IeM: Latvijā ir iespējama diskusija par marihuānas lietošanas legalizāciju medicīniskām vajadzībām

Rīga, 1.aug., LETA. Iekšlietu ministrija (IeM) uzskata, ka Latvijā ir iespējama diskusija par marihuānas lietošanas legalizāciju medicīniskām vajadzībām, taču patlaban ministrija nekādas likumdošanas iniciatīvas par šo jautājumu nav plānojusi.

Publiska diskusija sabiedrībā iespējams ir nepieciešama, ņemot vērā aktualitātes citās valstīs, kurām seko līdzi arī IeM eksperti, aģentūrai LETA atzina IeM.

IeM uzskata, ka iespējams, Latvijas sabiedrība būs citādās domās un tāpat kā pirms pirms diviem gadiem secinās, ka nav nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Saeima 2015.gadā noraidīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar ierosinājumu par marihuānas dekriminalizāciju.

Toreiz Saeimā uz sēdi IeM nebija aicināti un, iespējams, būtu mērķtiecīgi šo diskusiju paplašināti atvērt, lai izvērtētu aktualitātes un pēdējos pētījumus, norādīja ministrijā.

Eiropā kopumā ir vairākas valstis, kur marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos ir atļauta. Šīs valstis ir Vācija, Itālija, Beļģija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Somija, Nīderlande, Rumānija, Spānija. Starp iepriekšminētajām valstīm atsevišķās zemēs marihuānas lietošana medicīniskiem nolūkos tehniski ir iespējama, bet praktiski tas notiek reti, norādīja ministrijā.

Ārvalstīs marihuānas lietošana pamatā saistās ar dažādiem medikamentiem - tinktūrām, eļļām, kapsulām, inhalatoriem. Ārvalstīs šos marihuānas medikamentus lielākoties izraksta speciālisti, piemēram, epilepsijas gadījumos, vēža, sklerozes un HIV/AIDS slimniekiem, skaidroja IeM.

Sākot šādu publisku diskusiju par marihuānas nepieciešamību medicīniskos nolūkos, noteikti jāvērtē izmaiņas tiesību aktos, jo nodrošinot, ka preparāti ir pieejami arī Latvijā, vienlaikus jānosaka īpaša aprites kārtība.

Legalizēt marihuānas smēķēšanu un augu audzēšanu personīgai lietošanai medicīniskos nolūkos IeM vērtē daudz kritiskāk. Pirmkārt, degoša materiāla smēķēšana nebūtu uzskatāma par veselīgu praksi, otrkārt, katrā augā var izveidoties dažāds marihuānas aktīvās vielas THC līmenis, līdz ar to jebkuram ārstam būtu sarežģīti noteikt devu.

Turklāt šāda veida prakse, visticamāk, būtu saistāma ar vispārējiem marihuānas smēķēšanas legalizācijas centieniem, ko ministrija neatbalstot.

Pašlaik arī trūkst neatkarīgu pētījumu, kas sniegtu objektīvu informāciju par šādas politikas ieguvumiem tajās valstīs, kur legalizēta marihuānas lietošana, tāpēc Latvijai nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus lēmumus, norādīja ministrijā.

Jautājums par marihuānas un citu narkotiku lietošanas dekriminalizāciju ir jāizvērtē, apzinoties visus iespējamos riskus. Tikai tad var pieņemt lēmumu par lietošanas dekriminalizāciju un sodu pārskatīšanu. IeM uzskata, ka šajā diskusijā ir nepieciešama iesaistīt ekspertus no dažādām nozarēm.

IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka potenciālā diskusijā lielākie marihuānas legalizācijas medicīniskos nolūkos pretinieki būs mediķi. Tas gan nebūšot pārsteigums, jo medicīnas sistēmā farmācijas nozares lobijs ir liels.

"Es tāpat kā ministrijas eksperti uzskatu, ka diskusija par marihuānas legalizāciju medicīniskos nolūkos ir nepieciešama, jo citās valstīs notikušas izmaiņas pēc pēdējās diskusijas Saeimā 2015.gadā. Pirms pieņemt kādu konkrētu lēmumu diskusijai ir jārodas sabiedrībā un Saeimā ņemot vērā dažādu ekspertu viedokļus," norādīja Siliņa.

Ja politiķi nākotnē varētu akceptēt marihuānas lietošanas legalizāciju medicīniskām vajadzībām, tad Saeimai būs nepieciešams veikt grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un citos tiesību aktos, norādīja Siliņa.

Patlaban Administratīvo pārkāpumu kodekss par narkotiku neatļautu iegādāšanos vai glabāšanu nelielā apmērā bez nolūka tās realizēt vai par narkotiku neatļautu lietošanu paredz

brīdinājumu vai naudas sodu līdz 280 eiro.

Piemērojot administratīvo sodu par šādu pārkāpumu personu vienlaikus rakstveidā brīdina par kriminālatbildību, ja tā gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vēlreiz pieļaus šādu pārkāpumu. Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz trim mēnešiem

piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes loceklis, Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars atbalsta marihuānas lietošanas un audzēšanas legalizēšanu medicīniskām vajadzībām.

Tavars, paužot personīgo viedokli, aģentūrai LETA sacīja, ka par šo jautājumu gan vēl ir nepieciešamas profesionāļu debates un diskusijas sabiedrībā. Tāpat nepieciešama diskusija par marihuānas vispārīgas lietošanas dekriminalizāciju, izvērtējot šāda soļa plusus un mīnusus.

Gruzijas Konstitucionālā tiesa nesen lēmusi par labu marihuānas lietošanas legalizācijai. Marihuānas lietošana ir darbība, ko aizsargā tiesības uz brīvu personības attīstību, teikts tiesas spriedumā.

Latvijas Saeima gan 2015.gadā noraidīja iedzīvotāju kolektīvo iesniegumu ar ierosinājumu par marihuānas dekriminalizāciju.