Foto: Pixabay.com

Hipoglikēmija ir vārds, kas liek nepatikā noskurināties daudziem cukura diabēta pacientiem. Kāpēc? Jo hipoglikēmija jeb cukura līmeņa strauja pazemināšanās asinīs var beigties pat ar cilvēka nāvi. Kā pazīt pirmos hipoglikēmijas vēstnešus un kā novērst radušos problēmu, stāsta endokrinologs Ingvars Rasa.

Svarīgie ogļhidrāti

Nav būtiski, vai cilvēkam ir 1.tipa vai 2.tipa cukura diabēts - abos gadījumos hipoglikēmijas ir vienādi bīstamas. Turklāt jāņem vērā, ka ikreiz cilvēkiem ar diabētu hipoglikēmijas var izpausties dažādi. Tāpat jāatceras, ka hipoglikēmijas pazīmes var parādīties pat arī tad, ja glikozes līmenis asinīs ir tuvu normālam līmenim (ap 4,0 mmol/l).

Biežākās pazīmes, kas liecina par cukura līmeņa strauju pazemināšanos asinīs, ir sirdsklauves, nervozitāte, roku trīcēšana, svīšana, reibonis, nemiers, izsalkums, slikta dūša, tirpšana un durstoša sajūta. Ja hipoglikēmiju nenovērš, cilvēkiem ar cukura diabētu parādās koncetrēšanās grūtības, miegainība, apjukums, neraksturīga un neadekvāta uzvedība, agresivitāte, redzes izmaiņas, galvassāpes vai pat bezsamaņa. Minētie simptomi parādās bez brīdinājuma, tāpēc svarīgi zināt, kā rīkoties, ja kas tāds notiek.

Pirmkārt, noteikti jāpārtrauc jebkādas aktivitātes, jāapsēžas un jāuzņem 12 - 15 grami viegli asimilējamo ogļhidrātu: 5 - 6 glikozes tabletes vai glāzi augļu sulas vai limonādes, vai noderēs arī jebkuri citi saldumi - cepumi, konfektes.

Otrkārt, ja vien iespējams, uzreiz vajadzētu noteikt glikozes līmeni asinīs - gan tiklīdz parādās hipoglikēmijas pazīmes, gan arī pēc apmēram 15 - 30 minūtēm kopš laika, kad problēmu mēģināts novērst. Ja hipoglikēmijas pazīmes neizzūd, vēlreiz jāuzņem 12 - 15 grami ogļhidrātu.

Ja hipoglikēmijas pazīmes turpina pastiprināties, noteikti jāzvana neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam - 113!

Gadījumos, kad hipoglikēmija pārsteidz uz ielas, sabiedriskajā transportā vai jebkur citur ārpus mājas un nav iespējams pārbaudīt glikozes līmeni asinīs, galvenais ir apēst viegli asimilējamos jeb tā sauktos ātros ogļhidrātus.

Kad hipoglikēmijas pazīmes pārgājušas, noteikti jāapēd kaut nedaudz komplekso ogļhidrātu, piemēram, pusšķēlīti maizes.

Ja kas tāds noticis ar tavu mammu, omīti vai kādam citam radiniekam vai nejaušam garāmgājējam, kuram esat palīdzējuši, nesatraucieties, ka pēc ogļhidrātu uzņemšanas hipoglikēmijas pazīmes neizzūd uzreiz. Tas notiks pakāpeniski, taču būs redzams, ka cilvēks ar diabētu sāk justies arvien labāk.

Vieglas hipoglikēmijas gadījumā parasti cilvēks pats tiek galā, jo lielākoties cukura diabēta pacients somiņā vai kabatā būs ielicis kādu konfekti, cukurgraudiņu vai viņam izrakstīto medikamentu problēmas novēršanai. Grūtāk ir tad, ja hipoglikēmijas simptomi ir izteiktāki un mainās – cilvēks ir apjucis un neadekvāts, viņam var būt redzes traucējumi. Ja ko tādu redzi, nepaej garām un centies palīdzēt. Savukārt gadījumos, kad redzi bezsamaņā gulošu cilvēku, uzreiz zvani ātrajai palīdzībai. Smagu hipoglikēmiju spēj novērst tikai mediķi.

