H. Abu Meri: Budžeta taupības apstākļos veselības aprūpe nedrīkst kļūt par upuri politiskām un populistiskām spēlēm
Šodien, 3. jūlijā, Veselības ministrijā (VM) norisinājās Veselības nozares stratēģiskās padomes* sēde, kurā ministrijas pārstāvji iepazīstināja nozares ekspertus ar 2026. gada nozares budžeta veidošanas plāniem un iecerētajiem taupības pasākumiem. Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka veselības budžeta taupības pasākumi ir veicami vienīgi uz administratīvo izmaksu rēķina. Tas nozīmē, ka valsts apmaksāto ārstniecības pakalpojumu apjomu nedrīkst samazināt, lai pacientiem nebūtu jāsaskaras ar pakalpojumu pieejamības vai kvalitātes pasliktināšanos.
VM sagatavojusi priekšlikumus nozares budžeta izdevumu samazināšanai, optimizējot ministrijas un padotības iestāžu administratīvos izdevumus 4,6 miljonu eiro apjomā. Vienlaikus ministrs akcentēja, ka pēdējos gados nozares efektivitāte un birokrātijas mazināšana jau ir bijusi dienas kārtībā.
Aprēķini liecina, ka nozares attīstībai un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai atbilstoši iepriekš plānotajam nākamgad būtu nepieciešami papildus 651 miljons eiro, kas šobrīd nav reāli sasniedzams mērķis, ņemot vērā valdības lēmumu par prioritāro pasākumu neiesniegšanu.
Veselības nozares Stratēģiskās padomes locekļi uzsvēra, ka Latvijas veselības nozares finansējums starptautiskā salīdzinājumā ir būtiski zemāks, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ja kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā – veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir 1684 eiro un 1211 eiro, tad Latvijā vien 944 eiro. Rezultātā iedzīvotāju veselības rādītāji un dzīves ilgums Latvijā būtiski atpaliek no citām ES valstīm. Tādēļ nav pieļaujams, ka jebkādi finansējuma samazinājumi būtu attiecināmi uz ārstniecības vai medikamentu pieejamības samazināšanu.
Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka minimālais apjoms pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai minimālajam finansiālajam apmēram būtu jābūt vismaz 12% no valdības kopējiem izdevumiem. To spilgti apliecina arī citu valstu pieredze, tostarp Lietuvas un Igaunijas. Veselības finansējums 12–14% no valdības kopējiem izdevumiem katru gadu ļautu ilgtermiņā plānot un sakārtot sistēmu visos līmeņos.
“Veselības aprūpe nedrīkst kļūt par upuri politiskām un populistiskām spēlēm. Iedzīvotāji ir pelnījuši atklātību un stabilitāti, nevis troksni un populistiskus saukļus, kas maldina par iespējām. Atbildīgi izturoties pret ģeopolitisko situāciju, sagaidītu, ka arī nozares pārstāvji nāk ar saprātīgiem risinājumiem, ierosmēm efektivitātei, ne tikai pieprasījumiem. Skaidrs, ka finansējuma apjoms, kas ir nepieciešams veselības aprūpei, Latvijā 2026. gada valsts budžetā nebūs iespējams, bet turpināšu sarunas ar kolēģiem valdībā un līdz pēdējam iestāšos par to, ka droša Latvija nozīmē arī veselus cilvēkus un veselības nozarei nepieciešams papildu finansējums – īpaši demogrāfijas stiprināšanai – “Mātes un bērna veselības plāna” īstenošanai, nozares gatavības stiprināšanai un kritisko medikamentu apgādes “iedarbināšanai”, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai reģionos – īpaši primārās aprūpes kā veselības nozares stūrakmens stiprināšana. Tas arī ir iedzīvotāju drošības jautājums,” uzsver Abu Meri.
VM turpina darbu pie turpmākiem optimizācijas pasākumiem nozarē, piemēram, psihoneiroloģisko slimnīcu pārvaldības maiņas jeb slimnīcu administratīvas apvienošanas, kas ļautu rast resursu ietaupījumu ne tikai kapitālsabiedrībās, bet būtu efektīvāk arī no pārraudzības ziņā. Lai pilnveidotu kvalitatīvu stacionāro pakalpojumu nodrošināšanu visā valsts teritorijā ministrija strādā arī pie slimnīcu tīkla – slimnīcu līmeņu – pārskatīšanas. Tāpat tiek turpināts darbs pie finansējuma modeļa pārskatīšanas veselības aprūpes pakalpojumiem, vērtējot administratīvo izdevumu ietaupīšanas iespējas, kā arī VM un padotības iestāžu funkciju pārvērtēšanas ar mērķi rast optimizācijas iespējas.
Sēdes dalībnieki vienojās, ka Veselības nozares Stratēģiskā padome ir vienisprātis par nepieciešamību pēc papildus finansējuma veselības nozarei, lai nepasliktinātos iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamība. Tāpat padome atbalstīja ministrijas priekšlikumus papildus līdzekļu pieprasījumam saistībā ar drošības un demogrāfijas jautājumiem un vienojās par nepieciešamību lūgt sasaukt Nacionālās Trīspusējās sadarbības sanāksmi, kas būtu veltīta veselības aprūpes nozares jautājumiem.
*Veselības nozares Stratēģiskā padome izveidota kā konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir iesaistīt veselības nozares biedrības, asociācijas, valsts un pašvaldību institūcijas veselības politikas veidošanā un īstenošanā. Padomes sastāvā ir pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO; Latvijas Pacientu organizāciju tīkla; Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas; Latvijas Farmaceitu biedrības; Latvijas Universitātes; Latvijas Pašvaldību savienības; Rīgas Stradiņa universitātes; Latvijas Slimnīcu biedrības; Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas; Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības; Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas; Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijas; Latvijas Jauno ārstu asociācijas; Latvijas Māsu asociācijas; Veselības aprūpes darba devēju asociācijas; Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības; Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības; Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas.
