Dzīvot, kamēr jūs apstādina paša ķermenis, ir bieži dzirdēts teiciens. Pēkšņi un pārsteidzoši, taču arvien biežāk gados jauni cilvēki sastopas ar sirds veselības problēmām un nereti ceļā uz slimnīcu tiek diagnosticēts infarkts. Arī Gata pieredzes stāsts sākās pavisam nevainīgi – ar sliktu pašsajūtu, tomēr paša apņēmība un ilgstoša ārstēšanās ir viņam ļāvusi šo stāstu izstāstīt šodien.

Basketbols kā barometrs

Viss sākās pirms 12 gadiem, kad es, 17 gadīgs jaunietis, skolas laikā aktīvi spēlēju basketbolu. Sākotnēji ārsts teica, ka sirds problēmas ir no fiziskās pārslodzes, un mierināja, ka nav īsti par ko satraukties. Ieteikums bija samazināt slodzi un uz kādu brīdi aizmirst par basketbolu. Kopš tā brīža basketbols vairs nav mana ikdienas sastāvdaļa, jo, kā tika secināts vēlāk, problēmas radās ne tikai slodzes, bet ģenētiskas iedzimtības dēļ.

Līdz ar basketbola pārtraukšanu, uz mirkli šķita, ka viss ir lieliski un atgūstu spēkus, taču ar laiku mana veselība pasliktinājās. Veselības jautājums man bija ļoti svarīgs, un es neatlaidīgi interesējos par ārstēšanas iespējām. Es neapstājos pie viena speciālista viedokļa un viņa rekomendācijām. Šķiet, mani konsultēja vairāk kā pieci speciālisti dažādās valstīs, tāpat komunicēju ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīga rakstura veselības problēmas.

Veselības pārdzīvojumi vai pārbaudījumi?

Man ir bijušas ķirurģiskas iejaukšanās, sirdslēkmes, piebildīšu, ka ārstēšanās laikā es apmeklēju arī psihoterapeitu. Daudziem joprojām ir maldīgs priekšstats par psihoterapeita apmeklējuma nepieciešamību, tomēr nereti tieši tas ir īstais un vienīgais speciālists, kurš spēj atrast pareizos vārdus un sniegt atbalstu. Es ļoti meklēju to pagrieziena punktu, kas palīdzētu sakārtot domas un saprast, kas īsti ar mani un manu veselību notiek. Nenoliedzami, ģimene un draugi, tuvāko atbalsts ir neatsverams, tomēr ļoti daudzas lietas mēs paturam pie sevis vai spējam izrunāt ar svešiem cilvēkiem, kuri spēs pateikt viedokli no malas, bez liekām emocijām.

21. gadsimta cilvēku ikdiena

Kāpēc slimojam un saskaramies ar šīm problēmām arvien biežāk? Pavisam vienkārši – mēs esam mainījuši prioritātes un aizmirsuši, ar ko viss sākas. Viena no lietām, ko es mainīju savā dzīvesveidā, bija uzturs. Šis kļuva aktuāli pēc vairākām operācijām un procedūrām, kad parādījās dažādi simptomi – sāpes krūšu rajonā bija viens no tiem. Jau pāris gadus esmu kļuvis par veģetārieti un patiešām jūtos daudz labāk. Es sāku veidot sava uztura ēdienkarti un nonācu pie secinājuma, ka ir dienas, kad pēc konkrētu pārtikas produktu lietošanas es jūtos ļoti slikti. Nolēmu pārbaudīt savu teoriju, izslēdzot dažus produktus no savas ēdienkartes, kas vainagojās ar labāku pašsajūtu.

Fiziskās aktivitātes

Sportam kategorisku nē pateikt gan nevaru. Fiziskās aktivitātes joprojām ir mana ikdienas sastāvdaļa, tomēr mazliet vieglākā formā. Esmu sācis nodarboties ar jogu, un man tas ļoti palīdz atslēgties no ikdienas un sakārtot domas. Tāpat nodarbojos ar mēreni fiziskām aktivitātēm un cenšos uzturēt tonusu, ejot uz dažādām fitnesa nodarbībām.

Ārsta apmeklējums – regulārs ieradums

Es vēljoprojām regulāri apmeklēju speciālistus. Man ir teiciens "better safe than sorry" jeb, kā tautā saka, "labāk septiņas reizes nomēri un vienreiz nogriez". Mūsu pašsajūtu ietekmē mūsu emocionālais stāvoklis un noskaņojums. Emocionālā spriedze ir sakāpināta it visur. Mēs par maz domājam par savu dzīvesveidu un esam aizrāvušies ar nevajadzīgām nodarbēm, ieradumiem un dažādiem bezjēdzīgiem laika kavēkļiem. Ir svarīgi atcerēties, ka mūsu ķermenis un veselība ir vienīgais, kas mums patiesi pieder un uztur mūs dzīvus. Pat šķietami visveselākais cilvēks var piedzīvot nelaimi, tāpēc mūsu ķermenis un prāts ik dienu ir jāsargā, jālolo un jāciena.