Ginekoloģe: Sabiedrības attieksme pret grūtniecību kļuvusi atbildīgāka
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā Latvijas sieviešu attieksme pret kontracepcijas jautājumiem ir būtiski mainījusies, to ietekmējusi gan informācijas un kontracepcijas līdzekļu pieejamība, gan sabiedrības uzskatu maiņa.
Saskaņā ar ginekoloģes un psihoterapeites Guntas Frīdenbergas novērojumiem, teju katra sieviete, kas neplāno ģimenes pieaugumu, lieto kādu no kontracepcijas metodēm. Turklāt situācijās, kad kontracepcija nav tikusi lietota, lai izvairītos no neplānotas grūtniecības un aborta, daudzas sievietes izvēlas lietot avārijas kontracepciju.
"Sieviešu zināšanas par kontracepciju un tās lietošanu, tai skaitā arī par avārijas kontracepciju, ir uzlabojušās, un sievietes tai uzticas arvien vairāk. Strādājot par ginekologu jau 30 gadus, esmu novērojusi, ka kopumā sabiedrības attieksme pret grūtniecību kļuvusi daudz atbildīgāka. Tā, piemēram, laikā, kad Latvija vēl bija Padomju Savienībā, liela daļa pāru tuvības mirkļos paļāvās tikai uz veiksmi, un aborts tika uzskatīts par neizbēgamu nepieciešamību, gadījumā, ja grūtniecība tomēr iestājās. Turpretī šodien, uzdodot sievietei jautājumu par to, kādu kontracepciju viņa lieto, teju ikviena nosauc savu izsargāšanās metodi, protams, ja vien netiek plānota grūtniecība," pieredzē dalās ginekoloģe.
Kā liecina ginekoloģes novērojumi, arī situācijās, kad regulārā kontracepcija pievīlusi vai nav tikusi izmantota, lai izvairītos no nevēlamas grūtniecības un aborta, sievietes arvien biežāk izvēlas lietot avārijas kontracepciju. "Avārijas kontracepcijas metodes pieejamību būtiski uzlaboja izmaiņas likumā, kas kopš 2003.gada ļauj to iegādāties bez receptes, būtiski samazinot nevēlamo grūtniecību skaitu. Līdz 2003. gadam liela daļa sieviešu, kuras zināja par avārijas kontracepcijas esamību, līdz ārsta izrakstītai avārijas kontracepcijas receptei nemaz netika vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, uz pierakstu pie ārsta jāgaida vairākas dienas, otrkārt, daudzas sievietes mocīja vainas apziņa un viņām bija kauns mediķim stāstīt par savu problēmu, kā arī izteikt vajadzību pēc avārijas kontracepcijas. Turklāt gadījumos, kad sievietes tomēr vērsās pie mediķa un nepieciešamo recepti saņēma, bieži bija pagājušas vairāk nekā 72 stundas, kurās avārijas kontracepcijas efektivitāte ir visaugstākā," stāsta Gunta Frīdenberga.
Saskaņā ar Gedeon Richter un Latvijas Farmaceitu biedrības pērn veikto pētījumu, pretēji sabiedrībā valdošajam stereotipam, avārijas kontracepciju visbiežāk iegādājas nevis bezrūpīgas pusaudzes, kuras iesaistās gadījuma sakaros, bet gan sievietes vecumā no 21 līdz 30 gadiem, kurām ir stabilas attiecības, patstāvīgs partneris un bērni. Ginekoloģe Gunta Frīdenberga skaidro, ka šis maldīgais stereotips sakņojas laikā, kad Latvija bija PSRS sastāvdaļa un "seksa nebija", par kontracepciju nezināja un nerunāja, kā rezultātā sievietes iepriekšējās nakts kļūdas nelaboja, bet smagu sirdi pēc laika devās veikt kārtējo abortu.
"Jāsaprot, ka kļūmes var gadīties jebkurā vecumā un jebkurās attiecībās, tāpēc ir ļoti nozīmīgi, lai sieviete un arī viņas partneris būtu zinoši, kā šādās situācijās rīkoties. Savā praksē esmu novērojusi, ka šobrīd sievietes ir labi informētas par avārijas kontracepcijas izmantošanu, aizvien nopietnāk un atbildīgāk attiecas pret to. To apliecina arī pētījums, kurā tika aptaujāti farmaceiti - proti, visbiežāk avārijas kontracepcijas tabletes tiek iegādātas no rīta, kas varētu būt uzskatāms par atbildīgu iepriekšējās nakts kļūdas labojumu - sievietes dodas iegādāties avārijas kontracepciju, apzinoties, ka pretējā gadījumā neplānotu grūtniecību vēlāk varēs novērst vienīgi ar abortu," secina ginekoloģe.
