Foto: Bhumika Bhatia/Flickr

Alerģija ir spēcīga cilvēka imūnsistēmas atbilde uz noteiktām vielām jeb alergēniem. Bet imūnterapija, saukta arī par desensitizāciju, ir vienīgā alerģijas ārstēšanas metode, kuras mērķis nav simptomu mazināšana, bet atbrīvošanās no cēloņa. Par to, kā sasniegt šo mērķi, stāsta Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centra alergoloģe Signe Puriņa.

Alergēnu imūnterapija ir iespējama injekciju vai zem mēles lietojamu pilienu vai tablešu veidā, lai ārstētu alerģisko rinītu un alerģisko astmu, ko izraisa mājas putekļu ērcītes, ziedputekšņi, pelējums un dzīvnieku blaugznas.

Neatkarīgi no imūnterapijas veida, tā atvieglo alerģijas simptomus jau pirmajā pusgadā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Sākumā preparāts tiek lietots, pakāpeniski palielinot tā devu. Pēc tam lietošanu turpina, lietojot nemainīgu uzturošo devu. Ļoti svarīgi izvēloties imūnterapiju, ir precīzi ievērot ārsta norādījumus. Vidēji terapijas ilgums būs 3 gadi.

Pareizi lietojot, alergēnu imūnterapijas iedarbība ilgstoši saglabājas arī pēc preparāta lietošanas beigām – simptomi samazinās vai pat izzūd. Efektivitāte dažādos medicīniskās literatūras avotos norādīta 70-85%, un tas ir daudz.

Alergēnu imūnterapijas galvenā priekšrocība salīdzinājumā ar pretalerģijas medikamentiem ir tā, ka jau pat pirmajā ārstēšanas gadā samazinās alerģijas izpausmes un nepieciešamība lietot pretalerģijas medikamentus – vietējos glikokortikoīdus, antihistamīna medikamentus utt. Pretalerģijas zāles ātri un sekmīgi likvidē alerģijas simptomus, taču, ja tās nelieto, simptomi atkal parādās. Savukārt alergēnu specifiskā imūnterapija ir vienīgais ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz alerģijas rašanās cēloņiem. Imūnterapija neļauj rasties arī citām alerģijām vai alerģiskajam rinītam attīstīties par bronhiālo astmu.

Imūnterapijai nav vecuma ierobežojumu, taču, jo agrākā vecumā sāk ārstēšanu un jo mazāk ir alergēnu, pret kuriem cilvēks ir jutīgs, jo augstāka ir arī terapijas efektivitāte. Taču alergēnu specifiskajā imūnterapijā svarīga ir alerģijas diagnoze. Imūnterapija ir ieteicama no 5 gadu vecuma. Līdz ar gadiem cilvēkam mēdz pievienoties aizvien jaunas alerģijas, turpretī, ja laikus uzsāk imūnterapiju, šie riska faktori samazinās.

Terapijas mērķis ir samazināt cilvēka jutīgumu pret alergēnu, pakāpeniski mainot organisma imūnsistēmas atbildi un nodrošinot noturību pret alergēnu. Organismu pakāpeniski pieradinot pie alergēna, ko tas nepanes. Piemēram, ja alerģiju izraisa putekļu ērcīte vai ziedputekšņi, tad pacients ilgstoši saņem preparātu, kas organismu pakāpeniski pieradina pie šiem alergēniem. Līdzīgi ir tad, ja ir alerģija pret bišu vai lapseņu dzēlieniem, dzīvnieku blaugznām, pelējumiem utt. Lai sasniegtu šo mērķi, pacientiem rūpīgi jāievēro ārsta norādījumi zemmēles imūnterapijas laikā.

Ja ir sezonālā (ziedputekšņu) alerģija, imūnterapija jāsāk vismaz 3-4 mēnešus pirms sezonas sākuma, vēl labāk – pusgadu iepriekš, lai līdz sezonai jau būtu izveidojusies jūtama imunitāte un pretalerģijas zāļu daudzumu varētu samazināt gandrīz līdz nullei.

