IENĀŠI
infekcijas slimība, ar ko slimo dzīvnieki (galvenokārt zirgi, ēzeļi), bet var inficēties arī cilvēks. Ierosinātājs ir mikroorganisms Actinobacillus mallei, kas apkārtējā vidē samērā neizturīgs. Cilvēks inficējas pēc biežas saskares ar slimiem dzīvniekiem (galvenokārt zirgiem), to izdalījumiem vai jēlu gaļu. Visbiežāk saslimst veterinārie darbinieki, zirgkopji. Ienāšu ierosinātājs iekļūst organismā caur bojātu ādu vai gļotādu. Infekcijas iekļūšanas vietās izveidojas mezgliņš, pēc tam ar strutām pildīts pūslītis (pustula). Ja, ierosinātājam vairojoties, tas ar asinīm izplatās pa visu organismu, ādā un iekšējos orgānos izveidojas specifiski mezgliņi un abscesi un veidojas akūtā slimības forma. Ja mikroorganisms ilgstoši aizkavējas limfmezglos un tur tiek novājināts, attīstās hroniskā ienāšu forma. Akūtajai ienāšu formai raksturīgs straujš slimības sākums pēc 2 - 5 dienu ilga inkubācijas perioda - t° līdz 39° un augstāka, vispārējas intoksikācijas pazīmes, nespēks, ēstgribas trūkums, sāpes muskuļos; vēlāk pievienojas sāpes locītavās, tās uztūkst. Infekcijas iekļūšanas vietā izveidojas tumšsarkani, blīvi izsitumi (papulas) ar apsārtumu gar malām, pēc tam pustulas ar asiņainām strutām un beidzot čūla ar vietēju limfmezglu un limfvadu iekaisumu. Ja laikus
netiek sniegta medicīniskā palīdzība, slimnieks var aiziet bojā. Hroniskajai ienāšu formai atkarībā no procesa lokalizācijas ir 3 veidi - ādas, plaušu un deguna ienāši. Hroniska slimība ilgst gadiem, reizēm paasinoties. Ārstē ar sulfanilamīdu preparātiem, antibiotikām, imūnterapiju. Profilakse. Katru gadu visus zirgus speciāli pārbauda. Dzīvniekus, kas slimo ar ienāšiem, likvidē un to līķus iznīcina. Telpas un dzīvnieku kopšanas inventāru dezinficē. Kopjot dzīvniekus, stingri jāievēro higiēnas noteikumi (speciāli apģērbi, dezinfekcija).
