Profilaktiskās pārbaudes ir būtisks faktors veselības uzturēšanā un slimību novēršanā. Par kādām ikgadējām profilaktiskajām pārbaudēm ir jāatceras un ko darīt ikdienā, lai uzturētu labu veselību, stāsta "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Profilaktisko pārbaužu nozīme

Profilaktiskās pārbaudes ir būtiskas veselības uzturēšanā un slimību novēršanā. Ikgadējās profilaktiskās pārbaudes ļauj identificēt slimības agrīnā stadijā, kad tās vēl nav izraisījušas būtiskus simptomus. Pārbaudes ļauj ārstiem un pacientiem savlaicīgi sākt ārstēšanu, pirms slimība sasniedz savu smagāko stadiju. Šīs pārbaudes ne vien palīdz agrīni diagnosticēt potenciālas slimības, bet arī veicina veselīgāku dzīvesveidu, jo pacients tiek informēts par rezultātiem un iesaistīts savas veselības uzraudzībā. Regulāras profilaktiskās pārbaudes ir īpaši svarīgas cilvēkiem ar ģenētisku predispozīciju noteiktām slimībām vai tiem, kuriem ir riska faktori, piemēram, smēķēšana, neveselīgs uzturs vai mazkustīgs dzīvesveids, stāsta ģimenes ārste Zane Zitmane. Kopumā profilaktiskās pārbaudes ir ieguldījums ilgtermiņa veselībā, sniedzot iespēju agrīni identificēt un novērst veselības problēmas, kas savukārt būtiski uzlabo dzīves kvalitāti, kas arī ir viens no svarīgākajiem ģimenes ārsta uzdevumiem.

Ikgadējās profilaktiskās pārbaudes

Ir būtiski pierakstīties un doties pie ģimenes ārsta vismaz reizi gadā. NVD (Nacionālā veselības dienesta) apmaksātu profilaktisko apskati reizi gadā var veikt ikviens no 18 gadu vecuma, un pacienta iemaksa par šo apskati pie ģimenes ārsta nav jāveic. Profilaktiskās apskates laikā ārsts veic rūpīgu izvērtējumu, uzdodot dažādus jautājumus par veselības stāvokli, ģimenes anamnēzi un dzīvesveidu. Papildus tam ārsts veic fizikālas pārbaudes, kurās parasti ietilpst asinsspiediena mērīšana, pulsa noteikšana, plaušu un sirds izklausīšana, limfmezglu un vairogdziedzera stāvokļa izvērtēšana, vēdera iztaustīšana, krūšu dziedzeru apskate un palpācija. Pēc fizikālās izmeklēšanas ārsts var sniegt pacientam rekomendācijas un nozīmēt turpmākus izmeklējumus, kas standartā ir asins analīzes, kurās visbiežāk nosaka pilnu asins ainas izmeklējumu, aknu un nieru rādītājus, cukura līmeni jeb glikozi, lipidogrammu, jeb holesterīna līmeni, nosaka arī vairogdziedzera funkciju un urīna analīzes. Tālāk jau pēc vajadzības ārsts nosūta uz sīkākiem izmeklējumiem, visbiežāk tā ir ultrasonogrāfija, veloergometrija, asinsvadu izmeklēšana, ehokardiogrāfija un citas. Parasti smalkāki izmeklējumi profilaktiski tiek veikti pacientiem, kuriem ģimenē ir dažādas iedzimtas patoloģijas. Tāpat ģimenes ārsts pārliecināsies, ka esat saņēmis visas nepieciešamās vakcīnas. Vizītes laikā atbilstoši dzimuma un vecuma grupām tiks atgādināts veikt valsts organizētu un apmaksātu vēža skrīningu pacientiem, kuri jūtas veseli un kuriem nav sūdzību vai slimības radītu simptomu. Profilaktiski tādā veidā iespējams agrīni atklāt pirmsvēža stāvokli vai audzēju agrīnā stadijā, lai laicīgi uzsāktu terapiju. Ja šķiet, ka kaut kas ir palicis nepateikts vai ģimenes ārsts ir piemirsis kaut ko atgādināt, nekautrējieties uzrunāt un uzdot jautājumus ārstam, uzsver ģimenes ārste. Veselība ir ikviena atbildība, un mēs esam šeit, lai jums palīdzētu!

Kā izvairīties no gripas?

