ES pacientu "uzticības punkts" Latvijā būs Nacionālais veselības dienests
Eiropas Savienības (ES) pacientu "uzticības punkts" Latvijā būs Nacionālais veselības dienests (NVD), bet Veselības inspekcija savas kompetences robežās sniegs dienestam atbalstu šīs funkcijas izpildei, to paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi abu iestāžu nolikumos.
Līdz šā gada 25.oktobrim visām ES dalībvalstīm jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kas paredz tiesības pacientam saņemt viņa valstī apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus apmaksātus arī citā ES valstī.
Arī Latvijas iedzīvotāji varēs izvēlēties doties saņemt konkrētu valsts apmaksātu pakalpojumu citā dalībvalstī. Valsts pienākums šādos gadījumos būs segt pakalpojuma izmaksas, tomēr tikai tik lielas, cik lielas tās noteiktas pacienta valstī.
Cita starpā direktīva nosaka, ka katrai valstij ir jāizveido vai jānosaka "kontaktpunkts" jeb iestāde, kurā atrodama visa informācija par valstī iebraukušo pacientu tiesībām, pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sūdzību procedūrām u.c. Latvijas kontaktpunkts, kā minēts, būs NVD.
Kā iepriekš skaidrojusi Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, direktīvas mērķis nekādā ziņā nav jaukt nacionālo veselības aprūpes sistēmu. Tās mērķis ir ieviest skaidrību par iedzīvotāju tiesībām saņemt drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi visā ES, kā arī atmaksu par šiem izdevumiem.
Minētie noteikumi attieksies gan uz privāto iestāžu, gan valsts iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpat paredzēts, ka veselības aprūpes pakalpojumu cenrādis visiem būs vienāds - gan valsts iedzīvotājiem, gan iebraucējiem.
Vienlaikus direktīva dod tiesības katrai valstij noteikt, ka ir nepieciešama iepriekšēja atļauja, lai dotos saņemt konkrētu veselības aprūpes pakalpojumu ārpus valsts. VM pārstāve Kleina iepriekš stāstījusi, ka Latvija šo iespēju izmantos. Saņemt atļauju gan vajadzēšot tikai ļoti ierobežotos gadījumos, piemēram, tad, ja pacientam būs nepieciešama ļoti dārga operācija.
Kleina arī sacījusi, ka valsts varēs atteikties izsniegt atļauju tad, ja radīsies bažas par aprūpes kvalitāti - iestāde, uz kuru pacients plāno doties, nebūs valsts reģistrā vai par to būs sliktas atsauksmes -, kā arī tad, ja šo pakalpojumu varēs pietiekami operatīvi saņemt Latvijā.
Direktīva paredz, ka arī valsts kompensētos medikamentus varēs doties iegādāties uz citām ES dalībvalstīm, un izmaksas tiks segtas pēc nacionālā zāļu groza.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Phalinn Ooi
