Latvija atrodas ādas vēža epidēmijas priekšvakarā, šodien preses konferencē norādīja biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs un dermatologs Raimonds Karls.

Preses konferencē Karls iepazīstināja ar Slimību profilakses un slimību kontroles centra (SPKC) datiem, kuri atklāja, ka saslimšana ar dažādām ādas vēža formām Latvijā arvien pieaug. Turklāt pieaug arī šīs saslimšanas izraisīto nāves gadījumu skaits, piemēram, no agresīvākās ādas vēža formas - melanomas - 15 gadu laikā mirušo skaits Latvijā ir trīskāršojies. Ik gadu ādas vēzi konstatē apmēram diviem tūkstošiem cilvēku un ar šo diagnozi mirst aptuveni 60 cilvēku. Dati diemžēl atklāj arī to, ka ar ādas vēzi saslimst arvien jaunāki cilvēki. Ja vēl pirms pāris gadiem ādas vēža saslimstību varēja novērot galvenokārt 70 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem, tad tagad liela daļa pacientu ir nedaudz virs 30 gadiem.

Pētot SPKC datus, atklājas, ka 2011.gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam, 2012.gadā - 216 cilvēkiem, 2013.gadā nedaudz mazāk, bet skaits joprojām ievērojams - 204. Savukārt citas ādas vēža formas 2011.gadā konstatētas 977 cilvēkiem, 2012.gadā 1626 cilvēkiem, bet 2013.gadā - jau 1700 Latvijas iedzīvotājiem.

Arī Latvijas veselības ministrs Guntis Belēvičs norādīja uz negatīvo statistiku: "Pēdējā laikā ādas vēzis tiešām ir visbiežāk atklātais audzēja veids, kam sekoja kolorektālais jeb zarnu vēzis, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Vēlamies mudināt cilvēkus paturēt prātā, ka pret veselību ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi, kas ietver regulāras veselības pārbaudes. Savlaicīga melanomas novēršana ir iespējama, ievērojot profilaktiskus pasākumus, bet efektīvākā ārstēšanai nepieciešama agrīna atklāšana. 2015.gads Latvijā ir pasludināts par "Onkoloģiskās modrības gadu". Starp būtiskākajiem Veselības ministrijas mērķiem ādas slimību novēršanā ir solārija apmeklēšanas ierobežojumi. Vēlamies panākt, lai solāriju pilnībā aizliegtu apmeklēt līdz 18 gadu vecumam. Labākajā gadījumā solāriju varētu apmeklēt tikai pēc ārsta norādījuma. Taču patlaban mērķis ir panākt, lai solārija darbinieki vienmēr pārliecinātos par solārija apmeklētāja pilngadību. Turklāt pirms solārija apmeklējuma darbiniekam būtu nepieciešams apmeklētāju iepazīstināt ar ultravioleto staru riskiem. Solārija darbiniekam ir jāspēj novērtēt klienta ādas stāvokli, kas nozīmē, ka darbinieki ir papildu jāizglīto. Tāpat Ministru kabinetā esam iesnieguši arī priekšlikumu par stingrāku tetovējumu un pīrsingu pakalpojumu kontroli, kas arī atstāj ietekmi uz ādas veselību."

Saslimstības pieaugumu ar ādas vēzi dermatologs Raimonds Karls skaidro ar sabiedrības nepietiekamo izpratni par ādas veselību, kā arī paradumu maiņu sabiedrībā: "Cilvēki joprojām maldīgi novērtē dabīgo un mākslīgo ultravioleto starojumu. Sabiedrība to uztver kā pozitīvu faktoru organismam, bet iedegumu - kā veselības sastāvdaļu. Taču tieši iedegušās ādas modes un stila mīta dēļ joprojām tiek apmeklēti solāriji, kas negatīvi ietekmē ādas veselību. Turklāt Latvijas iedzīvotāji dzīvo ilūzijā - ja ārā nav karsts laiks, nav arī ultravioleto staru radīto briesmu, taču šāds uzskats ir maldīgs."