Sākoties gripas epidēmijai, ir svarīgi zināt, kā pasargāt sevi no saslimšanas un ko darīt, ja tomēr ir sanācis saslimt. Gripai raksturīgs akūts sākums, augsta temperatūra līdz pat 39 vai 40 grādiem, galvassāpes, sāpes acs ābolos, īpaši kustoties, sāpes muskuļos un locītavās. Tādi simptomi kā aizlikts deguns, klepus, sāpes krūtīs neparādās uzreiz, bet gan pirmās dienas beigās vai otrajā dienā. Smagos gadījumos ir iespējama vemšana, apziņas traucējumi un krampji (parasti slimības 3.–5. dienā). Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar gripu, farmaceits iesaka ievērot profilaktiskus pasākumus, kuri palīdzēs izvairīties no gripas un riska inficēt apkārtējos:

• katru gadu vakcinēties – tas būs efektīvākais veids, kā sevi pasargāt no saslimšanas ar gripu;
• nepieskarties acīm, degunam un mutei ar netīrām rokām un regulāri nomazgāt rokas ar ziepēm vai antibakteriāliem līdzekļiem (spirtu saturošiem šķīdumiem), lai novērstu infekcijas izplatīšanos;
• izvairīties no saskarsmes ar slimiem cilvēkiem un gripas sezonas laikā nedoties uz izklaides pasākumiem, kā arī pēc iespējas biežāk jāvēdina telpas;
• ja ir jūtami gripas simptomi vai slikta pašsajūta, palieciet mājās, kā arī, klepojot un šķaudot, jāaizsedz deguns un mute, izmantojot vienreizējās lietošanas kabatlakatiņus, lai izvairītos no riska inficēt citus cilvēkus.

Farmaceits stāsta, ka svarīgi atcerēties arī par vitamīnu un minerālvielu lietošanu vīrusu sezonas laikā, lai uzturētu stipru imunitāti. Saaukstēšanās laikā īpaši svarīgi nodrošināt pietiekamu A, D, E, C un B grupas vitamīnu uzņemšanu organismā. A vitamīns stiprina elpceļu gļotādas un paaugstina to aizsargājošās īpašības, palīdz atjaunot bojātās elpceļu šūnas un trakta gļotādu. D vitamīns, kas arī tiek sintezēts no saules gaismas, labvēlīgi ietekmēs imūnsistēmu. Rudens un ziemas periodā organismam D vitamīns ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk, jo tas atbalsta organisma aizsargfunkcijas un palīdz nesaaukstēties. Arī selēns, cinks, varš un dzelzs ir būtiski mikroelementi, kas nepieciešami normālai imūnsistēmas darbībai.

Ieteikumi ikdienai

Ne tikai profilaktiskas pārbaudes palīdzēs uzturēt labu veselību un izvairīties no saslimšanas, bet svarīgi ir arī ikdienā rūpēties par savu veselību. Ģimenes ārste dalās padomos, kurus ievērot ikdienā, lai justos labāk šajā gadā.

• Veselīgs uzturs – pamatu pamats. Jāpievērš uzmanība līdzsvarotam un daudzveidīgam uzturam, kas satur visas nepieciešamās uzturvielas. Ieteicams palielināt dārzeņu un augļu patēriņu, zivis jāēd vismaz divas reizes nedēļā, jāierobežo neveselīga pārtika un jāpievērš uzmanība porciju lielumam. Ieteicams ēst mazām porcijām piecas reizes dienā. Jāuzņem katru dienu 2–2,5 l šķidruma, vismaz pusei no tā jābūt ūdenim.
• Fiziskas aktivitātes, piemēram, pastaigas, skriešana, peldēšana, braukšana ar riteni vai kāda cita aktivitāte, kas sagādā prieku. Ieteicams veikt fiziskas aktivitātes vismaz 150 minūtes nedēļā, ideāli katru dienu 30 minūtes mērenas intensitātes fizisku slodzi.
• Miega kvalitāte – jārūpējas par to, lai būtu pietiekami daudz kvalitatīva miega. Tās ir septiņas līdz deviņas stundas naktī. Pirms miega ir ieteicams kārtīgi izvēdināt telpas.
• Alkohola un smēķēšanas ierobežošana – iespēju robežās vai pilnīgi jāizvairās no kaitīgajiem paradumiem, tas palīdzēs samazināt vai novērst daudz un dažādas slimības.
• Psihiskā veselība – ir svarīgi rūpēties ne tikai par fizisko veselību, bet arī par savu mentālo veselību. Jācenšas pavadīt laiku svaigā gaisā, maksimāli jāsamazina ikdienas stress, jāuzturas pēc iespējas vairāk saulē, jāuzņem papildus D vitamīns un jācenšas būt pēc iespējas aktīvākiem. Tas pozitīvi ietekmēs gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu.
• Regulāras veselības pārbaudes – apmeklē ģimenes ārstu regulāri, vismaz vienu reizi gadā, arī ja nav sūdzību. Tas motivēs būt veselam un ļaus rūpēties par savu veselību laicīgi!

Atceries, ka ar jautājumiem par veselīgu dzīvesveidu, veselības uzturēšanu un profilaksi vienmēr vari vērsties pie farmaceitiem, kā arī pārrunāt tev piemērotāko preparātu izvēli, pareizu lietošanu, uzglabāšanu un citus saistītus jautājumus.