Imūnterapija - efektīvākais līdzeklis cīņai ar alerģijām

Kas jāzina par alerģijām un kā to ārstēšanā darbojas imūnterapija, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Elīna Aleksejeva.

Kā alerģijas var ārstēt?

Tradicionālā medicīna piedāvā divas ārstēšanas metodes. Pirmkārt, ārstēt elpceļos radušos iekaisumu var ar medikamentiem. Otrkārt, atsevišķos gadījumos, ja ir precizēts alergēns (vielas no pārtikas produktiem, augu vai dzīvnieku valsts, kas var izraisīt iekaisumu), mēs varam iedarboties uz pašu cēloni, veikt organisma pakāpenisku "pieradināšanu", lai tas pārstāj tik asi reaģēt uz alergēnu un veidot iekaisumu. To sauc par imūnterapiju.

Kādus alerģiju veidus iespējams uzveikt ar imūnterapiju?

Imūterapija būs iedarbīga, lai ārstētu alerģiskas iesnas un alerģisku astmu, kuru izraisījuši ziedputekšņi, mājas putekļu ērcītes, dzīvnieku blaugznas vai pelējums. Tāpat imūnterapija palīdzēs cilvēkiem, kuri piedzīvojuši dzīvību apdraudošu sava organisma reakciju pret lapseņu vai bišu indi. Pašreiz zinātnieki turpina pētīt, kādas ir iespējas veikt imūnterapiju arī pārtikas alerģijas gadījumos. Jau veikti vairāki izmēģinājuma eksperimenti, un tie bijuši veiksmīgi.

Vai bezrecepšu medikamenti vienmēr palīdz?

Nav vienmēr svarīgi, vai tas ir recepšu vai bezrecepšu medikaments, lai spriestu par tā efektivitāti. Protams, ne visos gadījumos, ārstējot ar zālēm, mēs varam panākt vēlamo efektu, mazināt simptomus vai pilnībā izārstēt alerģiju.

Kad jāuzsāk imūnterapija?

Tiem, kam ir alerģija pret ziedputekšņiem, terapiju ieteicams uzsākt aptuveni 3-4 mēnešus pirms augu ziedēšanas laika. Savukārt tie cilvēki, kurus nomoka mājas alergēni - mājas putekļu ērcīte, kaķu vai suņu blaugznas, pelējumi -, imūnterapijas kursu var uzsākt jebkurā laikā.

Kāpēc imūnterapija jāuzsāk tieši 3-4 mēnešus pirms augu ziedēšanas?

Uzsākot laicīgi imūnterapiju, varam sagatavoties nākamajai ziedēšanas sezonai, un bieži pacients jūt efektu jau pirmajā sezonā. Tas cilvēku pārliecina, ka ārstēšana dod vēlamo efektu, un viņš ir motivēts to turpināt.

Vai ikviens var uzsākt imūnterapiju? Varbūt ir kādi ierobežojumi?

Imūnterapiju var veikt ikvienam, arī bērniem no piecu gadu vecuma. Tā nav ieteicama vienīgi gados veciem cilvēkiem, grūtniecēm, pacientiem, kuriem ir vai bijis audzējs, imūndeficītu un autoimūnām saslimšanām.

Vai imūnterapiju var veikt visu mūžu? Vai cilvēks ar laiku kļūst imūns pret alerģijām vai tieši otrādi - imūnterapija zaudē savu labo ietekmi?

Jo agrākā vecumā sāk ārstēšanu un jo mazāk ir alergēnu, pret kuriem cilvēks ir jutīgs, jo augstāka ir arī terapijas efektivitāte. Līdz ar gadiem cilvēkam mēdz pievienoties aizvien jaunas alerģijas, turpretī, ja laikus uzsāk imūnterapiju, šie riska faktori samazinās.

Kādas varētu būt smagākās alerģijas izpausmes, ja pret to necīnās?

Smagākā ir anafilakse (iekaisuma reakcija), kas var beigties pat ar nāvi. Piemēram, ja cilvēkam iedzeļ lapsene un viņam ir alerģija pret šo kukaiņu indi, tad rezultāts var būt nāvējošs. Diemžēl arī smaga, neārstēta astma var būt par iemeslu elpas trūkumam, kas var beigties letāli.

Vai imūnterapijai ir arī homeopātiski jeb "tautas" aizstājēji?

Man nav tādu zinātniski pierādītu faktu, ka ar homeopātiju, fitoterapiju vai citiem līdzekļiem varētu aizstāt imūnterapiju.

Vai imūnterapija kļūst populārāka?

Pēc pieredzes un saviem novērojumiem varu viennozīmīgi teikt, ka jā. Aizvien biežāk paši pacienti, arī mazo pacientu vecāki interesējas par šādu iespēju. Tas nozīmē, ka cilvēki dalās savā pozitīvajā pieredzē un iesaka to citiem.

Kas ir galvenā motivācija cilvēkiem uzsākt imūnterapiju?

Pacienti ir ļoti dažādi. Vienam katru gadu sezonas laikā parādās ļoti spēcīgas iesnas, acu nieze un asarošana, apgrūtināta elpošana, un tāpēc viņam ikdienā jālieto vairāki medikamenti veinlaicīgi, lai mazinātu vai pilnībā likvidētu šos simptomus. Citam ir ļoti izteikta alerģija pret putekļu ērcītēm, no kurām diemžēl pilnībā nevaram izvairīties arī tad, ja cīņai ar tām izmantojam dažādus līdzekļus. Protams, daudzo medikamentu regulāra un ilgstoša lietošana rada lielu psiholoģisku spriedzi, liekot sev uzdot jautājumu: "Vai šāda veida ārstēšana vēl vairāk nekaitē manai veselībai?!"

Vērojot savus pacientus, kuri lieto imūnterapiju, esmu ļoti gandarīta par rezultātiem, un šis prieks ir abpusējs. Man kā ārstam ir ļoti svarīgi redzēt savu pacientu veselu, apmierinātu un laimīgu. No sirds priecājos, ja mans pacients varējis visu ziedēšanas sezonu nelietot pretalerģijas medikamentus, viņam nav bijuši astmas uzliesmojumi, viņš var lietot uzturā augļus un dārzeņus, kuri iepriekš radījuši lielu diskomfortu (mēles pietūkumu, kasīšanos kaklā). Spilgti palicis prātā kāds mazais pacients, kurš atklāti paziņoja: "Es varu beidzot brīvi elpot, man nav jāmostas naktī un galvenais, ka mamma vairs neskalo manu degunu un nepilina visādus deguna pilinienus. Tas man ļoti nepatika."