Iedzīvotāju iniciatīvu aizliegt bisfenolu A pārtikas produktu iepakojumos vērtēs Tautsaimniecības komisija
Rīga, 14.marts, LETA. Saeima šodien iedzīvotāju iniciatīvu par bisfenola A aizliegšanu pārtikas iepakojumos nodeva tālākai izskatīšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jo iespējamas likuma izmaiņas šajā jautājumā ir šīs komisijas kompetencē.
Iepriekš marta sākumā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs, veterinārārsts, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) sacīja, ka arī pēc bisfenola A aizliegšanas pārtikas iepakojumos patērētājs no šīs vielas nebūs pasargāts, jo saskaņā ar Eiropas normatīvajiem aktiem no jebkuras citas valsts varēs ievest pārtikas produktus iepakojumā, kas satur šo vielu,
Saskaņā ar savstarpējas atzīšanas principu jebkurai precei, kas ir likumīgā apgrozībā kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, jānodrošina brīva apgrozība arī jebkurā citā kopienas daļā, izņemot atsevišķus gadījumus, sacīja deputāts.
Pēc Dūrīša teiktā, iepriekš minētā iemesla dēļ risinājums būtu ieviest stingrāku bisfenola A regulējumu visā ES, pie kā jau norit darbs. Tāpat Latvijā būtu nepieciešams regulējums, kā sabiedrībai pārliecinošāk iegūt informāciju, vai konkrētais pārtikas iepakojums satur vai nesatur bisfenolu A. "Pēkšņi to aizliedzot, visticamāk, sabiedrības veselības līmeni [bisfenola A] kontekstā strauji neuzlabosim," viņš sprieda.
Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Ivars Kalviņš iepriekš Mandātu komisijas sēdē teica, ka pasaulē pieaug bažas par bisfenola A ilgtermiņā bīstamo ietekmi uz cilvēku veselību un par to ir bijuši daudzi pētījumi ar atšķirīgiem vai pat pretrunīgiem rezultātiem. "100% no pētījumiem, kuri veikti par bisfenola A saturošu produktu finansējumu apliecinājuši, ka tas nav kaitīgs. Savukārt 92% akadēmiski veiktu projektu tas ir izrādījies kaitīgs," sacīja Kalviņš.
"Tikmēr ļoti daudzas publikācijas par pētījumiem uz dažādiem dzīvniekiem, un cilvēku novērojumi liecina, ka bisfenols A ir kaitīgs. Jautājums ir, kādā daudzumā to ir jāuzņem, lai tā ietekme būtu kaitīga. "No vienas tējkarotes neviens nenomirs, bet ilgtermiņā var parādīties blakusefekti," sprieda Kalviņš.
Viņš teica, ka daudzās valstīs šī viela ierindota nopietnas bažas izraisošas vielas kategorijā. Pētījumi par bisfenolu A Eiropā un ASV liecina, ka lielākajā daļā valstu iedzīvotāju urīnā atradīsies bisfenols A. Lai arī pierādījumi par tā kaitīgo ietekmi nav pietiekami, ir aizdomas par šīs vielas negatīvo ietekmi uz bērniem. Tāpat novērots, ka sievietēm, kam līdz 37 grūtniecības nedēļai vismaz trīs reizes bijis spontānais aborts, ir lielāka bisfenola A koncentrācija organismā nekā citām, lai gan nav pierādīts, ka tas ir tieši bisfenola A dēļ.
Pēc Kalviņa teiktā, bisfenolu A nevajadzētu aizliegt nekavējoties, bet uzņēmumiem jādod laiku pārstrukturizēt ražošanu uz cita veida iepakojumiem, lai tos neizputinātu.
"Latvijā ir ļoti daudz ražotāju, tostarp dzeramā ūdens ražošanas sfērā, kuri ir investējuši būtiskus līdzekļus iepakojumos, kurus var lietot atkārtoti. Tāpēc aizliedzot bisfenolu A, to vajag darīt pakāpeniski, nosakot, teiksim piecu gadu pārejas periodu. Taču vēl labāks risinājums būtu Latvijā ar likumu noteikt nepieciešamību marķējumā uz pārtikas produktu iepakojuma norādīt, vai tā sastāvā ir vai nav bisfenols A," uzsvēra Kalviņš, piebilstot, ka patlaban pircējiem esot grūti saprast, kuru produktu iepakojumi šo vielu satur un kuri no tās ir brīvi.
Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) iepriekš komisijas sēdē piekrita, ka cilvēkam būtu jādot brīva izvēle - pirkt vai nepirkt pārtikas produktus, kuru iepakojuma sastāvā ir bisfenols A, paužot atbalstu Kalviņa rosinājumam.
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja vietnieks Māris Valdovskis marta sākumā notikušās atbildīgās komisijas sanāksmē piekrita, ka Eiropas Komisija (EK) strādā pie stingrāka regulējumu likumdošanā attiecībā uz bisfenolu A, tostarp pērn EK pieņēma grozījumus plastmasu regulā, ar kuru 12 reizes samazināta tā pieļaujamā migrācijas robeža. Viņš norādīja, ka no šīs vielas izmantošanas pārtikas produktu iepakojumā jāatsakās plānveidīgi un veidam, kā to darīt, jābūt zinātniski un ekonomiski pamatotam. Pēc Valdovska teiktā, ir daudz dažādu pētījumu par vielām, ar kurā aizstāt bisfenolu A.
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji piekrita, ka pirms lēmuma par bisfenolu A aizliegšanu būtu jāņem vērā citu valstu pieredze šajā jomā, kā arī būtu jāizglīto sabiedrība, lai cilvēki vairāk spētu orientēties pārtikas produktu piedāvājuma klāstā.
Savukārt Ekonomikas ministrijas pārstāvji komisijas sēdē pauda uzskatu, ka pirms bisfenola A aizliegšanas pārtikas produktu iepakojumus, būtu jāizvērtē ieguvumi un zaudējumi. Visā ES līmenī jau patlaban plānveidīgi tiekot domāts par bisfenola A kaitīgās ietekmes samazināšanu.
Jau ziņots, ka iniciatīvu portālā "manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 paraksti par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu.