Regulāri kārojas čipsus, ātrās uzkodas vai citus sāļus un treknus ēdienus? Nespēj atturēties no konfektēm, šokolādes un saldumiem? Varbūt tevi pastāvīgi nomoka izsalkums, un pēc maltītes nepaiet ne stunda, kad roka atkal stiepjas pēc kā ēdama? Pie vainas ne vienmēr ir iegriba vai pašdisciplīnas trūkums – izsalkuma cēlonis bieži vien meklējams hormonu darbības traucējumos. Kāda ir hormonu loma organismā un par ko var liecināt pastiprināta kāre pēc noteiktām garšām, stāsta aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Laila Zālīte.

Hormoni ir bioloģiski aktīvas vielas, ko pastāvīgi izstrādā mūsu organisma iekšējās sekrēcijas dziedzeri un audu šūnas, izdalot tos asinīs, limfā un smadzeņu šķidrumā. Hormoni piedalās visos organisma procesos, un no tiem atkarīga ne vien cilvēka psiholoģiskā un fiziskā labsajūta, bet arī vielmaiņa, reproduktīvās sistēmas darbība un virkne citu svarīgu procesu. Ja kādu faktoru ietekmē organisms izstrādā pārlieku daudz vai, tieši otrādi, pārāk maz hormonu, rodas hormonālās sistēmas traucējumi un ķermeņa procesi vairs nenorit kā nākas. Piedzīvojot hormonu darbības traucējumus, iespējams novērot visdažādākos simptomus – nomāktību, nogurumu, miega traucējumus, galvassāpes, pazeminātu libido, svara pieaugumu un citus. Tāpat hormonu disbalansa ietekmē iespējamas arī nopietnas saslimšanas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, vairogdziedzera saslimšanas un policistisko olnīcu sindroms. Hormonālās sistēmas darbību ietekmē kā dažādas organisma saslimšanas, piemēram, virsnieru darbības traucējumi, cistas, autoimūnās slimības, tā arī ilgstošs stress, noteiktu medikamentu lietošana, diētas ieradumi un citi ikdienišķi faktori.

„Līdztekus daudziem citiem ķermeņa procesiem hormoni piedalās arī apetītes un gremošanas procesu regulēšanā. Par šo funkciju atbildīgi hormoni, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris, vairogdziedzeris, virsnieres un dzimumorgāni. Hormoni ziņo smadzenēm gan par to, ka pienācis laiks maltītei, gan par to, ka nu jau apēsts gana daudz, lai ķermenis spētu pilnvērtīgi funkcionēt. Šo hormonu līdzsvaru ietekmē stress, dažādas diētas, ķermeņa svars, ikdienā uzņemtie pārtikas produkti, mākslīgie garšas pastiprinātāji, piemēram, monoglutamāts, un citi faktori. Izjūkot šo hormonu līdzsvaram, iespējams novērot izteiktu kāri pēc noteiktām garšām un svara svārstības, var būt traucēta sāta sajūta, ir sarežģīti atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Izjūtot pastiprinātu kāri pēc noteiktām garšām vai ēdieniem, iespējams, ir izmaiņas noteiktu hormonu līdzsvarā,” stāsta sertificētā farmaceite.

#1 Kad kārojas ko saldu – kortizols un estrogēns 

Pastiprināta kāre pēc dažādiem saldumiem – šokolādes, konfektēm, desertiem un citiem našķiem, kas satur ievērojamu daudzumu cukura, – var liecināt, ka organismā ir paaugstināts kortizola jeb tā sauktā stresa hormona līmenis. Šis hormons ilgstošas spriedzes apstākļos izdalās virsnierēs, un tā līmenis paaugstinās kā aizsargreakcija pret stresu. Pārmērīgi izdaloties kortizolam, palielinās apetīte un pieaug tieksme pēc saldumiem, īpaši vienkāršajiem ogļhidrātiem, kas ātri uzsūcas organismā un uz īsu mirkli paaugstina enerģijas līmeni.

Tāpat kāri pēc saldumiem veicina paaugstināts sievišķā hormona estrogēna līmenis. Šī hormona līmeni sievietes organismā ietekmē menstruālais cikls, grūtniecība un menopauze, tas var būt paaugstināts cilvēkiem ar lieko svaru un smēķētājiem, estrogēna paaugstināšanos ietekmē arī pārmērīgs alkohola patēriņš, hronisks stress, atsevišķas saslimšanas un citi faktori.

