"Exigen Services Latvia": Nepiedalījāmies e-veselības izstrādē, bet nodrošinājām VID sistēmas sadarbību ar to
Rīga, 22.janv., LETA. AS "Exigen Services Latvia" veikusi informācijas tehnoloģiju sistēmu attīstību un papildinājumus, kas nepieciešami savstarpējai datu saņemšanai un apstrādei, kā arī šo sistēmu sadarbībai ar e-veselības sistēmu, tomēr šie pakalpojumi nevar tikt uzskatīti par e-veselības sistēmas izstrādi, informēja uzņēmuma pārstāve Ivonna Bibika.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Nacionālais veselības dienests (NVD), kopējā summa par e-veselības sistēmas Eiropas Reģionālā attīstības fonda projektiem veido 10,2 miljonus eiro, tostarp 3,2 miljoni tika atvēlēti e-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstībai, un šo projektu īstenoja SIA "Lattelecom" un AS "Exigen services Latvia".
Šim apgalvojumam nepiekrīt "Exigen Services Latvia", kura pārstāve norādīja, ka NVD sniegtā informācija esot nepatiesa, jo uzņēmums nav piedalījies nevienā no e-veselības izstrādes aktivitātēm, bet gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) projektā izveidoja informācijas saņemšanu caur e-darbnespējas lapām. "Medijiem sniegta nepatiesa informācija, kas cita starpā ceļ neslavu tajā pieminētajiem komersantiem, kas nav piedalījušies e-veselības izstrādē," pauda Bibika.
Pēc Bibikas paustā, "Exigen Services Latvia" neapmierināts ar NVD rīcību patlaban gatavo "smagu vēstuli" dienestam. "Nevienā brīdī neesam bijuši klāt ne pie koncepcijas, ne pie arhitektūras, ne pie izstrādes procesa, esam tādi paši kā diezgan daudzi uzņēmumi, piemēram, "Ārsta birojs", kas taisa saskarsmi ar e-veselību, līdz ar to mums ar e-veselības izstrādāšanu nav nekāda sakara," uzsvēra Bibika.
Savukārt NVD pārstāve Evija Štālberga skaidroja, ka dienestam, VID un "Exigen Services Latvia" bija trīspusējs līgums par datu apmaiņu un e-darbnespējas lapas atspoguļošanu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). "Viņi nodrošināja, ka e-darbnespējas lapas, kas tiek rakstītas e-veselības sistēmā, tiek atspoguļotas VID EDS," piebilda Štālberga.
Kā ziņots, no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
