Ģimenes ārsti prognozē sev grūtu un saspringtu darba gadu
Kontekstā ar jaunajiem nosacījumiem un budžetu šis darba gads ģimenes ārstiem būs grūts un saspringts, intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" prognozē Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) vadītāja Sarmīte Veide.
"Viennozīmīgi - būs grūti. Mūs satrauc tas, ka ierobežojumu dēļ nevarēsim pilnvērtīgi strādāt, nevarēsim laikus palīdzēt pacientiem, pieaugs spriedze darbā. Liela problēma ir tā, ka jaunie ārsti, šo visu redzot, apsver iespēju doties prom no Latvijas," klāsta Veide.
Asociācijas vadītāja norāda, ka LĢĀA valde neatbalsta Gunta Belēviča (ZZS) iekļaušanu jaunās valdības sastāvā un darba turpināšanu veselības ministra amatā. "Ja nav dialoga un sadarbības, tad īpaši pozitīvus rezultātus nav cerības sagaidīt. Valde spriedīs, kā rīkoties turpmāk," viņa norāda.
Lūgta sīkāk izstāstīt, par ko tieši dialogs ar Belēviču nerisinās, Veide laikrakstam norāda, ka tas vispār neesot noticis. Belēvičs esot izklāstījis savas idejas, un ar to saruna arī beigusies. Savukārt pēdējā tikšanās ar LĢĀA valdi esot notikusi pērnā gada 12.augustā.
Komentējot kopš šā gada sākuma ģimenes ārstiem noteiktos ierobežojumus pacientu nosūtīšanai uz analīzēm, Veide norāda uz slikto sabiedrības informētību par izmaiņām, kur atbildību, viņasprāt, jāuzņemas Veselības ministrijai (VM) un Nacionālajam veselības dienestam. Veide stāsta, ka ģimenes ārstiem daudz vairāk laika jāveltī, skaidrojot pacientiem noteikumus, un ka pacienti ir neapmierināti ar jauno kārtību.
"Protams, gan laboratorisko izmeklējumu pieejamība samazināsies, gan pagarināsies rindas pie citiem speciālistiem, un pacients ilgāk netiks pie savu veselības problēmu risinājuma. Pagaidām mums cerību nav, tā ir veselības ministra Belēviča un valdības atbildība," laikrakstam pauž LĢĀA vadītāja.
Tāpat viņa kritiski vērtē to, ka, ieviešot jaunos ierobežojumus, nav veikta detalizēta analīze par nosūtījumu pamatotību. Viņa uzsver, ka ģimenes ārsti tāpat vien nesūta uz liekām analīzēm vai izmeklējumiem. "Piekrītam cītīgāk sekot izmeklējumu nepieciešamībai un kritiskāk izvērtēt medicīniskās indikācijas, tomēr ar to nevarēs ietaupīt tik daudz, lai samazinātu izmeklējumu kvotas un novirzītu naudu citām vajadzībām, kā to piedāvāja ministrs," uzsver Veide.
Tāpat viņa min, ka asociācijai nav skaidrs, pēc kādas metodikas VM aprēķinās nepieciešamo finansējumu ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanai. Viņa atklāj, ka šajā kontekstā no ģimenes ārstiem prasītajās finanšu atskaitēs prasīts sniegt informāciju arī par ārstu papildu darbiem, tomēr neesot saprotams kāpēc.
LETA jau ziņoja, ka VM ir sākusi darbu pie informatīvā ziņojuma sagatavošanas saistībā ar nepieciešamā finansējumu aprēķināšanu ģimenes ārstu un valsts institūciju veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atalgojuma palielināšanai. Ģimenes ārstiem lūgts sniegt informāciju par izdevumiem prakses uzturēšanai, kas ļaušot analizēt, cik liels papildu finansējums nepieciešams atalgojuma palielināšanai.
Tuvākajā laikā veselības ministrs arī aicināšot ģimenes ārstus pārstāvošās asociācijas uz tikšanos VM, lai cita starpā pārrunātu jautājumus, kas skar ģimenes ārstu praksēs nodarbināto atalgojumu.
LETA