Arī alerģijas diagnostiku labāk veikt starpsezonā, jo tad testi ir visprecīzākie. Terapijas uzsākšanas laikam nav nozīmes, ja ir alerģija, kas nomoka visu cauru gadu, piemēram, alerģija pret mājas putekļu ērcītēm.

Alergēnu specifiskajā imūnterapijā izmantojot zem mēles lietojamos pilienus, sāk ar mazākas koncentrācijas preparātu. Pacients to ik dienu lieto mājās, ārstu apmeklējot ik pēc trim mēnešiem vai ātrāk, ja ir sūdzības, neskaidrības vai problēmas, kas apgrūtina terapiju. Zemmēles tabletes pieejamas, lai atbrīvotos no pļavu zāļu alerģijas. Tās diendienā lieto pirms sezonas un sezonas laikā, pavisam apmēram 4 – 5 mēnešus, tad ir pusgadu pārtraukums, un tad seko atkal pusgadu lieto terapiju, kopumā trīs gadus. Zemādas injekcijas ir senākais alergēnu specifiskās imūnterapijas veids, taču dažreiz ir visgrūtāk īstenojams, jo injekcijas ievada ārsta kabinetā. Pirmos sešus mēnešus ir viena deva vienreiz nedēļā, nākamos 2,5 gadus – viena deva mēnesī.

Terapiju piemeklē katram pacientam individuāli. Te atšķirīgas ir arī cenas – zemmēles pilieni ir dārgāki par injekcijām. Pilienu sastāvā ir ūdens, vārāmā sāls, glicerīns un alergēns. Lietojot zemmēles pilienus, ir vajadzīga disciplīna. Ja pacients ir bērns vai pusaudzis, vecākiem, jau terapiju uzsākot, ir jābūt pārliecinātiem, ka tika ievēroti ārsta norādījumi, un katru rītu tukšā dūšā zem mēles tiks uzpilināts un paturēts noteikts skaits pilienu. Pieredze rāda, ka tas kādā brīdī var kļūt apnicīgi, aizmirstas vai negribas, un, izlaižot vienu, otru un vēl kādu reizi, zūd arī jēga arī no iepriekš izlietotās preparāta devas. Jārēķinās, ka zemmēles pilieni jāuzglabā ledusskapī. Būtu jānodrošinās ar preparāta glabāšanu aukstumsomā.

Ja preparātu organismā ievada injekcijas veidā, arī tad vajadzīga regularitāte, turklāt tas jāveic ārsta kabinetā, jo ir jāievēro īpaša tehnoloģija, un preparāts nedrīkst nonākt asinsritē.

Uz vietas jāpavada vēl apmēram pusstunda, lai pārliecinātos, ka nav paasinātas reakcijas.

Īpaši sarežģīts ir pirmais pusgads, jo pacientam savi plāni, īpaši tālāki izbraucieni jāpakārto injekcijām, ko nedrīkst izlaist, saņemt agrāk vai vēlāk, lai nemazinātos efektivitāte. Zemmēles tabletes alergēnu specifiskajā imūnterapijā ir visjaunākā forma, un arī to sastāvā nav palīgvielu – tikai liofilizēts olbaltums, t.i., attīrīts, aukstumā sasaldēts un vakuumā izžāvēts. Tablete īsā mirklī izkūst zem mēles.

Sākot terapiju, visiem trim alergēnu specifiskās terapijas veidiem var būt blakusparādības. No tām nevar izvairīties, jo cilvēks noteiktās devās saņem to, ko viņš nepanes. Parasti, sākot terapiju, ārsts to izskaidro un pastāsta, kā rīkoties. Protams, sākumā tas nav patīkami, taču dažu nedēļu laikā saasinātā reakcija – lūpu vai mēles tūska zemmēles pilienu vai tablešu gadījumā vai apsārtums un tūska pēc injekcijas – pāriet.

Plašāka informācija par ārstiem, kas konsultē par imūnterapiju, www.zied.lv.