Galvenais Latvijas iedzīvotāju nāves cēlonis pērn bijis asinsrites sistēmas slimības
Otrs biežākais nāves cēlonis bijis audzēji, bet trešajā vietā ierindojas ievainojumi, saindēšanās vai ārējas iedarbes sekas.
Ja mirstība no asinsrites slimībām pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir nedaudz samazinājusies, mirstība no audzējiem ir pieaugusi par 131 gadījumu, sasniedzot rādītāju - 6096. Tāpat pieaugusi mirstība no ievainojumiem, saindēšanās vai ārējas iedarbes sekām - par 47 gadījumiem, sasniedzot rādītāju 1886.
Starp asinsrites slimībām visbiežāk nāvi izraisījušas sirds išēmiskās slimības - 8514 gadījumos, tostarp sirdslēkme - 1181 gadījumā.
No dažādām audzēju formām lielāko letalitāti pērn izraisījis bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs - 979 gadījumi, zarnu daļas ļaundabīgs audzējs - 789, kuņģa ļaundabīgs audzējs - 473 un krūts ļaundabīgs audzējs - 405. Bieži aktualizētais dzemdes kakla vēzis 2012.gadā laupījis 130 dzīvības, bet prostatas vēzis - 394 dzīvības.
Tikmēr starp ārējiem nāves cēloņiem biežākais bijis pašnāvība. Tīši nodarot sev pāri, pērn gājuši bojā 443 cilvēki. Vēl 206 gājuši bojā kritiena rezultātā, 205 - transporta nelaimes gadījumos, 164 - nosaluši, 190 - saindējušies un bijuši pakļauti kaitīgu vielu iedarbei, 145 - noslīkuši, bet 129 cilvēku nāves iemesls bijusi vardarbība.
Citi biežākie nāves cēloņi pērn bijuši infekcijas un parazitārās slimības, elpošanas, gremošanas un uroģenitālās sistēmas slimības, iedzimtas anomālijas, kā arī dažādi simptomi un nenoskaidroti stāvokļi.
Kopumā 2012.gadā Latvijā miruši 29 030 cilvēki, kas ir par 484 cilvēkiem vairāk nekā 2011.gadā, tomēr nepārsniedz 2006. līdz 2010.gada rādītājus.
Lielākā daļa mirušo - 23 819 - bijuši 60 vai vairāk gadus veci, tomēr miruši arī iedzīvotāji 15 līdz 59 gadu vecumā - 504, kā arī bērni līdz 14 gadu vecumam - 169. Salīdzinot ar 2011.gadu, mirušo skaits nevienā no minētajām vecuma grupām nav pieaudzis.
Valsts zaudējusi vairāk sieviešu nekā vīriešu. Kopumā pērn mūžībā aizgājušas 15 227 sievietes un 13 803 vīrieši.
Pērn piedzima 19 897 bērni, tādēļ dabiskais pieaugums Latvijā bijis negatīvs.
Kā ziņots, 2013.gads Latvijā ir pasludināts par Sirds veselības gadu. Lai samazinātu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam. Plāns paredz turpmākajos trīs gados īstenot virkni pasākumu sirds un asinsvadu slimību profilaksei, kā arī riska faktoru ietekmes mazināšanai un veselību veicinošo paradumu uzlabošanai.
Rīga, 16.maijs, LETA.
Foto: Gatis Dieziņš/ LETA
