Ģimenes ārstu prakšu un primārās aprūpes centru attīstīšanai pieejami 4,5 miljoni eiro
Rīga, 11.sept., LETA. Ģimenes ārstu prakšu un primārās aprūpes centru attīstīšanai līdz 2023.gadam būs pieejami 4 476 377 eiro, liecina valdības apstiprinātā kārtība, kādā īstenos Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansētos projektus primārās veselības aprūpes attīstībai.
Projekta kopējais attiecināmais finansējums ir 4 476 377 eiro, tostarp Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 3 804 921 eiro, bet nacionālais finansējums - 671 456 eiro.
Projekta finansējums var tikt izmantots būvniecībai, tehnoloģiju piegādei, kā arī informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanai.
Individuālā ģimenes ārstu prakse ar vienu pakalpojuma sniegšanas vietu var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu, kas nepārsniedz 8000 eiro uz vienu attīstāmo praksi, savukārt, veidojot praksi ar divām un vairāk pakalpojuma sniegšanas vietām, tā var pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 10 000 eiro. Arī ģimenes ārstu sadarbības prakse var pretendēt uz summu līdz 10 000 eiro. Šo pasākumu īstenošanai paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 3 726 375 eiro.
Vienlaikus finansējums, kas nepārsniedz 750 000 eiro, paredzēts arī pašvaldībām, kuras gatavas attīstīt primārās aprūpes centrus. Pašvaldība var pretendēt uz summu, kas nepārsniedz 30 000 eiro uz vienu praksi.
Lai saņemtu finansējumu, projektus var iesniegt ārstniecības iestāde, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai, kā arī pašvaldība vai tās iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.
Iecerēts, ka līdz 2023.gada beigām būs uzlabotas 606 ārstniecības iestādes, kā arī nodrošināti uzlaboti veselības aprūpes pakalpojumi 1 839 598 iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka Veselības ministrijas (VM) piedāvāto risinājumu, kā starp primārās aprūpes iestādēm sadalīt minētos ES struktūrfondu līdzekļus, neatbalsta Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA). Tās prezidente Sarmīte Veide (LRA) aģentūrai LETA norādīja, ka noteikumu projekts par atbalstu ģimenes ārstu prakšu telpu remontam un aprīkojumam ir bīstams, turklāt VM piedāvātais risinājums graušot līdzšinējo ģimenes ārsta darbības modeli, padarot pacientu ārstēšanu riskantu un bezpersonisku.
Piemēram, Veide uzskata, ka noteikumu projektā paredzēti nevienlīdzīgi nosacījumi starp ģimenes ārstu praksēm. "Tie ģimenes ārsti, kuri piekristu strādāt lielākās poliklīnikās, varēs saņem 30 000 eiro atbalstu katrai praksei, tie, kuri veidotu mazas poliklīnikas, saņems 10 000 eiro uz praksi, bet ģimenes ārsts, kas vēlēsies attīstīt savu vienu praksi, varēs saņemt tikai 8000 eiro," norādīja Veide.
Viņa arī uzskata, ka ar šādiem nosacījumiem VM nepieļauj, ka jaunie ģimenes ārsti varētu saņemt atbalstu savas ārsta prakses izveidei, tā piespiežot viņus strādāt poliklīnikās.
Vienlaikus, LĢĀA ieskatā, nav pamatots VM viedoklis par "sadarbības prakšu" jeb poliklīniku it kā pieejamības paaugstināšanu un ērtumu. Turklāt Veide ir arī pārliecināta, ka izmaiņu rezultātā paaugstināsies neefektīvas ārstēšanas un mirstības risks, kā arī tiks tērēti lielāki valsts budžeta līdzekļi.
