu statusu un ārstējas. Jaunatklātu HIV gadījumu līmenī mēs vēl nesen diemžēl dalījām pirmo otro vietu Eiropā, bet tagad esam jau tikai ceturtie bēdīgākie. Svarīgi ir ne tikai ārstēt, bet darīt to operatīvi un ātri, lai cilvēks nenodotu savu slimību tālāk. HIV infekcija biežāk sastopama vecuma grupā no 20 līdz 50 gadiem. Tāpat savlaicīga ārstēšana ietaupa laiku un izmaksas gan valstij, gan arī cilvēkiem pašiem. Ja testu nepiedāvā ģimenes ārsts, tad kaut vai pašam doties uz laboratoriju veikt testu par maksu vai arī bez maksas tas iespējams HIV profilaktiskajos punktos, kā arī donoru centros, ziedojot savas asinis un darot labu darbu, vienlaikus pārbaudīties uz šīm infekcijām.

Kādi ir Eiropas testēšanas nedēļas mērķi – informēt vai arī kādu daļu notestēt, kas vēl?

I. Tolmane: Šajā ziņā būtiski neatšķiras Eiropas un Latvijas līmeņa mērķi un uzdevumi. Latvijā mums ir pieejama ļoti laba diagnostika un laba, efektīva ārstēšana, bet mēs jau nevaram ārstēt, ja pacienti nav diagnosticēti. Mērķis, uzdevums un problēma atrast pacientus, kuri ir infekcijas avots, kuri staigājot riņķī, var izplatīt infekciju, bet mums vēl nav zināmi. Būtībā viņi arī paši nezina savu situāciju. Ieguvums vienmēr ir dubultā – cilvēks tiek ārstēts, un arī sabiedrībai viņš vairs nav infekcijas avots. Un tas ir mīts, ka šīs infekcijas ir tikai narkomānu slimības. Tā nebūt nav, jo ar C hepatītu un B hepatītu var nejauši inficēties arī dažādu kosmētisko procedūru laikā, tāpat ir seksuāli transmisīvais ceļš. Inficēties un slimot var tādi cilvēki, kuri nekad dzīvē nav lietojuši narkotikas.

I. Ažiņa: Mūsu mērķis ir atrast cilvēkus un ārstēt – tas ir pats galvenais, taču Eiropas testēšanas nedēļa arī atgādina par iespējam un vietām, kur to darīt. Mūsu valsts garantē ārstēšanu un tālāko uzraudzību, izmeklēšanu absolūti bez maksas. Turklāt mēs runājam par primāro testēšanu. Tā vēl nav diagnoze. Piemēram, C hepatītu cilvēks varēja pārslimot, un antivielas varēja saglabāties organismā, tāpēc nepieciešamas papildu analīzes. Ja, piemēram, tests ir pozitīvs, turpmākā rīcība ir no ģimenes ārsta paņemt nosūtījumu un pierakstīties pie speciālista, kur cilvēkam ir ērtāk.

Un kāds parasti ir tālākais ceļš tad, ja tests uzrāda kādas aizdomas?

I. Tolmane: Tagad vairs nav tie laiki, kad bija jāgaida divi trīs mēneši vai varbūt vairāk. Patlaban ar ģimenes ārsta nosūtījumu pie infektologa iespējams tikt divu trīs nedēļu laikā. Varbūt pat reizēm ātrāk, ja kaut kāda vieta atbrīvojas. Pēc tam, ja attiecīgā infekcija tiek apstiprināta, tad vairs nevajag arī ģimenes ārsta nosūtījumu un var doties pa taisno pie infektologa. Vēl ir atšķirības, kur tiek veikta testēšana. Ja primārais tests ir pozitīvs HIV profilakses punktā, kuri ir atrodami SPKC mājaslapā, tad iespējams doties pie infektologa bez ģimenes ārsta nosūtījuma, kuru vajag citos testēšanas gadījumos.

I. Ažiņa: Savā pacienta ceļā cilvēkam tikai jāizvēlas, kur viņam ērtāk turpināt diagnostiku un ārstēšanu –  Latvijas Infektoloģijas centrā, Gaiļezera slimnīcā vai Stradiņa slimnīcā Rīgā, vai kādā reģionālajā slimnīcā, piemēram, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē ir ārsti, kas ārstē šīs infekcijas. Parasti pēc testēšanas tad, ja rezultāts liecina par aizdomām, cilvēkiem tiek iedota lapiņa ar kontaktiem, kur sākt savu pacienta ceļu. Katra iestāde gan parasti dos tai tuvākos kontaktus, bet ja cilvēks piezvanīs uz mūsu – Infektoloģijas centra – informatīvo tālruni, viņam paskaidros, ka Latvijā tiešām nav tik bezcerīgu rindu, lai mēnešiem vai pusgadu dzīvotu neziņā.

Tātad kas ir svarīgākais šonedēļ?

I. Tolmane: Kā svarīgāko vēlos uzsvērt šo algoritmu… Tūlīt uz C hepatītu vajadzētu testēties katram, kas nekad dzīvē to nav darījis. Savukārt, uzmanot HIV infekciju, katram seksuāli aktīvam cilvēkam būtu jātestējas vienreiz gadā. Un ņemt vērā, ka nevienai no šīm infekcijām ilgstoši nav redzamu un jūtamu simptomu, lai tās varētu ārstēt savlaicīgi.

I. Ažiņa: Svarīgi novērtēt, ka savlaicīga skaidrība dos drīzāku problēmu novēršanu, un nebaidīties. Ar C hepatītu tagad ir tik unikāli, ka to iespējams izārstēt pilnībā. HIV diemžēl saglabājas mūža garumā, taču terapija ir tik moderna, ka savienojas ar jebkuru citu terapiju, cilvēks turpina dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un arī nevar inficēt citus, un to apmaksā valsts. Tāpēc svarīgākais ir – testēties.