Grūtniecība pēc 30, pēc 40...

Fiziskā ķermeņa veselība seko smalkā ķermeņa veselībai. Esmu pārliecināta, ka fiziskajam vecumam pēc savas būtības nav nekādas nozīmes. Nozīme ir tam, kā cilvēks šajā vecumā dzīvo, kā vada, valda, gūst un dod savu enerģiju.

Tas, savukārt, nosaka, cik viņš ir vai nav vesels, spējīgs vai nespējīgs. Vēdiskā prakse liecina, ka fiziskā ķermeņa veselība ir tikai sekas kādam procesam, kas notiek neredzamajā jeb dvēseles pasaulē, kurā tāpat kā fiziskajā ķermenī mēdz būt brūces, traumas un sāpes. Ja cilvēks ilgstoši savas brūces neārstē smalkajā ķermenī, tās ienēsājas fiziskajā ķermenī. Tā katra slimība ir psihoemocionāla nogulsnējuma izpausme ķermenī. Tāpat kā fiziskais ķermenis sastāv no daudziem slāņiem, kur virsējais slānis ir āda, pēc tam mīkstie audi un tā tālāk, līdzīgi arī smalkajam ķermenim ir daudzas kārtas. Katra no tām vibrē kādā īpašā vibrācijā. Saskaņā ar šīm vibrācijām izpaužas cilvēka veselības, noskaņojuma un enerģijas stāvoklis. Cilvēka psihe nolieto fiziskās šūnas. Taču, ja viņš spētu no šīm fiziskajām šūnām izmest "lieko kravu" – savu psihoemocionālo piesārņojumu (bailes, aizvainojumi, vilšanās, sēras, sāpes u.c.), tad šūnas varētu būt jaunas, elastīgas un veselīgas neatkarīgi no līdzšinējā pieņēmuma par fizisko vecumu.

Ja cilvēks psihē atjaunojas, viņa fiziskais ķermenis gluži dabīgi atjaunosies.

Viss, kas ar cilvēku notiek, ir viņa ticības rezultāts. Ja kāds tic, ka laiks ir soģis, tad viņam laiks ir soģis, un, ja kāds tic, ka laiks ir bagātība, tad viņam laiks ir bagātība. Tici, ka kļūsti jauns un tad redzēsi, cik strauji tu atjaunojies! Ja meitenīte būtu piedzimusi 80-gadīgai māmiņai, tad pieaugusi arī viņa noteikti spētu dzemdēt astoņdesmit gados, jo ticētu, ka tas ir iespējams. Ja mēs piedzimām mammām 20- 30 gadu vecumā, tad tas jau būs individuāls darbs noticēt, ka varēsim dzemdēt arī 40 un 50 gadu vecumā. Automātiski šī ticība un iespējamība neradīsies.

Sievietei ir ļoti viegli, ja viņa zina – pa šo taciņu iespējams uzkāpt kalnā. Ja neviens tur vēl nav kāpis, šķiet, ka tas nav iespējams. Taču, ja uzrodas kaut viens kalnā uzkāpšanas piemērs, var rast ticību, ka arī es to varēšu. Viss mūsu darbs ir darbs ar mūsu personisko ticību.

Ja lielākā daļa sieviešu ir dzemdējušas līdz 30, tad vienai sievietei ir jābūt ļoti stiprai savā ticībā, lai dzemdētu 50 gados, jo miljoniem sieviešu ir gājušas citu taciņu.

Jo cilvēka psihes enerģija ir stiprāka, jo vieglāk ir iet savu ceļu.

Tiklīdz mēs noticam, viss dzīvē notiek. Tikai ir jāieskatās dziļi savā būtībā, lai to saprastu...

Atļauties no sirds iemīlēties. Sieviete paliks stāvoklī, kad viņa no sirds iemīlēsies. Ja sieviete ir patiesi iemīlējusies, viņa arī lielā vecumā ļoti vienkārši apaugļojas, jo mīlestības enerģija ir atjaunošanās enerģija. Taču problēma parasti ir faktā, ka liela daļa sieviešu ap 40 - 50 gadiem ir jau uzkrājusi tik lielu psiholoģisko bagāžu – savus pagātnes gružus -, ka patiesi iemīlēties viņas vienkārši vairs neatļaujas!! Ja vien viņas to spētu, tad palikt stāvoklī un iznēsāt bērniņu būtu vienkārši.

