ELEKTROTRAUMA
elektriskās strāvas (zibens, tehniskās strāvas) radīts organisma bojājums. Elektrotraumu smagumu nosaka ceļš, pa kuru caur organismu iet elektriskā strāva, un strāvas parametri. Bīstamākais ir strāvas ceļš caur smadzenēm un sirds apvidu, mazāk bīstams, piem., caur labo roku un labo kāju. Cilvēka ķermeņa virsmas (ādas) pretestība elektriskajai strāvai var būt ļoti dažāda - no dažiem desmitiem līdz miljonam omu; maza pretestība ir plānai, sasvīdušai ādai, piem., padušu apvidū, ļoti liela - sausai, tulznainai delnu ādai. Pastāv uzskats, ka dzīvību apdraud strāva, kuras spriegums augstāks par 36 V; svarīgākais parametrs ir strāvas stiprums - 0,1 A stipra strāva var būt nāves cēlonis. Nozīme arī cilvēka psihiskajam stāvoklim: ja strāvas trieciens ir negaidīts, iedarbība lielāka. Rezultējošā strāvas iedarbība uz organismu atkarīga no visiem minētajiem faktoriem. Strāvas iedarbības pamatā ir organisma iekšējās vides šķidrumu jonizēšanās (ķīmiskā iedarbība), kas nervu šūnu saskares vietās - sinapsēs izraisa paralīzi. Bez tam elektriskajai strāvai ir arī mehāniskā (audu saplosījums) un termiskā iedarbība (apdegumi). Maiņstrāva, īpaši ar zemu frekvenci (piem., parasti lietotā elektriskā strāva ar 50 Hz frekvenci), bīstamāka par līdzstrāvu. Strāva, ejot caur organismu, rada muskuļu krampjveida saraušanos, piem., cietušais nevar atraut roku, ar kuru pieskāries elektrības vadam. Notiek arī audu struktūras pārmaiņas, kā arī ādas metalizācija, ja tajā iekļuvis elektrības vada metāls. Elektroapdegumi ir dzeltenīgā krāsā, sākumā nesāpīgi, āda ap tiem nav sārta, piem., nereti vietā, kur pieskāries vads (jebkura strāvu vadošā daļa), paliek dzeltenīgs, ciets plankums - «strāvas zīme». Zibens spēriena gadījumā uz ķermeņa virsmas var būt sazarotas līnijas, kas aptuveni atbilst ādas nervu un asinsvadu gaitai un novietojumam. Šīs «zibens figūras» rodas strāvas termiskās iedarbības rezultātā sakarā ar audu dažādu elektrovadītspēju. Visbiežāk elektrotraumas gadās, ja neievēro drošības tehnikas noteikumus, strādājot ar elektriskajām ierīcēm ražošanā un sadzīvē. Pirmā palīdzība. Elektrotraumas gadījumā izšķirīga nozīme ir pirmajai atdzīvināšanas palīdzībai. Vispirms cietušais jāatbrīvo no strāvas, tāpēc jāmēģina izslēgt strāvu ar slēdžiem, svirslēdžiem, izskrūvēt drošinātājus. Ja to nevar izdarīt, jāmēģina cietušo atvilkt nost aiz drēbēm vai ar kādu sausu koka priekšmetu; var arī pārcirst vadus ar cirvi, kam sausa koka kāts. Nedrīkst pieskarties cietušā ķermenim, kamēr tas nav atbrīvots no strāvas avota, jo cilvēka ķermenis vada elektrisko strāvu un palīdzības sniedzējs pats var kļūt par strāvas upuri. Palīdzības sniedzējam labāk rīkoties tikai ar vienu roku, jo tad, ja tas netīšām pieskartos strāvu vadošajām daļām, trieciens būtu mazāk bīstams. Ja cietušais nav zaudējis samaņu, bet dabūjis tikai strāvas triecienu, viņš jānogulda un jāizsauc medicīnas darbinieki. Ja cietušais ir bez samaņas, bet elpošana saglabājusies (par to spriež pēc krūškurvja kustībām), tas jānovieto guļus, kājas mazliet jāpaceļ, galva jāpagriež uz sāniem. Ja cietušais neelpo, vissvarīgākais ir nekavējoties (apm. 1 minūtes laikā) uzsākt cietušā elpināšanu. Ja uz rokas un kakla nav sataustāms pulss un cietušā acu zīlītes maksimāli platas, nepieciešama arī sirds masāža. Atdzīvināšanas pasākumi jāturpina, kamēr ierodas ātrā palīdzība un kamēr cietušo transportē uz ārstniecības iestādi. Ja palīdzību sniedz divatā, viens izdara elpināšanu, otrs - sirds masāžu. Elektroapdegumu gadījumā uzliekams sauss, sterils pārsējs. Profilakse. Nedrīkst pieskarties elektriskajām ierīcēm, kam bojāts iezemējums, vadiem ar bojātu izolāciju, lietot apstākļiem neatbilstoša sprieguma strāvu. Rūpniecībā ir sīki izstrādāti drošības tehnikas noteikumi, kuru ievērošana pasargā no elektrotraumām, turpretī sadzīvē lietojamo elektroierīču instrukcijas ne vienmēr tiek ievērotas (piem., veļas mazgājamām mašīnām, ledusskapjiem, gludekļiem, putekļu sūcējiem, apgaismošanas ierīcēm). Nenosegti sienas kontakti var būt nāvējošu elektrotraumu cēlonis, sevišķi bērniem; telpās, kur uzturas bērni, ieteicams lietot sienas kontaktu drošības noslēdzējus. Nedrīkst tuvoties zemē nokritušam (piem., vēja pārrautam) elektrības vadam, jo strāva var nosist cilvēku vairāku soļu attālumā (t.s. soļa spriegums); šāda vieta jānorobežo un jāizsauc elektriķis. Pērkona laikā ir bīstami stāvēt zem atsevišķa koka, skriet pa lauku, atrasties traktora kabīnē, pie lauksaimniecības mašīnām. Ieteicams palikt kādā ieplakā vai mežā, bet nestāvēt zem lieliem kokiem.
