Cik grūts vai viegls vispār ir endokrinologa arods?

Gan grūts, gan viegls. Grūti ir izcīnīt labu reputāciju. Pēc tam, kad ar lieliem ieguldījumiem reputācija un zināma atpazīstamība ir iegūta, tā sāk strādāt tavā labā. Ceļš līdz tai, protams, prasa lielu piepūli un zināšanas, jo nepieciešams daudz ieguldīt sevī. Turklāt endokrinoloģija ir viena no disciplīnām, kura tiek "vētraini" pētīta un, kur, līdz ar to, daudz kas strauji mainās.

Jūs varbūt varētu vienkārši pastāstīt, kādas problēmas īsti endokrinologs risina?

Pamatā endokrinologs strādā ar cukura diabēta saslimšanām un vairogdziedzera slimībām. Tad seko hipofīzes saslimšanas un visu pārējo dziedzeru un hormonu slimības.

Kādas ir biežākās sūdzības, ar kurām cilvēki pie endokrinologa vēršas?

Visbiežākās sūdzībās ir par cukura līmeni. Turklāt bieži novirzes cukura līmenī atklāj nejauši – aptiekā vai pie ģimenes ārsta, jo dažkārt pacients nejūt, ka cukura līmenis ir paaugstināts. Bieži nāk arī klienti ar vairogdziedzera slimībām, kad, piemēram, pacients jūt spiediena sajūtu kaklā. Citas slimības ir retākas, tās prasa rūpīgāku meklēšanu un ir grūtāk atklājamas.

Kādam Jūsuprāt jābūt labam ārstam mūsdienās Latvijā?

Ārstam jābūt zinošam, arī līdzcietīgam. Manuprāt, labu ārstu veido 50% zināšanas un profesionalitāte un 50% - ārsta personīgās īpašības. Bieži vien ārsta profesionalitāte nav galvenā, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu pacientam. Dažkārt arī emocionālā inteliģence ārstē. Svarīgi ir izjust pacientu, saprast viņu un emocionāli sniegt viņam to, ko viņš vēlas.

Kā rāda jūsu pieredze - vai Latvijā pēdējos gados slimo cilvēku kļūst vairāk vai mazāk?

Slimo cilvēku kļūst vairāk. Vispār jau mūsu sociālā situācija veselību neveicina. Ir daudz vairāk ielaistu, neatklātu slimību, jo mums visiem diemžēl ir maz laika domāt par sevi. Esam aizņemti, un atrodamies nemitīgā skrējienā.

Bet vai nav tā, ka cilvēki mūsdienās vairāk pamana slimību pirmās pazīmes?

Mēdz būt dažādi, tas atkarīgs arī no cilvēka izglītības un sociālā statusa. Tie, kas novērtē sevi un savu veselību kā vērtību, vairāk vēršas pie ārstiem, veic izmeklējumus un konstatē kaites agrīnāk. Bet tie, kuriem ir jācīnās par izdzīvošanu, veselības problēmas ielaiž. Kaut gan mēdz būt arī otrādi. Tā kā situācijas ir ļoti dažādas, bet skaidrs ir viens - kopumā saslimstība aug, gan pasaulē, gan pie mums. Turklāt saslimstība ar cukura diabētu pieaug, neskatoties uz labiem sociāliem apstākļiem, izglītību un tamlīdzīgi.

To lielā mērā ietekmē arī cilvēka dzīvesveids?

Mūsu dzīvesveids un fiziskās atkivitātes ir mainījušās. Pārtika, ko mēs ēdam tāpat - kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem. Arī ģenētikai ir sava loma, jo daudzas slimības ir ģenētiski pārmantotas. Tas attiecas arī uz cukura diabētu. Arī apkārtējā vide ietekmē cilvēka veselību - cik tā ir labvēlīga un veselību veicinoša. Ja vide ir slikta, tad arī tās slimības attīstās ātrāk.

Jūs bijāt viena no ārstēm, kas saņēma Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas titulu "Gada ārsts 2012".

Saņemtais apbalvojums zināmā mērā ir negaidīts, bet no otras puses arī novērtējums manam darbam. Visu mūžu esmu strādājusi Talsos, citas darba vietas bez Talsu slimnīcas un Talsu poliklīnikas nav man bijušas. Tikai pēdējā laikā savā profesionālajā darbībā esmu izgājusi ārpus Talsu robežām - pieņemu pacientus arī Liepājā un Rīgā. Bet kopumā apbalvojums uzliek pienākumu labi strādāt arī nākotnē un uzturēt profesionālās prasmes līmenī, lai arī Talsos būtu atbilstošs medicīnas līmenis.

Informāciju sagatavoja Sabīne Gaile/ Pilseta24.lv
Foto: Stock.XCHNG