Rīga, 30.janv., LETA. Eiropas komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no "ambiciozākiem" risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Jau ziņots, ka PSKUS jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban "iepauzēts", kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne sacīja, ka galvenās FM bažas par projekta sadārdzinājumu esot noņemts, tomēr tikai vasarā būs iespējams redzēt konkrētas projekta izmaksas. Tā rezultātā līdz lielākai skaidrībai par finansējumu, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) slimnīcai nekādus maksājumus neveiks.

CLFA pārstāvis Edgars Kalbergs sacīja, ka pagaidām Stradiņa slimnīcas projekts "iepauzēts", līdz būs skaidras projekta reālās izmaksas, kā arī tas, vai atradīsies papildu finansējums. Gadījumā, ja netiks atrasts papildu finansējums, būs jāpārstrādā viss projekts, lai iekļautos summā, kas pieejama, piebilda Kalbergs.

Valsts kontroles pārstāve Inga Vārava norādīja, ka papildu finansējums slimnīcai būtu jārod, jo nebūtu pareizi, ka galu galā tiek uzbūvēta slimnīca, kas nav atbilstoša mūsdienu prasībām. Vienlaikus būtiski saprast, vai slimnīca piedāvā labāko iespējamo risinājumu, kā arī to, vai netiek apdraudēts struktūrfondu finansējums. Vārava sacīja, ka, pazaudējot ES finansējumu, ir skaidrs, ka Latvija šādu slimnīcu nevarēs atļauties ļoti ilgi.

VM pārstāve Agnese Tomsone sacīja, ka ziņojums par Stradiņa slimnīcas jauno projektu tiks iesniegts budžeta tapšanas procesā, un tagad pie tā norisinās intensīvs darbs.

Vienlaikus, runājot par projekta sadārdzinājumu, Tomsone norādīja, ka sākotnēji projektā tika ielikts minimums, tomēr tagad tajā ieliktas reālās slimnīcas vajadzības. VM pārstāve atgādināja, ka jau sākotnēji bija paredzēts, ka izmaksas būs lielākas, tomēr no vairāk nekā 150 miljoniem eiro tika nolemts slimnīcai atvēlēt tikai 91 miljonu eiro.

Arī Stradiņa slimnīcas ārsts Andrejs Ērglis deputātiem skaidroja, ka projekts tiek "zīmēts" jau piekto reizi, un, ja viss A korpuss būtu celts vienā kārtā, nevis divās, projekts būtu izmaksājis mazāk. "Skopais maksā divreiz," piebilda Ērglis, kurš norādīja, ka bija skaidri zināms, ka piešķirtā summa nav reāla.

Tāpat, komentējot izmaksu pieaugumu saistībā ar korpusa tehnoloģisko nodrošinājumu, Ērglis sacīja, ka pēdējo 15 gadu laikā izpratne par medicīnu ir ļoti mainījusies, un 2005.gadā bija pavisam citādas prasības nekā tagad. Turklāt Ērglis uzskata, ka 2016.gadā, kad tika lemts par finansējuma piešķiršanu šim projektam, Stradiņa slimnīcai tika pielemts par maz.

Kā ziņots, Stradiņa slimnīca un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra parakstījušas vienošanos par slimnīcas jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta īstenošanu, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde sacīja projekta vadītājs, slimnīcas valdes loceklis Jānis Komisārs.

Tāpat viņš norādīja, ka patlaban projekts aizkavējies, kā rezultātā būvniecības darbi varētu tikt pabeigti četrus mēnešus vēlāk nekā sākotnēji iecerēts.

Tikmēr Eiropas Komisija apstiprinājusi PSKUS jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības plānu, iepriekš žurnālistus informēja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, un, pēc viņas vārdiem, tas dos iespēju virzīties tālāk ar projekta realizēšanu.

Komisārs iepriekš skaidroja, ka būvprojekts saskaņots arī ar Būvvaldi, kā arī pabeigta būvniecības projekta iepirkuma nolikuma izstrāde. Viņš sacīja, ka tuvākajā laikā slimnīca vērsīsies pie sešām būvfirmām, kuras izvēlētas sarunu procedūras rezultātā, ar aicinājumu iesniegt cenu piedāvājumus.

Slimnīcas valdes loceklis lēsa, ka februārī varētu tikt saņemti pirmie rezultāti, pēc kuriem tiks turpināta sarunu procedūra, lai nonāktu līdz iepirkuma uzvarētājam. Slimnīca izvēlēsies saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, piebilda Komisārs.

A korpusa būvniecībai sākotnēji bija nepieciešams kopumā aptuveni 91 miljons eiro, tajā skaitā 64 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, 22 miljoni eiro no valsts budžeta un 4,5 miljoni eiro no slimnīcas finanšu līdzekļiem. A korpusa otrās kārtas būvniecības izmaksas gan provizoriski pieaugušas par trešdaļu jeb 30,684 miljoniem eiro.

Finanšu ministrijai bija radušās bažas, vai otrās kārtas būvniecības izmaksu provizoriskais pieaugums par trešdaļu ir pamatots.

Tikmēr Veselības ministrija pauda uzskatu, ka tas ir pamatots, bet solīja precizēt informatīvo ziņojumu par PSKUS jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecību, tostarp atspēkojot izmaksu provizorisko pieaugumu, un iesniegs to izskatīšanai valdībā.

Plānots, ka A korpusa otrās kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centrs jeb uzņemšana, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku.