Gada vecumā tikai katrs trešais bērns Latvijā saņem sabalansētu uzturu
Lai gan 35% māmiņu Latvijā ir pārliecinātas, ka mazulis saņem sabalansētu pārtiku, mazulim augot, viņas arvien biežāk sāk par to šaubīties. Kamēr mazulis ir mazs un viņa prasības ir precīzāk definētas, māmiņas vairāk zina, kā izvēlēties mazulim piemērotāko ēdienkarti. No bērna dzimšanas līdz viena gada vecumam bērna ēdienkarte ir atbildīgāk veidota, jo šajā vecumā vecāki ikdienā ir ciešā kontaktā ar mediķiem, seko bērna attīstībai un ēdināšanas ieteikumiem. Pēc gada vecuma vecāki mazāku uzmanību pievērš bērna ēdināšanai, uzskatot, ka bērns ir gatavs pieaugušo maltītēm.
"Jāņem vērā, ka maza bērna kuņģis ir piecas reizes mazāks nekā pieaugušā, bet tajā pašā laikā bērnam nepieciešams sešas reizes vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam uz vienu kilogramu svara. Tas nozīmē, ka ar katru karoti bērnam jāuzņem daudz vairāk uzturvielu nekā pieaugušajam. Līdz ar to ir nepieciešams pievērst vecāku un sabiedrības uzmanību sabalansētas ēdienkartes veidošanā bērniem no gada vecuma," norāda bērnu uztura speciāliste, uzņēmuma NUTRICIA Medicīnas nodaļas direktore Baltijā un Baltkrievijā Gita Ervika.
Tāpat aptaujas dati norāda, ka pēc gada vecuma Latvijā jau 37% mazuļu ēdienkartē vecāki iekļauj mājās gatavotu ēdienu visai ģimenei, Lietuvā mazāks skaits vecāku bērnam piedāvā kopīgu ēdienkarti - 19 %, bet Igaunijā – 27%. Tas norāda, ka pēc viena gada vecuma vecāki maldīgi uzskata, ka mazulis ir gatavs pieaugušo ēdienkartei, iekļaujot tajā makaronus, mērces un citus produktus, kas netiek gatavoti, ņemot vērā mazulim nepieciešamo uzturvielu skaitu.
Pasaules Veselības organizācijas dati atklāj, ka gandrīz 60% mazu bērnu ir nepietiekams dzelzs daudzums organismā, kura cēlonis ir nesabalansēts uzturs ikdienā. Atsaucoties uz šiem datiem, Gita Ervika uzsver: "Liellopa gaļa, zivis, jēra gaļa ir svarīgs dzelzs avots. Kā papildus dzelzs avotu varu minēt piena dzērienus bērniem pēc gada vecuma, kur dzelzs, olbaltumvielu un vitamīnu balanss ir pielāgots konkrētam bērna vecumposmam. Rekomendējamā dienas deva ir divas glāzes jeb 300 līdz 400 mililitri, taču realitātē katrs trešais bērns izdzer tikai 250 mililitrus."
Lai mazulis augtu vesels un laimīgs, pirmkārt, ieteicams uzturēt kontaktu ar ģimenes ārstu pēc tam, kad mazulis sasniedzis gada vecumu, otrkārt, jāpārdomā ģimenes ēdienkarte, jo tā kalpo kā paraugs bērniem un tā turpmākiem ieradumiem, kā arī, treškārt, jāņem vērā, ka maza bērna ēdienkarte atšķiras no pieaugušā ēdienkartes, jo atšķiras gan kuņģa izmērs, gan pilnvērtīgai bērna attīstībai nepieciešamās uzturvielas.
"Lai atbalstītu jaunās ģimenes un lai veidotu pareizu uzturu mazuļiem vecumā no viena līdz trim gadiem, atšķirībā no Latvijas vairākās Eiropas Savienības valstīs ir izstrādātas un apstiprinātas vadlīnijas valstiskā līmenī, tādējādi nodrošinot sabalansētu ēdienkarti bērnam jau no mazotnes," norāda Gita Ervika, uzsverot šādu vadlīniju nepieciešamību arī Baltijas valstīs, lai veicinātu sabalansētas ēdienkartes veidošanu bērniem arī pēc viena gada vecuma.
Informāciju sagatavoja Kitija Balcare, NUTRICIA komunikācijas konsultante
Publicitātes foto
