IeM ieskatā turpmāk narkotiku apkarošanā jāmaina "policejiskā" pieeja un aktīvāk jāstrādā pie pieprasījuma samazināšanas
Rīga, 26.febr., LETA. Iekšlietu ministrija (IeM) uzskata, ka turpmāk narkotiku apkarošanā būtu jāmaina "policejiskā" pieeja un līdztekus apreibinošo vielu piedāvājuma samazināšanai aktīvāk jāstrādā pie pieprasījuma samazināšanas.
Ministru kabinets šodien pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Narkotisko un psihotropo vielu un to atkarības izplatības ierobežošanas un kontroles pamatnostādņu 2011.-2017.gadam izpildi".
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) valdības sēdē norādīja, ka līdz šim narkotiku ierobežošanas politika bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazināšanu, piemēram, jaunu vielu iekļaušanu aizliegto vielu sarakstos, sodu politiku un tiesībaizsardzības iestāžu darbu.
Tomēr IeM ieskatā turpmāk būtu jāmaina "policejiskā" pieeja un līdztekus narkotiku piedāvājuma samazināšanai aktīvāk jāstrādā pie pieprasījuma samazināšanas.
Ziņojumā norādīts, ka narkotiku lietošanas rādītāji sabiedrībā kopumā samazinājušies - no 16% 2007.gadā līdz 11% 2015.gadā. Tāpat izdevies samazināt gan nelegālās narkotikas pamēģinājušo personu skaitu, kā arī samazināt nelegālo narkotiku lietošanas izplatību pēdējā gada laikā. Tomēr narkotiku pamēģināšanas un lietošanas rādītāji saglabājušies salīdzinoši augsti atsevišķās sabiedrības grupās, piemēram, jaunu vīriešu, izklaides vietu apmeklētāju un personu ar ieslodzījuma pieredzi vidū.
Tāpat Latvijā saglabājas augsts "problemātisku narkotiku lietotāju" skaits. Ziņojumā minēta, ka 2017.gadā Latvijā bija aptuveni 13 305 "problemātiski narkotiku lietotāji". Šāds rādītājs ir ļoti augsts, turklāt šāda narkotiku lietošana nereti saistīta gan ar veselības problēmām, gan sociālo atstumtību un iesaisti noziedzīgajās aktivitātēs.
Gadā vidēji 5% no reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir attiecināmi uz narkotiku nelegālo apriti un neatļautu lietošanu. Patiesais slogs varētu būt daudz lielāks, jo ar narkotiku lietošanu nereti saistīti arī cita veida noziedzīgie nodarījumi - zādzības, vardarbība, transportlīdzekļa vadīšana reibumā un tamlīdzīgi.
Informatīvajā ziņojumā veikts līdzšinējās politikas izvērtējums un analizētas galvenās tendences. Ziņojumā secināts, ka līdz šim narkotiku ierobežošanas politika bijusi vairāk vērsta uz narkotiku pieejamības un piedāvājuma samazinājumu, bet jākoncentrējas arī uz pieprasījuma samazināšanas pasākumiem. Līdz ar to IeM sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām ir sagatavojusi Narkotiku lietošanas un izplatības ierobežošanas plānu 2019.-2020.gadam, kas valsts sekretāru sanāksmē izsludināts šogad februārī.
Tajā lielāks uzsvars likts uz pieprasījuma samazināšanas pasākumiem, piemēram, tādu profilakses programmu īstenošanu, kuru efektivitāte ir pierādīta citās valstīs, atkarību ārstniecības programmu dažādošana, pusaudžu sociālās rehabilitācijas jautājuma sakārtošana. Savukārt tiesībaizsardzības jomā plānots stiprināt kapacitāti narkotiku un jauno psihoaktīvo vielu identificēšanai, kas ļautu daudz ātrāk rosināt kriminālprocesus un veikt izmeklēšanu.
Tāpat IeM ir secinājusi, ka turpmākā politikas plānošana un koordinācija būtu daudz optimālāka un saskaņotāka, ja to īstenotu Veselības ministrija. Līdz ar to plānots rosināt, ka, sākot ar 2021.gadu, narkotiku lietošanas ierobežošanas politikas plānošana un koordinācija nonāks šīs ministrijas kompetencē.
