Flebologa konsultācija sniedz precīzas atbildes
Kaut kas nav īsti labi ar kājām – šādu nekonkrētu formulējumu cilvēki lieto itin bieži, un savstarpējās sarunās radu vai draugu lokā ar to varbūt pietiek, lai izpelnītos līdzjūtību, uzmanību vai dalīšanos pārdomās par to, ka "jaunāki nekļūstam". Ja problēmu savas izpratnes robežās turpina iztirzāt sīkāk, tad nereti tiek nospriests, ka vainīgas vēnas. Vai tā tiešām ir – to var noskaidrot konsultācijā pie flebologa.
Par vēnu problēmu mūsdienīgu diagnostiku – saruna ar Dr. Mauriņa klīnikas ķirurģi Alisi Didrihsoni. Ārste absolvējusi Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti 2015. gadā, ķirurga sertifikātu ieguvusi 2020. gadā, paralēli rezidentūras darbam pasniegusi ķirurģijas nodarbības Rīgas Stradiņa universitātē, strādājusi rajona slimnīcā. Specializējusies vispārējā ķirurģijā, tostarp minimāli invazīvās ķirurģijas metodēs, kā arī vēnu slimību diagnostikā un ārstēšanā. Ir Latvijas Ķirurgu asociācijas un Latvijas Jauno Ārstu asociācijas biedre.
Iepazīstoties ar jaunu ārstu, vispirms gribas pavaicāt: kāds bija ceļš līdz profesijas izvēlei?
Jāsāk ar to, ka tālajā 2004. gada 29. februārī manam onkulim transplantēja sirdi. Tā bija otrā šāda transplantācija Latvijā. No tā laika mammas māsai bija profesora Romana Lāča telefona numurs, un viņa sarunāja, ka varēšu Sirds ķirurģijas nodaļā piedalīties Ēnu dienā. Mans "ēnojamais" bija Dr. Ints Putniņš, kurš veica sirds vārstuļu maiņas operāciju. Tajā dienā es sapratu, ka gribu būt medicīnā, tas bija brīnišķīgākais, ko līdz tam biju redzējusi – kā sirds nepukstēja un tad atsāka pukstēt, tas ļoti iedvesmoja. Tad arī sākās mans ceļš uz medicīnu. Studiju laikā es noteikti zināju, ka gribu strādāt kādā nozarē, kas saistīta ar operācijām. Fleboloģija man kā vispārējam ķirurgam bija kaut kas jauns, jo rezidentūras laikā tā nemaz netiek apskatīta, taču man šī joma vienmēr ir patikusi un interesējusi. Klīnika plāno attīstīt arī citus mazinvazīvās ķirurģijas veidus, kur man būs iespēja līdzdarboties.
Kā notiek flebologa konsultācija?
Pacienta izmeklēšana sākas ar anamnēzes jeb slimības attīstības un sūdzību izvērtēšanu, kā arī kāju apskati, lai dokumentētu ar aci redzamos simptomus – paplašinātas vēnas, tūska, ādas izmaiņas. Iztaujājam pacientus arī par citām slimībām, veiktajām operācijām un manipulācijām, par medikamentiem, ko viņi lieto. Labi, ja pacients ir sagatavojis šo informāciju. Zelta standarts diagnostikā ir dupleksais ultrasonogrāfijas izmeklējums, kurā mēs izvērtējam virspusējās un dziļās vēnas, arī arteriālo sistēmu, vēnu anatomiskās īpatnības, izmērus, attiecību pret blakus struktūrām, piemēram, nerviem, limfmezgliem un citiem veidojumiem, kas varētu nospiest vēnu un veicināt tūskas attīstīšanos, kā arī svarīgi ir novērtēt asiņu plūsmas virzienu: vai tās plūst virzienā uz sirdi vai uz perifēriju; varam konstatēt refluksu jeb atpakaļplūsmu. Būtiski ir uzsvērt, ka diagnostiku veic pats flebologs, jo diagnostikas gaitā jau precīzi var izveidot ārstēšanas plānu – kurai vēnas daļai vajadzētu lāzeroperāciju, kur varētu izmantot skleroterapiju u.c. Arī pati ārstēšana notiek sonogrāfijas kontrolē. Izmeklējums ir nesāpīgs, tā laikā pacients stāv kājās, jo tad ir iespējams adekvāti novērtēt asiņu plūsmu. Ja to veiktu guļus stāvoklī, kad asinīm ir vieglāk plūst atpakaļ uz sirdi, aina nebūtu pilnīga. Cilvēki, kuriem ir vēnu mazspējas pirmās stadijas, ir ievērojuši, ka, vakarā apguļoties, tūska un smaguma sajūta mazinās, viņi mēdz arī pacelt kājas augstāk, taču tā nav ārstēšana, bet vienkārši simptomu mazināšana. Ja vēnas ir slimas, tad tas šo stāvokli neuzlabos. Līdz ar to savlaicīgi pie ārsta vērsties noteikti ir visnoderīgāk, jo agrīnā stadijā atklāta vēnu slimība ir ārstējama vieglāk, ar mazākām izmaksām.
Ko flebologa skatījumā nozīmē – vērsties savlaicīgi?
