Infektoloģe: Latvijā puse HIV pacientu ārstēšanu saņem novēloti

Rīga, 8.maijs, LETA. Latvijā puse ar HIV inficētu pacientu ārstēšanu saņem novēloti, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa.

Līdz par šī gada sākumam valsts apmaksāta ārstēšana - antiretrovirālā terapija - HIV pacientiem tika sākta tad, kad viņu CD4 šūnu skaits bija 350 un zemāks, kā rezultātā daudziem terapiju nācās gaidīt pat vairākus gadus. Kopš šī gada sākuma valsts apmaksātu terapiju sāk, kad pacienta CD4 šūnu skaits būs sarucis līdz 500.

Tomēr Ažiņa norādīja, ka ārstēšanu vajadzētu sākt vēl ātrāk. Ja vidējais CD4 šūnu skaits HIV negatīvam cilvēkam svārstās no 600 līdz 1600, tad Infektoloģijas centrā nereti nonāk pacienti ar pāris šīm šūnām, kā rezultātā cilvēkam jau ir virkne dažādu smagu saslimšanu, piebilda Ažiņa.

Viņa uzskata, ka nepieciešams atcelt HIV ārstēšanas "griestus", proti, sākt HIV infekcijas ārstēšanu neatkarīgi no CD4 šūnu skaita.

Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa norādīja, ka nesen tika pieņemts lēmums palielināt tā sauktos ārstēšanas "grieztus", tomēr ministrija uz to atcelšanu skatās piesardzīgi. Apkopojot pirmā ceturkšņa datus, nav vērojams, ka pēc izmaiņām pacientu skaits būtu ļoti būtiski palielinājies, tāpēc, ja pēc pusgada datu apkopošanas situācija būs līdzīga, ministrija varētu vērtēt arī "grieztu" atcelšanu.

Tāpat Ažiņa norādīja, ka Latvijā HIV pacienti lielākoties ārstēšanu saņem Rīgā, jo tikai 34% no HIV inficētajiem pacientiem, kas dzīvo ārpus Rīgas, vēršas pie reģionālajiem infektologiem. Šī iemesla dēļ infektoloģe uzskata, ka, palielinoties HIV pacientu skaitam, pacientiem būtu jārekomendē izmantot tuvāko reģionālo infektologu. Ažiņa rosināja arī VM veicināt infektologu ambulatoro pakalpojumu pieejamību reģionos, proti, aicināja Nacionālo veselības dienestu (NVD) slēgt līgumus ar reģionālajām slimnīcām par infektologa ambulatorajiem pakalpojumiem.

Arī biedrības "Apvienība HIV.LV" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovkis uzsvēra, ka HIV jomā vairāk jāstrādā ar reģioniem, lai pacientiem nebūtu regulāri jābrauc uz Rīgu.

Vienlaikus infektoloģe sacīja, ka Latvijā infektologs nav tiešās pieejamības speciālists, tāpēc nepietiek ar HIV pozitīvu eksprestestu, lai pacients varētu doties pie šī speciālista - nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums. Pacientam ar HIV pozitīvu eksperstestu būtu jābūt tiesīgam vērsties pie infektologa uzreiz, uzskata Ažiņa.

VM pārstāve uzsvēra, ka ministrijā nepārtraukti notiek diskusijas par infektologu pieejamības palielināšanu. Pieejamības jautājumi tiek risināti - iecerēts, ka NVD, slēdzot līgumu ar reģionālajām slimnīcām, paredzēs, ka jābūt nodrošinātam reģionālajam infektologam. "Katrā novadā gan infektologa nebūs, tomēr būtu jānodrošina, ka vismaz tie mediķi, kuri gatavi strādāt ambulatori, to var arī darīt," sacīja Līviņa.

Kā ziņots, gada laikā par 5,3% pieaudzis kopējais ar HIV inficēto pacientu skaits Latvijā, liecina Infektoloģija centram pieejamie dati.

Uz 2017.gada 1.janvāri Latvija bija 6972 HIV inficētie, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uz 2018.gada 1.janvāri bija reģistrēti 7343 HIV inficētie, proti, uzskaitē parādījies 371 jauns HIV pacients. Pērn janvārī LIC nodaļas HIV un AIDS uzskaitē bija 5298 cilvēki, kas ir par 7,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet 2018.gada janvārī par 7,3% vairāk nekā 2017.gada janvārī.

Vienlaikus biedrībā "Apvienība HIV.LV". iepriekš informēja, ka, neskatoties uz šī gada veselības aprūpes budžetā HIV un AIDS ārstēšanai piešķirto ievērojamo papildu finansējums, jaunu pacientu piesaistes rādītāji ir vāji, kas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas pērn apstiprinātā HIV izplatības ierobežošanas plāna sniegtās ārstēšanas iespējas.

Biedrības rīcībā esošie dati liecina, ka gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies. Šī iemesla dēļ trīs nevalstiskās organizācijas, kas Latvijā darbojas HIV un AIDS jomā, nosūtīs kopēju vēstuli veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) un Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam Romualdam Ražukam (V), aicinot pievērst pastiprinātu vērību šim jautājumam, kopīgi meklējot labākos risinājumus, lai arvien vairāk HIV pacientu būtu pieejama ārstēšana.