Mūsu elpošanas orgānu sistēma atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā ar vidi un to stipri ietekmē klimatiskie apstākļi. Vēss, mitrs un vējains laiks palīdz izdzīvot un izplatīties elpceļu vīrusiem, tādēļ ziemā daudz biežāk saskaramies ar elpceļu problēmām – akūtām augšējo elpceļu infekcijām, akūtu bronhītu, pat pneimoniju.

Lai gan klepus ir viens no organisma standarta aizsargmehānismiem, kas palīdz organismam attīrīties no visa liekā – putekļiem, dažādām kairinošām vielām, svešķermeņiem un arī no vīrusiem un baktērijām -, klepus tomēr var būt saslimšanas simptoms. Par to, kas īsti ir klepus, ko darīt ieilguša klepus gadījumā un citiem jautājumiem stāsta "Silvanols" produktu speciāliste Inga Zdanovska.

Dabisks reflekss

Klepus sākas kā dziļa ieelpa, kam seko strauja izelpa ar raksturīgu skaņu. Tieši tajā brīdī gaiss no plaušām tiek izgrūsts ar līdz pat 480 km/h lielu ātrumu. Ar šo gaisa plūsmu no elpceļiem tiek izgrūstas krēpas un gļotas, kā arī sīkāki svešķermeņi un citi kairinātāji, kas iekļuvuši elpceļos. Taču pēc dziļas un spēcīgas izelpas klepus laikā, seko dziļa ieelpa, kas no jauna kairina elpceļus, tāpēc seko nākamā klepošana. Tā rodas klepus lēkme.

Klepus var būt kādas slimības simptoms, taču ir arī situācijas, kad klepojam visi, piemēram, ieejot piedūmotā telpā, nonākot putekļu mākonī vai nejauši ieelpojot kādu kairinošu vielu. Tā ir normāla, dabiska un stabila aizsargreakcija, organismam ar klepu cenšoties izvadīt no elpceļiem visu kaitīgo un traucējošo. Klepus ne vienmēr signalizē par saslimšanu, bet norāda uz to, ka organisms darbojas adekvāti un atbilstoši situācijai. No otras puses, nepārprotami, klepus ir arī simptoms, kas var liecināt par elpceļu saslimšanu.

Biežākais klepus iemesls – saaukstēšanās

Visbiežāk klepošanu izraisa kāds no aptuveni divdesmit saaukstēšanās vīrusiem, reizēm arī "nākot komplektā" ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, iesnām un citiem vīrusu infekcijas simptomiem, kas parasti izzūd trīs līdz piecu dienu laikā, bet klepus, pamazām kļūstot arvien retāks un neizteiktāks, var turpināties pat divas nedēļas. Taču, ja klepus un paaugstināta ķermeņa temperatūra nomoka ilgāk nekā piecas dienas, noteikti jādodas pie ārsta, jo, iespējams, iekaisums iekļuvis dziļāk elpceļos, izraisot bronhītu vai pat plaušu karsoni.

Ja problēma ir hroniska

Jāatzīst, ka hroniskas elpošanas sistēmas slimības ir nopietna problēma ne vien Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā (ES), kur ik gadu hronisku elpošanas sistēmas slimību dēļ tiek zaudēti 5.2 miljoni pēc nespējas standartizēto mūža gadu, kuru vērtība sasniedz 300 miljardus eiro. Pēc Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm, visbiežākie hroniska bronhīta cēloņi ir smēķēšana un vides piesārņojums, īpaši darbavietās.

Tos, kas spītīgi neatsakās no smēķēšanas, hroniskas klepus lēkmes ar krēpām nomoka visnotaļ bieži, īpaši no rītiem. "Smēķētāja klepus" gadījumā katrs cilvēks atšķiras – atkarībā no bronhu gļotādas aizsardzības spējām viens var smēķēt ilgstoši un nesaskarties ar smēķētāja klepu, savukārt citu tas sāk mocīt jau neilgi pēc smēķēšanas sākšanas.

Hroniska klepus cēlonis var būt arī viena no pēdējo gadu aktuālākajām veselības problēmām – barības vada atviļņa slimība, kuras viens no simptomiem ir sauss klepus, ko izraisa spēcīgais kuņģa sulas radītais kairinājums. Šādā gadījumā klepus parasti ir pēc ēšanas vai strauji mainot ķermeņa stāvokli, piemēram, noliecoties. Atviļņa slimības gadījumā klepus bieži ir arī naktīs.

Ilgstošs vai hronisks klepus var būt arī ļoti bīstamu saslimšanu – plaušu tuberkulozes un plaušu vēža simptoms, tāpēc ir ļoti būtiski ilgstoša klepus gadījumā vērsties pie ārsta, pārbaudīties un noskaidrot klepus cēloni.

Kā risināt hroniska klepus problēmu?

Ir daļa pacientu, kas pie ārsta vērsušies ar akūtu bronhu iekaisumu, vēlāk atkārtoti griežas pie ārsta ieilguša klepus dēļ, un daļa pie ārsta vēršas tādēļ, ka jau ilgākā laika periodā cīnās ar nepārejošu hronisku klepu. Ir svarīgi atrast klepus iemeslu un rīkoties, lai šo iemeslu novērstu – piemēram, atmest smēķēšanu. Tomēr ne vienmēr tas izdodas un ne vienmēr organisms ir spējīgs tikt galā pats saviem spēkiem  – vai tas būtu iekaisums vai smēķēšanas radītās sekas. Ieilguša un hroniska klepus gadījumā, protams, jāmeklē ārsta palīdzība, lai noteiktu klepus cēloni, un nozīmētu atbilstošu ārstēšanu. Smēķētājiem jādomā par smēķēšanas atmešanu, tāpat jāapsver dzīvesveida izmaiņas pasīvajiem smēķētājiem un tiem, kuri regulāri saskaras ar gaisa piesārņojumu. Uzturēt elpceļu veselību var palīdzēt dabas līdzekļi.

Noderīgi ārstniecības augi elpceļu veselībai būs, piemēram, priedes miza, lielā ceļteka, bosvēlijas sveķi u.c.. Ārstniecības augi var būt iekļauti gan dažādu tēju maisījumos, gan bezrecepšu medikamentos, gan uztura bagātinātājos, ko var iegādāties aptiekās.

Klepu nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tas var būt  nopietnas  slimības simptoms, pāriet hroniskā formā un samazināt dzīves kvalitāti kopumā.  Klepojot saspringst krūškurvja, plecu un skausta muskuļi, tāpēc ilgākā laikā paaugstinās to tonuss. Klepus dēļ nereti var sākt sāpēt visa muskulatūra gluži kā pēc trenažieru zāles apmeklējuma. Tāpēc neaizmirsti, ka pie ārsta noteikti jādodas, ja klepus gadījumā ir paaugstināta temperatūra vairākas dienas, izdalās ļoti daudz krēpu vai tām ir svaigu asiņu piejaukums, kā arī ja klepus ilgst ilgāk kā divas nedēļas.