Latvijā ar iekaisīgajām zarnu slimībām - čūlains kolīts, Krona slimība - slimo ap 2 000 cilvēku, turklāt pēdējo gadu laikā arvien biežāk šī diagnoze tiek noteikta gados jauniem pacientiem darbspējas vecumā. Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) slimnieku skaits pasaulē ir sasniedzis jau 5 miljonus. Slimnieku skaits progresējoši ar katru gadu pieaug. Iekaisīgu zarnu slimību saslimstības biežums jau sasniedz virs 10 uz 100 000 iedzīvotāju gadā.

Tās ir autoimūnas slimības ar līdz šim neprecizētu cēloni, bojājums skar cilvēka zarnu traktu, ar pavadošām izmaiņām citos gremošanas orgānos. Gan čūlains kolīts, gan Krona slimība ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un nereti ir par cēloni invaliditātei, jo slimība ir hroniska un grūti ārstējama, šiem pacientiem ir palielināts onkoloģisko slimību risks. Pacientiem slimības paasināšanās laikā ir grūtāk iekļauties sabiedrībā, aktīvi strādāt, kavē mācības vai darbu, sūdzas par depresijas pazīmēm, nomāktu garastāvokli, anorexia nervosae. Lielākajai daļai šo pacientu slimības izraisīto sūdzību un komplikāciju dēļ ir apgrūtināta viņu iziešana ārpus mājas, liekot dzīvot sociālā izolācijā – "četrās sienās".

Ārstu komanda - spēcīgs atbalsts pacientiem

Kā stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle, ne tiks sen, 2016.gada beigās, Latvijā ir izveidota spēcīga ārstēšanas un atbalsta sistēma iekaisīgo zarnu slimību pacientiem. P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (KUS) ir izveidota multidisciplināra komanda, kas ir sadarbības modelis starp gastroenterologu, ķirurgu, reimatologu un citu specialitāšu ārstiem, ārstējot katru konkrēto pacientu individuāli. Šāda multidisciplināra pieeja slimības ārstēšanai ir zelta modelis jebkuram pacientam, un ir milzīgs gandarījums, ka tieši iekaisīgo zarnu slimību pacientiem ir nodrošināta šāda iespēja – modelis, kas veiksmīgi tiek izmantots labākajās klīnikās visā pasaulē.

P.Stradiņa KUS notiek regulāri konsīliji, kurā multidisciplinārā speciālistu komanda apspriež katra pacienta slimības gaitu, kā arī izvērtē un izvēlas labākas izmeklēšanas, ārstēšanas un novērošanas taktiku.

Ārstu sapnis ir nākotnē atvērt IBD kabinetu (IBD – inflammatory bowel disease, jeb IZS - iekaisīgās zarnu slimības), kurā, līdzīgi kā Ziemeļeiropas valstīs, čūlainā kolīta un Krona slimības pacientiem būs pieejama māsa, aprūpes personāls, kas sniegs kvalificētu atbalstu, kā arī palīdzēs rast atbildes uz visiem jautājumiem, kas skar un ietekmē IZS pacienta dzīvi (par ceļojumu drošību, vakcināciju, diētu u.c.).

Ārstēšana – apburtais loks

Lai gan IZS var izpausties jebkurā vecumā, diagnoze tiek noteikta arvien jaunākiem cilvēkiem. Bieži vien slimība sākas bērna vecumā un cilvēks ar to sirgst visu mūžu. Ārstēšanā iesaistās pacientu ģimenes, ģimenes ārsti, radinieki, ļoti būtisks ir valsts atbalsts. Lai uzveiktu slimību, ļoti svarīgs ir uzticības pilns kontakts starp pacientu un ārstu. Daudziem pacientiem ir iespējams palīdzēt kontrolēt slimības aktivitāti un mazināt turpmāko komplikāciju, piemēram, stacionēšanas vai ķirurģiskas operācijas iespējamību, pielietojot farmakoterapeitiskus līdzekļus. Šie līdzekļi var būt gan jau tradicionālie medikamenti, gan mūsdienās pieejamie bioloģiskie preparāti.

Latvijā situācija ar bioloģiskās terapijas pieejamību ir ļoti sarežģīta – tā ir pieejama tikai retam. Neskatoties uz to, ka Latvijā kopš 2014. gada janvāra bērni vecumā līdz 18 gadu vecumam var saņemt 100% kompensāciju nepieciešamajai terapijai, tai skaitā bioloģiskiem medikamentiem, iestājoties 18 gadiem un vienai dienai, šo terapiju turpināt ir praktiski neiespējami.