#2 Ja ir vēlme pēc trekniem ēdieniem – grelīns un neiropeptīds Y 

Brīdī, kad pienācis laiks ieturēt maltīti, organismā pastiprināti izstrādājas izsalkuma hormons – grelīns. Tas sūta smadzenēm signālu, kas liek mums izjust izsalkumu, tādējādi ziņojot, ka ķermenim nepieciešama pārtika. Ja hormona līdzsvars ir normāls, grelīna līmenis paaugstinās pirms ēdienreizes, bet samazinās īsi pēc tās, taču, ja grelīna ir pārmēru daudz, cilvēks pastāvīgi jūtas izsalcis un vēlme uzņemt pārtiku ir palielināta par 30 % un vairāk. Organisms alkst ātrāk mazināt bada sajūtu, un smadzenēm tiek dots signāls, ka to visoperatīvāk iespējams paveikt, apēdot kaut ko treknu.

Pastiprināta kāre pēc kā trekna un taukaina novērojama arī tad, ja organismā ir paaugstināts neiropeptīds Y – hormons, kas izdalās smadzeņu šūnās un nervu sistēmā brīdī, kad ķermenis izjūt izsalkumu. Šis hormons atbild par tauku uzkrāšanos šūnās, līdz ar to, piedzīvojot uzņemto tauku deficītu, neiropeptīds Y signalizē, ka laiks atjaunot tauku krājumus. Piedzīvojot šī hormona disbalansu, iespējama arī paaugstināta apetīte, pieaug aptaukošanās un vielmaiņas traucējumu risks.

#3 Kad gribas ko sāļu – melatonīns 

Ēdieni, kas satur daudz sāls, lielākoties ir arī trekni un taukaini, taču, izjūtot pastiprinātu vēlmi tieši pēc kā sāļa, vaina, iespējams, meklējama miega hormona melatonīna disbalansā – pētījumi apliecina, ka pazemināts melatonīna līmenis palielina apetīti un var izraisīt kāri tieši pēc sāļas garšas. Sāļus ēdienus tāpat var kāroties, piedzīvojot miega traucējumus un neatvēlot miegam pietiekami daudz laika. Nepietiekams miegs ietekmē vairāku hormonu izstrādi, tostarp kortizola un grelīna līmeni, leptīnu, kas atbildīgs par sāta sajūtu, un laimes hormonu serotonīnu.

Jāņem vērā, ka izteikta kāre pēc sāļas garšas novērojama arī tad, ja hormonu ietekmē ir pastiprināta svīšana. Tādā veidā organisms signalizē, ka nepieciešams atjaunot sāļu līdzsvaru.

#4 Ja visu laiku gribas ēst kortizols, grelīns, leptīns

Paaugstinātu apetīti var izraisīt vairāku hormonu disbalanss, tostarp, piemēram, paugstināts kortizola vai grelīna līmenis. Tāpat pastāvīgu izsalkumu rada leptīna rezistence – smadzenes nesaņem signālu par sāta sajūtu, kā rezultātā cilvēks pārēdas un bieži jūt izsalkumu. Līdzīgu efektu rada glikagonam līdzīgā peptīda 1 svārstības. Šis hormons izstrādājas, barības vielām nonākot zarnās, un tā uzdevums ir stabilizēt cukura līmeni organismā un nodrošināt sāta sajūtu. Ja hormonam trūkst līdzsvara, cilvēkam ir pastiprināta apetīte un paaugstināts aptaukošanās risks.

„Rūpējoties par hormonālās sistēmas līdzsvaru, jāievēro veselīga dzīvesveida pamatprincipi – jāuzņem veselīgs un sabalansēts uzturs, jāieplāno gana daudz laika miegam un fiziskajām aktivitātēm, jāierobežo kaitīgie ieradumi un jācenšas uzturēt optimāls ķermeņa svars. Vajadzētu izvairīties no drastiskām diētām un pēc iespējas ierobežot ikdienas stresa faktorus. Reizi pa reizei ikkatrs no mums izjūt kāri pēc noteiktiem produktiem, taču, ja šāda pazīme novērojama regulāri, īpaši kopā ar citiem nepatīkamiem simptomiem, piemēram, pastiprinātu nogurumu, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai veiktu nepieciešamās veselības pārbaudes,” piekodina sertificētā farmaceite.