Ieilgstot dīkstāvei Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā, tiek apdraudēta ES miljonu izmantošana
Ieilgstot būves deformāciju radītajai dīkstāvei Stradiņa slimnīcas topošajā jaunajā korpusā, var tikt apdraudēta iespēja projekta īstenošanai izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus un valstij var nākties visas izmaksas segt pašai, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, jaunā korpusa pirmā kārta izmaksās 81,8 miljonus eiro. ES projektam piešķīrusi 24,1 miljonu eiro. Līdz septembrim jāsniedz dokumenti saskaņošanai Eiropas Komisijai. Ja būvniecība būtiski ievilksies, FM kā sliktāko scenāriju neizslēdz iespēju, ka projektam Eiropas naudu nemaz nevarēs piesaistīt un tas pilnībā būs jāceļ par valsts naudu.
FM ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne atzinusi, ka FM vērtējumā šis kļuvis par "diezgan augsta riska projektu". Pēc viņas stāstītā, izdevumi tiek atzīti par attiecināmiem tikai tad, ja tie būs veikti līdz 2015.gada beigām. Viss, ko slimnīca būs samaksājusi būvniekiem pēc 2015.gada beigām, būšot uz slimnīcas rēķina. "Ja šobrīd būs būtiski aizkavējumi vai vispār apturēts projekts, jautājums - vai ir vērts vēl runāt par ES finansējumu. Tās no mūsu puses ir spekulācijas, tomēr tie ir varianti un scenāriji, kādi var būt negatīvākie."
Līdzīgas problēmas radās Austrumus slimnīcā, kur par 4 miljoniem eiro pārbūvēja vienu korpusu. 600 000 eiro slimnīca cerēja atgūt no Eiropas. Pēc konkursa konkurenti rezultātu pārsūdzēja un darbu sākšana ievilkās. Slimnīca uzvarētājiem "Re&Re" atļāva darbu grafiku mainīt, taču Eiropai šī atkāpe nepatika un nauda tika atteikta.
Būvdarbi slimnīcas jaunajā korpusā ir apturēti, jo uzraugi ir konstaējuši vairākas deformācijas. Kā vēsta raidījums, ziemā lijušais lietus ūdens iekļuvis jaunceļamās ēkas konstrukcijās, sasalis un būvi deformējis. Janvāra sākumā slimnīcas nolīgtais būvdarbu uzraugs atklāja bojājumus un darbus apturēja. Slimnīca lūdza ekspertu - firmu "Inspecta" - jaunceļamo ēku pārbaudīt, tikmēr pamazām darbi atsākušies.
26.janvārī būvuzraugs atklājis jaunus defektus - kādas sijas atraušanos no sienas, kas iespējams bija turpinājums sasalušā ūdens bojājumiem. 2 februārī būvuzraugs vēlreiz apturējis darbus, bet pēc neilga laika darbus aizliegusi arī Rīgas būvvalde. Būvvalde norādījusi, ka ēkā notikusi ar betonu pildīto kolonnu deformacija visā augstumā - tās ir mainījušas savu ģeometrisko formu, no precīza kvadrāta ar taisnām sānu malām kļūstot par ieapļotu malu četrstūri. Šī iemesla dēļ vietām ir pārrauti starpstāvu paneļu enkurojumi. Atsevišķām tērauda kolonnām konstatētas nobīdes no vertikalitātes, līdz ar to ēkām neesot nodrošināta mehāniskā stiprība un stabilitāte. Atsevišķiem tērauda kolonnu pēdu enkuriem uzgriežņu vītnes vijumi neesot pilnībā izmantoti vai uzgriežņu savienojums aizstāts ar metināšanu.
Daļa defektu radušies no ūdens, daļa - būvmateriālus ražojot vai transportējot, bet daļa, iespējams, no nepareizi izvēlētu tehnoloģiju lietošanas. Ēkas karkass ir veidots no metāla sijām ar tukšu vidu. Pēc to montāžas ar augstu spiedienu sijās pildīts betons, taču iespējams, ka spiediens bijis par lielu.
Būvnieku skatījumā bojājumi esot sīki un nenozīmīgi. viņi kā lielāko defektu demonstrējuši nelielu plaisu betona plāksnēs trešā stāva grīdā, bet par citiem defektiem nerunā. "Nav neviena tāda būve, kur viss būtu uz milimetru tā, kā tas ir projektā. Vienmēr ir kaut kādas atkāpes. Bet svarīgi, vai tās ir būtiskas, vai tās atstāj kaut kādu iespaidu uz nestspēju un noturību," izteicies būvnieku "SBRE" celtniecības projektu vadītājs Uldis Pētersons. Domāt, ka deformētie būvmateriāli apdraud mājas noturību - tā varot tikai nespeciālisti ministrijās, bet nevis būvnieki.
Pēc darbu apturēšanas Veselības ministrija un slimnīcas vadība saņēmusi būvfirmu vadītāju un īpašnieku Aināra Pauniņa un Gunta Rāvja vēstuli, kurā viņi pauž nodokli, ka būvniecība apturēta nepamatoti. "Pilnsabiedrība "SBRE" uzskata, ka darbi ir apturēti nepamatoti, un iesniegs par to attiecīgu sūdzību atbilstošajām kontrolējošajām institūcijām. Pilnīga darbu apturēšana uz tik nenozīmīgiem apstākļiem, kas neapdraud ne ēkas drošību, ne veiktos būvdarbus, ir bezatbildīga rīcība situācijā, kad nepieciešams mobilizēt visus resursus, lai ēku būtu iespējams nodot paredzētajā termiņā un apgūt ES piešķirtos fondu līdzekļus," rakstīts vēstulē.
Šobrīd, kad abu pušu ekspertu domas par būvdarbu turpināšanu atšķiras, ir izvēlēts trešais neatkarīgais eksperts, kuram būs gala vārds - tas būs Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitdes "Maxima" lielveikala būvniecībā.
Rīga, 22.febr., LETA.