Šobrīd valsts zāļu kompensācijas apmērs IZS pacientiem ir 75%, un pārējos 25% pacientam jāsedz no sava maka, kas, piemēram, kombinētas terapijas gadījumā var būt aptuveni 300,00 EUR mēnesī. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju vidējos ienākumus un ievērojamo līdzmaksājuma apjomu, šāda kompensācijas pakāpe ārstēšanas pieejamību ierobežo vai pat faktiski liedz pilnībā – veidojas apburtais loks. Terapija ir un vienlaikus nav pieejama! Tas ir būtiskākais jautājums, ko pacienti vēlas uzdot valdības pārstāvjiem un valsts ierēdņiem, jo tik izteikta IZS pacientus diskriminējoša situācija nav nevienā Eiropas valstī. Par šiem jautājumiem Latvijas pacientu biedrība ir atkārtoti griezusies pēc palīdzības Veselības ministrijā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, jautājumu risināšana ir iesaistījies arī Tiesībsargs.

P. Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas 10.nodaļas vadītājs, LU asoc.prof. dr.med. Aldis Puķītis uzsver: "Praksē saskaramies ar pacientiem lielākoties darbspējīgā vecumā, tādēļ novēlota vēršanās pie ārsta un ielaistu slimību ārstēšana ir ne vien sabiedrības veselības, bet arī ekonomiska problēma. Ikviens cilvēks mūsdienās ir liela vērtība darba tirgū. Ja viņš kavē darbu, viņš nes zaudējumus uzņēmumam, vēl ilgāk slimojot, viņš noslogo Veselības ministrijas budžetu, bet, slimībai saasinoties un cilvēkam zaudējot darbspējas, arī pašvaldības un Labklājības ministrijas budžetu. To, ka līdzmaksājumu apmērs ir ļoti liela problēma pat ģimenēm vidusmēra ienākumiem, redzam ikdienā, strādājot ar saviem pacientiem."

Vēlos uzsvērt, ka veselības aprūpes sistēmas centrā ir jābūt pacientam - gan ārstu, gan veselības aprūpes sistēmas uzdevums ir uzlabot pacienta dzīves kvalitāti. Tas ir vitāli svarīgi, lai sasniegtu maksimāli efektīvu slimības kontroli. Nereti dzīves kvalitātes un pacienta psiholoģiskais stāvoklis būtiski ietekmē slimības gaitu gan pieaugušajiem, gan bērniem."

IZS gadījumā, slimība norit hroniski, un prasa nepārtrauktu ārstēšanu, lai saglabātu darba spējas un mazinātu mirstību. Ir nepārprotama saikne starp slimības smagumu un pacienta darbspējām. Daudzi pacienti kavē darbu vairāk nekā 10 dienas gadā slimības izpausmju dēļ, tiek veiktas ķirurģiskas manipulācijas, sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. IZS pacientu mērķtiecīga un savlaicīga ārstēšana, kā arī nepārtraukta un ilgstoša terapijas nodrošināšana valstij ir izmaksu efektīvāka - pacients pastāvīgi saglabā savas darba spējas, ārstējas ambulatori un nav nepieciešama hospitalizācija, kas ir finansiāli visneizdevīgākais risinājums.

"Ārsti atbalsta Veselības ministrijas iesniegto budžeta pieprasījumu valdībai, kurā ministrija pamatoti pieprasa palielināt valsts apmaksāto daļu kompensējamiem medikamentiem. Tā ir vislētākā, bet vienlaikus visātrākā un efektīvākā investīcija darba ņēmēju veselības un darbspējas uzlabošanā. Nodrošinot pacientiem pieeju ikdienā nepieciešamajiem medikamentiem, vienlaikus tiks noņemts slogs arī no slimnīcu budžeta. 19.maijā no mūsu puses vēlamies parādīt pacientiem savu atbalstu! Ārsti no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas un Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas atklāti paužam savu solidaritāti ar pacientiem šo smago jautājumu risināšanā valsts līmenī, jo mūsu kopīgais mērķis ir vesels pacients!", pauž asoc. prof. Aldis Puķītis.

Pasaules Iekaisīgu zarnu slimību dienas mērķis ir pievērt autoritāšu (valdības pārstāvju, preses, mediķu) uzmanību pacientu aktuāliem jautājumiem, kas skar viņu dzīves kvalitāti un veselību. Citās valstīs pacienti šajā dienā dodas tikties ar valdības, parlamenta pārstāvjiem, organizē un piedalās sporta aktivitātēs un konferencēs. Katru gadu ārsti solidarizējas ar pacientiem kopīgos semināros, konferencēs, spriež par iespējām uzlabot ārstniecību, pētniecību un sociālo komfortu.