Fiskālās disciplīnas padome: Reformas veselības aprūpē jāīsteno, nepalielinot budžeta deficītu
Strukturālo reformu veselības aprūpes jomā finansēšana uz budžeta deficīta pieauguma rēķina nav atbalstāma, uzskata Fiskālās disciplīnas padome.
"Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbildīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir izvirzījusi drosmīgus mērķus nākamajiem trīs gadiem, padome Stabilitātes programmas dokumentā ir konstatējusi dažas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām - padome neatbalsta strukturālo reformu veselības aprūpes jomā finansēšanu uz budžeta deficīta pieauguma rēķina. Tādējādi strukturālās bilances novērtējumi 2017.gadam jāuzlabo par 35 miljoniem eiro jeb 0,13% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2018.gadam - par 116 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP, 2019.gadam - par 106 miljoniem eiro jeb 0,3% no IKP," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Šos ieteikumus padome aicina ievērot, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru šī gada rudenī. Šis padomes viedoklis nav pretrunā ar nepieciešamību ieviest strukturālās reformas.
"Strukturālo reformu nepieciešamību pamato fakts, ka šī brīža Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, lai arī izaugsmes temps ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, ir nepietiekams, lai pārskatāmā nākotnē konverģētu uz Eiropas Savienības vidējo līmeni. Lai ieviestu nepieciešamās strukturālās reformas, nodrošinātu pietiekamu atbalstu investīcijām infrastruktūrā un uzlabotu ekonomikas potenciālu, ir nepieciešama stingra fiskālā pozīcija, kā arī skaidra un drosmīga Valdības stratēģija," atzīmējis padomes biedrs Mortens Hansens.
"Neapšaubāmi, strukturālo reformu ieviešana ir būtiska Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr pašreizējā brīdī, kad ekonomika attīstās caurmērā līdzsvaroti, valsts parāda palielināšana, lai ieviestu strukturālās reformas, nav pieņemama. Padomei raisa bažas fakts, ka šobrīd tuvākajiem gadiem plānotais valsts parāds un budžeta deficīts ir pieaudzis, salīdzinot ar agrākiem budžeta dokumentiem. Tas rada risku, ka nebūs uzkrātas pietiekamas rezerves brīdī, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā," skaidro padomes biedrs Mārtiņš Kazāks.
Padome atkārtoti uzsver nepieciešamību veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi. Vienlaikus padome norāda uz vairākiem ilgtermiņa fiskālajiem riskiem, tostarp faktu, ka daļa iedzīvotāju darbspējas vecumā neveic sociālās iemaksas adekvātā apmērā, kā arī strauji aug pieprasījums pēc pakalpojumiem veselības sistēmā.
Fiskālās disciplīnas padome šodien publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Šis padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.
LETA
