Infekciozā mononukleoze, kuru izraisa Epšteina-Barra vīruss, ir akūta infekcijas saslimšana. To dēvē arī par "skūpstu slimību",  jo infekcijas pārnešana notiek galvenokārt ar siekalām skūpsta laikā vai ciešā kontaktā ar inficēto. Cilvēkam, kurš jau reiz ir izslimojis Epšteina-Barra vīrusu, organismā izstrādājas antivielas, tāpēc atkārtoti ar to inficēties nevar. Izņēmuma gadījumos, piemēram, AIDS slimniekiem, mononukleozes rezultātā var attīstīties nopietnākas saslimšanas ar letāla iznākuma risku, piemēram B limfocītu proliferācija (jaunu šūnu attīstība).

Mononukleoze pieder herpes vīrusu grupai, un riskam inficēties ar šo slimību visvairāk ir pakļauti jaunieši vecumā no 15-25 gadiem. Vīruss var sākties pēkšņi, un tā inkubācijas periodam nav noteiktu robežu  – slimība var ilgt, sākot no piecām dienām, līdz pat vairākām nedēļām. Nopietnākos gadījumos mononukleoze var norisināties ilgāku laika periodu, kurā simptomu saasināšanās mijas ar to pierimšanu (remisiju).

Par šīs infekcijas esamību organismā var liecināt vairāki simptomi, kas atgādina saaukstēšanos, taču noteikt precīzu diagnozi iespējams tikai veicot asins analīzes, tāpēc, pamanot kādu no zemāk minētajām pazīmēm, obligāti jādodas pie sava ģimenes ārsta.

Kā var inficēties ar mononukleozi?

• Ar siekalām skūpsta laikā;
• Gaisa pilienu ceļā, piemēram, šķaudot vai klepojot;
• Izmantojot kopīgus higiēnas vai galda piederumus;
• Dzimumakta ceļā;
• Vīrusu var nodot bērnam māte caur placentu;
• Riskam inficēties ar vīrusu ir pakļauti arī inficētā cilvēka ģimenes locekļi, tuvākie draugi vai kolēģi.

Simptomi

Hronisks nogurums

Vairums ar mononukleozi inficēto cilvēku piedzīvo vispārējas slimības pazīmes un ievērojamu nogurumu. Dažos gadījumos nogurums var būt tik izteikts, ka cilvēkam ir grūti nostāvēt kājās. Simptomi var parādīties aptuveni mēneša līdz sešu nedēļu laikā pēc inficēšanās. Līdz ar nogurumu un biežu vēlmi gulēt inficētajam indivīdam var izpausties arī depresijas pazīmes, pazust motivācija nodarboties ar ierastajām aktivitātēm, kā arī parādīties izteikts vājums. Šāds stāvoklis var ilgt vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

Drudzis

Nogurumam var sekot drudzis, kura laikā ķermeņa temperatūra var pieaugt līdz pat 40 °C. Parasti drudzis ilgst trīs līdz četras dienas.

Iekaisis kakls

Līdz ar nogurumu un drudzi var izpausties sāpes kaklā un veidoties iekaisums. Vispārējo simptomu dēļ mononukleozi ir ļoti viegli sajaukt ar gripu vai angīnu, jo tās laikā bieži novērojams mandeļu pietūkums, kā arī aplikuma veidošanās uz tām. Kļūdainas diagnozes gadījumā ārsts var izrakstīt antibiotikas, taču mononukleozes gadījumā tās nepalīdz. Parasti kakla iekaisums vidēji ilgst vienu nedēļu līdz desmit dienas.

Limfmezglu iekaisums

Ļoti tipiska parādība mononukleozes laikā ir limfmezglu palielināšanās. Biežāk iekaist limfmezgli kakla, padušu un cirkšņu rajonā, retāk – elkoņu locītavu apvidū.  Nopietnākos gadījumos iespējama limfmezglu palielināšanās plaušu rajonā, kā rezultātā var izpausties arī citi simptomi, piemēram, klepus, stipras vēdersāpes un apgrūtināta elpošana. Limfmezglu iekaisums var ilgt vairākas nedēļas vai pat ilgāk.

Palielināta liesa

Vismaz 50% gadījumu mononukleozes laikā tiek novērota liesas palielināšanās. Ļoti retos gadījumos liesas palielināšanās var beigties ar tās spontānu plīsumu, tāpēc vīrusa laikā ir stingri aizliegts cilāt smagus priekšmetus, nodarboties ar sportu  un citām fiziskām aktivitātēm, kas var izraisīt plīsumu. Biežāk liesas palielināšanos inficētais nejūt, taču retākos gadījumos iespējami tādi simptomi kā smaguma sajūta vēderā (pat ieēdot tikai nedaudz vai neēdot nemaz), vēdera vai muguras sāpes liesas apvidū, kā arī vēdera sāpes, kas atstarojas kreisajā plecā.

Ārstēšana

Parasti mononukleoze pāriet pati no sevis aptuveni divu nedēļu laikā, taču tās izraisītais nogurums var ieilgt līdz pat trim, četrām un vairāk nedēļām.

Mononukleozes simptomus var atvieglot ar medikamentu palīdzību, taču specifiski medikamenti infekcijas ārstēšanai diemžēl nav izstrādāti. Jāuzmanās ar antibiotiku lietošanu, jo tajās esošās vielas dažos gadījumos var izraisīt alerģijai līdzīgu reakciju, piemēram, izsitumus.

Parasti vīrusa laikā iesaka ievērot gultas režīmu, taču tas nav obligāti, ja vien cilvēks jūtas normāli. Tāpat vīrusa laikā jāievēro īpaša diēta – jāizvairās no ceptiem, taukainiem un asiem ēdieniem, kā arī jādzer daudz ūdens.