Ģimenes ārstu asociācija: Prakšu pārdošanas iespēja neatrisinās jauno speciālistu trūkumu lauku reģionos
Ģimenes ārstu prakšu pārdošanas iespēja neatrisinās jauno speciālistu trūkumu lauku reģionos, aģentūrai LETA pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) prezidente Līga Kozlovska.
Kā ziņots, Veselības ministrija ir izstrādājusi koncepciju "Par ārsta prakses juridisko statusu", kurā piedāvā noteikt tiesības ģimenes ārstam, izbeidzot savu darbību, pārdot praksi ar visām tās tiesībām un saistībām. VM uzskata, ka šāds regulējums veicinās jauno ģimenes ārstu ienākšanu darba tirgū.
Lai gan LLĢĀA vadītāja iniciatīvu kopumā vērtē visnotaļ pozitīvi, viņa uzskata, ka jautājumu par jauno ārstu ienākšanu darba tirgū tā atrisinās tikai daļēji.
"Ja pensijas vecuma ārstiem Rīgā prakses tirgus cena būs gana laba, lai viņi nodrošinātu sev normālas vecumdienas, tad laukos tā būs ļoti neliela, īpaši ņemot vērā migrāciju, kad cilvēku skaits lauku reģionos arvien samazinās. Jaunajam ārstam nebūs intereses ienākt lauku praksē, kur nu vēl viņu nopirkt," domā Kozlovska.
Uz līdzīgu problēmu norāda arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidents Pauls Princis. Viņš sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka vienas ģimenes ārsta prakses cena varētu būt vidēji 15 000 līdz 20 000 latu, tomēr tā atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp pacientu skaita un reģiona, kurā prakse atrodas.
Princis atzina, ka Latvijā patlaban ir ļoti daudz vecu ārstu, kuri labprāt dotos atpūtā, savukārt prakses pārdošana varētu palīdzēt viņiem nodrošināt cienīgas vecumdienas.
"Apmēram 100 ģimenes ārsti jeb 7,4% jau ir tuvu 70 gadu vecumam, un viņi turas pie savām prakses vietām, jo ārsts pēc profesijas ir samērā trūcīgs - viņš neko nenopelna, tāpēc turpina strādāt, un arī pensija viņam neko negarantē. Tāpēc, lai ārstam uzlabotu finanšu situāciju un lai būtu vēlme praksi atstāt, cenai ir jābūt pietiekami lielai," domā mediķis.
Kopumā arī Princis ideju par ģimenes ārstu prakšu pārdošanu vērtē pozitīvi. Viņš gan norādīja, ka valdība vēl nav skaidri paudusi, vai piekrīt, ka ārsta prakse būs juridiska persona, un gaida šādu apstiprinājumu.
VM piedāvā trīs risinājuma variantus ģimenes ārsta prakses formai.
Viens no tiem paredz izveidot jaunu juridiskās darbības formu - ārsta prakse - un paredzēt, ka ārsta praksi varēs veidot jebkuras specialitātes ārsts. Savukārt ģimenes ārstiem tā būs obligāta, slēdzot līgumu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Pirmo variantu par piemērotāko atzīst VM un atbalsta arī LĢĀA un Latvijas Ārstu biedrība, tomēr tikai pie nosacījuma, ka ārsta prakse likumā tiks definēta kā juridiska persona. "Patlaban par to vēl notiek tāda zināma cīņa," teica Princis.
Otrs variants paredz nemainīt pastāvošo situāciju ārsta prakses juridiskā statusa ziņā, proti, saglabāt iespēju ģimenes ārstiem brīvi izvēlēties savai ārsta praksei atbilstošu juridisko formu no tām, kuras patlaban saskaņā ar normatīvajiem aktiem iespējams izveidot, - komercsabiedrība, individuālais komersants, pašnodarbinātā persona. Šo priekšlikumu atbalsta LLĢĀA.
Savukārt trešais risinājums paredz noteikt vienotu saimnieciskās darbības formu, kādā ģimenes ārsti sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tā būtu fiziska persona - saimnieciskās darbības veicējs (pašnodarbinātais). Pret šo ierosinājumu iepriekš kategoriski iebildusi Latvijas Ārstu biedrība.
