Latvijas Ārstu biedrība brīdina par gaisa kvalitātes pasliktināšanos renovētās ēkās

Masveidīgā izglītības iestāžu, biroju un dzīvojamo ēku vienkāršotā renovācija daļēji palīdz saglabāt siltumu, samazina apkures rēķinus, bet negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti, secināts pirmdien notikušajā nozares ekspertu diskusijā "Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte".

Nepilnīgas ventilācijas sistēmas vai to neesamība būtiski maina cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Vienlaikus iekštelpu gaisa piesārņojums ir viens no slimību cēloņiem, brīdina Latvijas Ārstu biedrība.

LĀB, aicinot kopā mediķus, Veselības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjus, darba drošības un vides veselības, kā arī apkures un ventilācijas sistēmu ekspertus, diskusijā aktualizēja jautājumus par nepietiekami izvērtētajām prasībām ēku renovācijā, norādot, ka starp energoefektivitāti un gaisa kvalitāti pastāv tieša saistība.

Aizkraukles 1.vidusskolas 11.klases skolēni Romāns Seļezņovs un Konstantīns Siņica diskusijas dalībniekiem prezentēja pētījumu par gaisa tīrību skolas iekštelpās un energoefektivitāti. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, vai pēc renovācijas energoefektivitāte skolas telpās ir paaugstinājusies, taču vienlaikus pētījuma laikā skolēni mērīja arī gaisa kvalitāti, ogļskābās gāzes CO₂ daudzumu mācību telpās.

Pētījuma rezultāti liecina, ka siltumenerģijas patēriņa ietaupījums Aizkraukles 1.vidusskolā ir 35%, bet gaisa kvalitāte renovācijas dēļ kļuvusi dramatiska - stundas beigās ogļskābās gāzes koncentrācija nereti trīs reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu. Ogļskābās gāzes rādītāji samazinās tikai garā starpbrīža laikā, bet pēc vēdināšanas tie atkal strauji aug, tai pašā laikā starpbrīdī stipri pazeminās gaisa temperatūra klasē. Nepieciešamība vēdināt telpas būtiski samazina renovācijas laikā iegūto energoefektivitāti, un 5 līdz 10 minūšu ilga vēdināšana nav pietiekama, tāpēc situācijas uzlabošanai skolā jāierīko ventilācijas apkures sistēma.

LĀB norāda, ka Izglītības iestāžu higiēnas prasības regulē Ministru kabineta noteikumi par higiēnas prasībām izglītības iestādēs, kas nosaka temperatūru un apgaismoju mācību telpās un citas prasības, tomēr gaisa kvalitātes rādītāju šajos noteikumos nav. Kā diskusijas laikā atzina Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa, skolu un bērnudārzu telpu regulāra vēdināšana ir pedagogu pienākums, tomēr ne visi to veic, aizbildinoties ar iespēju saaukstēties.

Apkures, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu projektētājs Uldis Jansons diskusijā uzsvēra, ka augsta CO₂ koncentrācija telpās nav tikai izglītības iestāžu problēma - ar to nākas saskarties arī slimnīcās, pansionātos un birojos. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš norādīja: "Mūsu veiktie pētījumi liecina, ka 80% biroja telpu neatbilst prasībām. Ventilācija ir katastrofāli slikta. Pasūtītāji smagi grēko, vēloties samazināt izmaksas, un atsakās no ventilāciju sistēmu izbūves."

Raksturojot situāciju, Saeimas deputāte Inese Aizstrauta (ZZS) pauda viedokli, ka "vienkāršotā renovācija, kas neparedz obligātu ventilācijas sistēmas izbūvi un tiek veikta, nedomājot par sekām, visbiežāk vērtējama kā noziegums."

Gaisa piesārņojums iekštelpās ir astotais slimību izraisītājs pasaulē. LĀB norāda, ka svarīgs ir ne tikai CO₂ saturs gaisā, bet arī vispārējs gaisa piesārņojums, ko veido mikrodaļiņas un dažādi aromātiski gaistošie savienojumiem no mēbelēm, krāsām u.c. LU asociētais profesors Alvils Krams atgādināja, ka gaisa kvalitāte īpaši svarīga bērniem, kam plaušu sistēma nav līdz galam attīstījusies: "Svaiga gaisa trūkums atstāj paliekošas sekas uz cilvēka organismu, tā darbaspējām un daudzkārt palielina iespēju saslimt ar astmu."

LĀB sadarbībā ar speciālistiem rosinās valdību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas turpmāk nepieļautu bezatbildīgu attieksmi un noziedzīgu rīcību, vienpusējās rūpēs par energoefektivitātes uzlabošanu, jo šis jautājums jāskata kompleksi ar cilvēka veselības saglabāšanu. Kā nākamo posmu situācijas risināšanai Latvijas Ārstu biedrība gatavojas jautājumu apspriest ar būvnieku, inženieru un arhitektu profesionālām asociācijām.