G.Andrejevs aicina Latvijas enerģētikas un ražošanas nozares aktīvi iesaistīties Eiropas kopējās pozīcijas veidošanā par ES emisijas kvotām
Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Georgs Andrejevs, uzsākot savu darbu kā ēnu ziņotājs Eiropas Parlamenta ziņojumam par Eiropas Komisijas priekšlikumu pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, aicina Latvijas enerģētikas un ražošanas nozares aktīvi iesaistīties EP viedokļa veidošanas procesā un paust Latvijas nostāju uzsverot Latvijas prioritātes. Eiropas Parlaments plāno ziņojumu pabeigt līdz šī gada beigām un tas ir laiks, kad visas ieinteresētās puses var piedalīties tā veidošanā ar saviem priekšlikumiem.
Kā Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu grupas (ALDE) ēnu ziņotājs, G.Andrejevs uzsver, ka šī ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmumiem paust savu nostāju emisijas kvotu tirdzniecības jautājumā un nākt klajā ar saviem priekšlikumiem, kas būtu izdevīgi tieši Latvijai. Jo pārrunu process Eiropas Parlamentā ar dažādu valstu enerģētikas un ražošanas nozarēm ir tikko sācies un šobrīd ir iespējas šo procesu ietekmēt Latvijai vēlamā virzienā.
Andrejevs aicina Latvijas ražotājus sekot līdzi šīm sarunām Eiropas līmenī un nestāvēt malā, bet aktīvi līdzdarboties, jo Latvijas uzņēmumiem tāpat kā visu pārējo 26 ES dalībvalstu uzņēmumiem šis ES likumprojekts būs obligāts.
Eiropas Komisijas priekšlikums pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu galvenokārt paredz izveidot visai Eiropas Savienībai vienotu emisijas kvotu maksimālo apjomu līdzšinējo 27 vietā, kas bija noteikti katrai dalībvalstij atsevišķi. Maksimālais apjoms katru gadu lineāri samazināsies, šai tendencei saglabājoties arī pēc trešā tirdzniecības perioda beigām (2013.–2020.).
Tāpat Komisijas priekšlikums arī paredz proporcionāli daudz vairāk kvotu pārdot izsolē, nevis piešķirt bez maksas, kā arī kvotu piešķiršanai bez maksas ieviest saskaņotus noteikumus. Dalībvalstīm ar lielākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju būs tiesības pārdot mazāk kvotu nekā līdz šim, pārdalot tās par labu dalībvalstīm ar mazākiem ienākumiem uz vienu iedzīvotāju tā, lai palielinātu pēdējo finansiālās iespējas ieguldīt līdzekļus videi nekaitīgās tehnoloģijās. Tas arī paredz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļaut virkni jaunu rūpniecības nozaru (piem., alumīnija ieguvi un amonjaka ražošanu), kā arī divu citu gāzu (slāpekļa oksīda un perfluorogļūdeņražu) ražošanu. Attiecībā uz mazajām ražošanas iekārtām Komisijas priekšlikums paredz neattiecināt šo sistēmu, ja vien tās veiks līdzvērtīgus pasākumus emisiju samazināšanai.
Šis Komisijas priekšlikums tiek izskatīts saskaņā ar koplēmuma procedūru (codecision), kas nozīmē, ka, lai tas iegūtu likuma spēku, tas ir jāapstiprina gan Eiropas Savienības Padomei, gan arī Eiropas Parlamentam, kas attiecīgi var nākt klajā ar saviem grozījumiem Komisijas priekšlikumam.
Par atbildīgo komiteju Eiropas Parlamentā šī ziņojuma veidošanai un EP viedokļa paušanai ir nozīmēta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komiteja (ENVI), kuras sastāvā darbojas Georgs Andrejevs. Ziņojuma sastādīšana ir uzticēta EP lielākajai politiskajai grupai - Eiropas Tautas partijas un Eiropas Demokrātu grupai (ETP-ED) par ziņojuma autoru nozīmējot pārstāvi no Īrijas Avrilu Doilu (Avril Doyle). Georgs Andrejevs ir iecelts par šī ziņojuma ēnu ziņotāju savā - Eiropas Liberāļu un Demokrātu grupā (ALDE). Viņa galvenās funkcijas kā ēnu ziņotājam ir aktīvi sekot līdzi un piedalīties ar saviem priekšlikumiem ziņojuma tapšanas procesā, kā arī pārstāvēt Latvijas intereses šajā tik būtiskajā jautājumā.
Plašāka informācijas par šo Eiropas Komisijas priekšlikumu ir pieejama Eiropas Komisijas mājas lapā: http://ec.europa.eu/environment/climat/emission.htm