R.Karls arī norādīja, ka ādas vēža attīstību veicina vairāki faktori, tomēr ultravioletais starojums ir visbīstamākais: "Tā kā nav vienas universālas "receptes", kā izvairīties no šīs slimības, pats svarīgākais ir mazināt ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi, kā arī laicīgi un regulāri veikt ādas stāvokļa pārbaudi un ādas veidojumu diagnostiku. Ādas vēzis ir vienīgā vēža forma, kas ir vizuāli diagnosticējama un veiksmīgi pilnībā ārstējama agrīnās stadijās. Svarīgi lietot arī atbilstošus saules aizsargkrēmus un par šādu ultravioleto staru piesardzību mācīt ikvienam jau no bērnu dārza vecuma, jo tikai tad mēs nākotnē varam cerēt uz ādas audzēju skaita samazināšanos. Turklāt Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijas saistībā ar saules aizsargkrēmiem nosaka, ka tiem ir jāpasargā ne tikai no ultravioletajiem B stariem, bet arī A stariem. To savstarpējai aizsardzības faktoru attiecībai jābūt ne lielākai par trīs, cenšoties panākt homogēni vienādu aizsardzības stiprumu gan pret B, gan pret A stariem - tieši šī informācija ikvienam ir jāmeklē uz saules aizskargkrēmu etiķetēm, lai maksimāli sevi pasargātu."

Tāpat arī R.Karls skaidroja, ka viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras ārsti, ir vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, kas ļautu laikus diagnosticēt slimību, samazināt mirstību un valstij ietaupīt līdzekļus, ārstējot ielaistās slimības. Tāpat svarīga problēma ir nepietiekamais solāriju izmantošanas regulējums. Kā liecina novērojumi, solārijos vēl joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta noteiktās prasības, un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kas pierādītu, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju.

Diemžēl līdz šim valsts bija norobežojusies arī no Eiromelanomas akcijas norises un to neatbalstīja pat informatīvi. Pirms pusotra gada dermatologi vērsās Ministru kabinetā un Veselības ministrijā ar aicinājumu labot noteikumus, kuri nosaka mākslīgā iedeguma iegūšanu, taču diemžēl līdz šim brīdim iniciatīva nav guvusi rezultātus. Jāpiebilst, ka daudzās Eiropas valstīs šādas bezmaksas akcijas vispār nenotiek, jo diagnostiku sedz valsts programma.

Tomēr R.Karls norādīja arī uz dažiem pozitīviem aspektiem: "Līdz ar Eiromelanomas akcijas ieviešanu pēdējo četru gadu laikā pieaudzis agrīnās stadijās atklāto melanomas un ne-melanomas audzēju gadījumu skaits. Akcija ir sasniegusi vienu no saviem mērķiem un pārliecinoši atklāj ādas vēža skrīninga metodes efektivitāti. Septiņu gadu laikā ir skrīnēti aptuveni 12,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, tādā veidā ietaupot valsts budžetā aptuveni 250 000 eiro. Šogad mūsu rīkotā akcija notiek informatīvi, atgādinot par nepieciešamību pievērst uzmanību savas ādas veselībai. Akcijas galvenais akcents šogad ir izglītot ārstus, lai uzlabotu viņu iemaņas ādas vēža diagnostikā," norāda R. Karls.

Ādas vēzim ir trīs veidi - bīstamākais no tiem ir melanoma, kas ir īpaši agresīvs un bīstams, jo audzēja šūnas spēj ātri izplatīties un radīt metastāzes. Otrai grupai pieder bazālo šūnu audzējs jeb bazalioma, kas ir biežākā ādas vēža forma. Trešais ir plakanšūnu vēzis, kas ir piecas reizes retāks nekā bazālo šūnu audzējs, bet tikpat bīstams kā melanoma.

Tā kā vēzis joprojām ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā un no visiem ļaundabīgā audzēja veidiem ar nepigmentēto ādas vēzi saslimušo skaits ierindojas stabilā pirmajā pozīcijā, Veselības ministrija kopā ar sociālajiem partneriem šo gadu ir izsludinājusi par Onkoloģiskās modrības gadu. Kampaņas ietvaros biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" jau astoto gadu Latvijā organizē Eiromelanomas dienu, kuras laikā plānots pievērst uzmanību ādas vēža pazīmēm, to agrīnai diagnostikai, kā arī informēt un aicināt sabiedrību rūpēties par ādas veselību, lai samazinātu saslimstību un mirstību no melanomas un citām ādas vēža formām.

Eiromelanomas diena Eiropā notiek katru gadu maijā jau kopš 1999.gada. Kustība dibināta Beļģijā, pateicoties neatkarīgu dermatologu iniciatīvai. Latvijā šī kampaņa aizsākās 2008.gadā, pašlaik tajā piedalās 35 pasaules valstis.