Savlaicīgi mūsu izpratnē ir meklēt palīdzību pirmajās vēnu mazspējas stadijās, kad uz ādas parādās kapilāru vēnu paplašinājumi, ko tautā sauc par "zirneklīšiem", kļuvis redzams vēnu tīklojums vai paplašinātas varikozas vēnas un tūska, jo šīs pārmaiņas ir atgriezeniskas. Tālākās stadijās, kur vērojama pigmentācija, ekzēma, čūlas, ārstēšana ir grūtāka, un šīs izmaiņas ir paliekošas.
Un – vai pacienti arī nāk savlaicīgi?
Daudzi patiešām nāk. Daļu pacientu satrauc pavisam sīkas kosmētiskas problēmas, daļai svarīgāka šķiet vēnu veselība, bet izskats ir sekundārs. Palīdzēt varam gan vieniem, gan otriem. Esmu ievērojusi, ka atbildīgi pret savu veselību izturas piecdesmitgadnieku paaudze, nereti viņi atved pie flebologa arī savus vecākus. Bet nākas sastapt arī pacientus ar ielaistām problēmām, tostarp venozām trofiskām čūlām, reizēm pat atkārtotām, kuri pirmoreiz vēršas pie flebologa.
Ja cilvēks ir slikti informēts un dzīvo tālu no pilsētām, viņš labākajā gadījumā dodas pie tuvākā ķirurga, bet sliktākajā izmanto apšaubāmas tautas medicīnas metodes...
Pēc rezidentūras pabeigšanas strādāju rajona slimnīcā, kur ļoti daudz sastapu šādus pacientus. Ķirurgs dara visu, kas jādara, lai čūlu sadziedētu, bet vienmēr iesaka arī doties pie flebologa, jo čūlas dziedēšana ir komplikācijas ārstēšana, tā neatrisina cēloni, kādēļ čūla ir attīstījusies. Taču ne vienmēr pacients ir gatavs to darīt. Diemžēl arī pašārstēšanās ar kāpostu lapām, urīna kompresēm un dažādām internetā sameklētām "brīnummetodēm" ir redzēta. Lielākoties tās nodara kaitējumu. Čūla ir jākopj un jātīra, atkarībā no dzīšanas fāzes jālieto piemēroti preparāti un pārsēji.
Vai visos gadījumos, kad ir kaut kādas nepatīkamas sajūtas kājās, ir vainojamas tieši vēnas?
Ne vienmēr. Bet ir labi, ka cilvēks vēršas pie flebologa. Mēs izmeklējam dziļās un virspusējās vēnas un arteriālo sistēmu, un, ja tur neatrodam patoloģiju vai arī atrodam tādu, kas nav saistāma ar šīm sūdzībām, tad iesakām, pie kāda speciālista vērsties. Bieži tas ir neirologs vai algologs, jo simptomus izraisa muguras problēmas, muguras sāpes ar radikulopātiju. Vēnas lielākoties nesāp, ja vien nav runa par trombozi. Vēnu slimībām vairāk raksturīga smaguma sajūta, tūska, ādas izmaiņas. Savukārt krampji un tirpšanas sajūta kājās galvenokārt liecina par mugurkaula jostas daļas patoloģiju.
Dzirdēts ieteikums, ka pārbaudīt vēnu veselību un atrisināt varbūtējās problēmas vajadzētu sievietēm, kuras plāno grūtniecību. Kāds tam ir pamats?
Piekritīšu, ka būtu pareizi to izdarīt. Vēnu problēmas veicinošs faktors ir gan hormonālās pārmaiņas, kas notiek organismā grūtniecības laikā, gan tas, ka, palielinoties dzemdei, tā rada uz vēnām lielāku spiedienu, tās kļūst izteiktākas, un sieviete sāk bažīties. It sevišķi, ja vēnās jau ir izmaiņas, pirms grūtniecības labāk ir savest tās kārtībā, jo izmainītās vēnās ir lielāks trombožu risks, bet ne visus medikamentus, ko izmanto trombozes ārstēšanā, grūtniecei atļauts lietot. Riska samazināšanai nozīmējam kompresijas zeķes, kas jāvalkā īpaši pēdējā grūtniecības trimestrī, dzemdību laikā un brīdi pēc tām.
Kā tiek izraudzīta ārstēšanas metode?
Par to lemjam kopā ar pacientu. Mazajām vēnām varam izmantot ķīmisku apstrādi – skleroterapiju, kas rada asinsvadu iekšējā slāņa bojājumu, un tālāk organisms to uzsūc. Lielās varikozās vēnas pamatā ir jāārstē ar endovazālo lāzerablāciju (lāzereoperāciju), lai noslēgtu stumbra vēnas, kas tās baro. Aptuveni 70% pacientu paplašinātie vēnu atzarojumi rezultātā samazinās, un pēc trim mēnešiem varam izvērtēt, vai kaut kas darāms tālāk. Ja pacients vēlas, lai kāja ātrāk izskatītos perfekti, mēs varam kombinēt vēnu lāzeroperāciju ar paplašināto vēnu zaru izņemšanu miniflebektomijas tehnikā caur milimetru gariem dūrieniem.
Ja radušies papildu jautājumi, piesakies uz vizīti Dr. Mauriņa klīnikā Rīgā, Jaunā Mežaparka ielā 4, vai citās Latvijas pilsētās. Piesakies www.venuoperacija.lv vai pa tālruni 67 37 47 47.
Dr. Mauriņa klīnikas kods: 010000161.