Kāpēc rodas hipoglikēmija?

Cukura līmeņa strauju krišanos asinīs var izraisīt gan medikamenti, arī speciālie cukura diabēta ārstēšanai paredzētie, īpaši, ja nepareizi izvēlēta medikamentu deva, gan arī paša cilvēka neapdomīga rīcība, piemēram, nepaēstas brokastis vai pusdienas, alkohola lietošana, neuzņemot ogļhidrātus, pārlieku liela fiziskā slodze, nesamazinot insulīna devu vai nepalielinot ogļhidrātu uzņemšanu.

Jāatzīmē, ka visbiežākais hipoglikēmijas iemesls tomēr ir medikamenti.

Latvijā pieejamo zāļu klāsts cukura diabēta pacientu ārstēšanai ir plašs, taču speciālists ir spiests izvēlēties atbilstošāko no tiem. Vieni no vecākajiem ir metformīna grupas antidiabētiskie medikamenti, kas samazina glikozes veidošanos aknās un uzlabo insulīna izmantošanu muskuļos. Metformīna grupas medikamenti ir pirmā izvēle, turklāt tie ir lēti un ļoti efektīvi, tomēr jau pēc dažiem gadiem ārsts ir spiests papildus piemeklēt vēl kādu medikamentu, jo cilvēkam vairs nepietiek ar metformīna grupas zālēm vien. Tas ir brīdis, kad ārsts nonāk ļoti lielas izvēles priekšā. "Viens variants ir sulfonilurīnvielas grupas medikamenti, kas darbojas uz aizkuņģa dziedzeri, veicinot aktīvāku insulīna sekrēciju. Tas ir labi un reizē bīstami. Ja gados vecāks pacients lieto šīs grupas medikamentus un nepaēd vai aktīvāk pastrādā dārzā, insulīna ir par daudz, glikozes līmenis asinīs strauji krītas un kompensācijai cilvēkam aktivizējas visi stresa mehānismi - rodas sirdsklauves, paaugstinās asinsspiediens… Bet tas var beigties pat ar insultu un miokarda infarktu, sirds ritma traucējumiem," stāsta endokrinologs Ingvars Rasa.

Latvijā tagad pieejami vairāki jaunās paaudzes medikamenti tabletēs glikozes līmeņa pazemināšanai, kas veicina insulīna ražošanu aizkuņģa dziedzerī tikai uz ēdienreizi. "Tie ir saudzējoši medikamenti, kuriem nav raksturīgas hipoglikēmijas," saka endokrinologs. Ir vēl otra medikamentu grupa, kas palīdz daļu glikozes izvadīt no organisma ar urīnu un tā nepaliek asinīs. Ingvars Rasa norāda: "Lai gan jaunās paaudzes medikamenti maksā aptuveni četras reizes dārgāk, Latvijā tie iekļauti 100% kompensējamo medikamentu sarakstā. Tie nerada pacientam iepriekš minētās blaknes, kas ir ļoti nopietnas un bīstamas veselībai."

Nopietnākos gadījumos hipoglikēmija var ieilgt. Endokrinologs norāda uz vēl kādu niansi - daudzi medikamenti ietekmē arī autovadīšanas spējas, kas ir ļoti būtiski: "Tādos gadījumos apdraudēti ir arī citi ceļu satiksmes dalībnieki, bet šo problēmu varētu novērst, izrakstot pacientiem tā sauktos labos medikamentus, kuru lietošana nav saistīta ar hipoglikēmiju attīstību."

Jebkurā gadījumā jāizvairās no smagām hipoglikēmijām vienlaicīgi ar bezsamaņas iestāšanos. Gados vecākiem cilvēkiem būtu īpaši rūpīgi jāizvērtē katras hipoglikēmijas cēloņi, lai samazinātu to iespējamību, jo hipoglikēmija var veicināt miokarda infarktu, sirds ritma traucējumus, insulta risku, pasliktināt spriešanas spējas, izraisīt kritienus un traumas. Tomēr jāatceras - ārstiem tagad pieejami jaunās paaudzes medikamenti, tāpēc nekavējies un piesaki vizīti pie sava daktera.