Fiskālās disciplīnas padome iebilst veselības reformas īstenošanai uz budžeta deficīta rēķina
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kategoriski iebilst veselības reformas īstenošanai uz budžeta deficīta rēķina. Risku valsts finanšu ilgtspējai rada tas, ka, palielinot budžeta deficītu, nebūs pietiekamas rezerves brīdim, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā, uzskata FDP.
Vakar Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts piedāvājums palielināt budžeta deficītu līdz 1%, lai īstenotu veselības reformas.
Labajos gados, kas šobrīd ir vērojami Latvijā ar vienu no straujākajiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem Eiropas Savienībā, valstij jāveido rezerves, nevis jādzīvo uz nākamo paaudžu rēķina, uzsver FDP.
LETA jau ziņoja, ka FDP aicina valdību samazināt nākamā gada valsts budžeta izdevumus par 35 miljoniem eiro (0,13% no iekšzemes kopprodukta), 2018.gadā par 116 miljoniem eiro (0,4% no IKP) un 2019.gadā par 106 miljoniem eiro (0,3% no IKP). Šāds samazinājums ir nepieciešams, lai valsts budžets būtu ekonomiskajā ciklā sabalansēts.
"Lai arī kopumā Latvijas valdība izpilda atbildīgas fiskālās politikas nosacījumus un ir izvirzījusi drosmīgus mērķus nākamajiem trīs gadiem, padome Stabilitātes programmas dokumentā ir konstatējusi dažas novirzes no Fiskālās disciplīnas likuma prasībām - padome neatbalsta strukturālo reformu veselības aprūpes jomā finansēšanu uz budžeta deficīta pieauguma rēķina," uzsver FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.
Šos ieteikumus padome aicina ievērot, izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvaru šī gada rudenī. Šis padomes viedoklis nav pretrunā ar nepieciešamību ieviest strukturālās reformas.
"Strukturālo reformu nepieciešamību pamato fakts, ka šī brīža Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls, lai arī izaugsmes temps ir viens no straujākajiem Eiropas Savienībā, ir nepietiekams, lai pārskatāmā nākotnē konverģētu uz Eiropas Savienības vidējo līmeni. Lai ieviestu nepieciešamās strukturālās reformas, nodrošinātu pietiekamu atbalstu investīcijām infrastruktūrā un uzlabotu ekonomikas potenciālu, ir nepieciešama stingra fiskālā pozīcija, kā arī skaidra un drosmīga valdības stratēģija," atzīmējis padomes biedrs Mortens Hansens.
"Neapšaubāmi, strukturālo reformu ieviešana ir būtiska Latvijas tautsaimniecības attīstībai. Tomēr pašreiz, kad ekonomika attīstās caurmērā līdzsvaroti, valsts parāda palielināšana, lai ieviestu strukturālās reformas, nav pieņemama. Padomei raisa bažas fakts, ka šobrīd tuvākajiem gadiem plānotais valsts parāds un budžeta deficīts ir pieaudzis, salīdzinot ar agrākiem budžeta dokumentiem. Tas rada risku, ka nebūs uzkrātas pietiekamas rezerves brīdī, kad ekonomika ieies lejupslīdes posmā," skaidro padomes biedrs Mārtiņš Kazāks.
Padome atkārtoti uzsver nepieciešamību veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi. Vienlaikus padome norāda uz vairākiem ilgtermiņa fiskālajiem riskiem, tostarp faktu, ka daļa iedzīvotāju darbspējas vecumā neveic sociālās iemaksas adekvātā apmērā, kā arī strauji aug pieprasījums pēc pakalpojumiem veselības sistēmā.
FDP 12.aprīlī publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Šis padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.
LETA