Kad man bija 20 gadu, es satiku kādu kundzīti no Tērvetes zirgaudzētavas, kurai tolaik bija 74 gadi un bērnu nebija. Viņa dalījās ar savu dzīves stāstu.

66 gadu vecumā viņa pirmo reizi dzīvē patiesi iemīlējās, apprecējās. Viņiem ar vīru bija ļoti skaista, aktīva seksuālā dzīve. 71 gada vecumā viņai atjaunojās mēnešreizes. Tolaik, protams, neviens nesaprata, ka tās ir mēnešreizes. Padomju ārsti bija pārliecināti, ka viņai ir ļaundabīgs audzējs un, ka steidzami jāoperē. Un izoperēja. Pēc operācijas ārsts, apjautis notikušo, godīgs būdams, teica: "Jūs mums, lūdzu, lūdzu, piedodiet, mēs jums izgriezām jaunību. Jums nebija audzējs, jums bija atjaunojusies olšūnu darbība." Kurš varēja iedomāties, ka 71 gada vecumā sievietei bija atjaunojušās mēnešreizes?! Tās atjaunojās no mīlestības, no skaistās un aktīvās seksuālās dzīves. Un šādu neparastu piemēru ir daudz.

Atļaut zemapziņai palikt stāvoklī. Kad sieviete pusmūžā vēlas laist pasaulē bērniņu, tad pirmais, kas viņai ir jādara – ir jāaizmirst, cik viņai ir gadu un jāsāk atjaunoties psihē, sajūtot sevi tik jaunu, cik jauna, viņasprāt, viņa būtu spējīga dzemdēt. Tā ir dziļi individuāla ticība. Ja četrdesmitgadīga sieviete tic, ka bērni var būt, piemēram, 30 gados, tad viņai jāmācās justies kā 30 gados. Tik dziļi sevi šādu jāsajūt, lai katra fiziskā šūna sāk ticēt, ka viņai ir 30 gadu. Tad šūnas pašas sevi atjaunos līdz tam vecumam, kāds ir sievietes psihes vecums saskaņā ar ieradumiem, uzvedību, dzīves redzējumu un attieksmi pret sevi un pasauli kāds viņai būtu, piemēram, 30 gados.

Tāpat ir svarīgi ņemt vēra nosacījumus, kad sieviete atļautu savā zemapziņā palikt stāvoklī. Šie individuālie nosacījumi katrai sievietei ir atšķirīgi un tie veidojušies mūsu tālajā bērnībā. Kādai sievietei, piemēram, šāds nosacījums varētu būt apprecēšanās, citai matu krāsa, citai istabu skaits mājā vai kāda cita apzināti nenojaušama sakritība. Kamēr šī nosacījuma nebūs, fiziskajā plānā ķermenis darīs visu, lai nepaliktu stāvoklī – saslims, vienkārši neapaugļosies, veidos dažnedažādas aizsargreakcijas.

Kāda cita sieviete strādāja ar sevi dažādas dvēseles terapijas un voumbuilding vismaz sešus gadus. Viņa dzemdēja bērniņu 56 gadu vecumā! Šīm dzemdībām viņa ļoti rūpīgi gatavojās, apgūstot arī prenatālo (dzemdību) terapiju. Kad viņa bērniņam bija gatava, viņa viegli apaugļojās un dzemdēja bez jebkādām komplikācijām! Sagatavošanās ir nepieciešama, lai sieviete spētu uzņemt pietiekoši daudz enerģijas no zemes, pacelt to augstu savā dzemdē un pieņemt enerģiju seksuālā akta laikā no vīrieša. Vīrietis aktā var iedot milzu enerģijas impulsu, lai sieviete 9 mēnešus iznēsātu bērnu. Ja mēs spējam neaizvērt savas enerģijas kanālus, tad ar ticības un mīlestības spēku mūsu ķermenim pilnībā pietiek, lai dzemdētu jebkurā vecumā.

Antra Poča, praktizē vēdiskās zināšanas gandrīz 30 gadu, saskārusies ar vairākiem, tā saucamiem "pusmūža grūtniecības" gadījumiem