Elefantiāze ir atsevišķa locekļa vai ķermeņa daļas netipiska palielināšanās, ko izraisa hronisks limfas sastrēgums un to pavadošs limfvadu iekaisums ādā un zemādas audos. Slimības nosaukums saistīts ar to, ka āda uz skartās ķermeņa daļas var sabiezēt un sacietēt, tādējādi izskatoties līdzīgi ziloņa ādai.

Cēloņi

Viens no būtiskākajiem limfātiskās tūskas iemesliem ir traucēta limfas transportēšana. Tā pati par sevi nav sāpīga, bet ar laiku var stipri ietekmēt dzīves kvalitāti. Tai progresējot, var iestāties trešā stadija, ko dēvē par elefantiāzi; to var izraisīt piedzimti limfvadu attīstības traucējumi. Nosliece uz limfātiskās tūskas veidošanos iespējama cilvēkiem, kuriem ir pārmantots limfvadu vājums, arī vēnu vājums un palēnināta vielmaiņa.

Tāpat cēlonis var būt arī patoloģiski procesi limfas ceļos un venozajā sistēmā – limfvadu un limfmezglu iekaisumi, kas saistīti ar bieži recidivējošu rozi un hroniskiem specifiskiem iekaisumiem (piemēram, tuberkuloze), kā arī limfas ceļu mehāniskie aizsprostojumi, ko rada audzēji un rētaudi pēc operācijām, dažādām mehāniskām traumām vai apdegumiem.

Limfvadu sistēma traucētas limfas plūsmas rezultātā nespēj tikt galā ar palielināto limfas slodzi, tāpēc audos uzkrājas ar olbaltumiem pildīts šķidrums. Elefantiāzi veicina arī vēnu slimības, kas rada venozo asiņu sastrēgumu un palielina pietūkumu slimajā loceklī vai ķermeņa daļā. Visbiežāk elefantiāze ir kājās, dzimumorgānos, arī sejā – plakstiņos, lūpās, vaigos, ausu gliemežnīcās.

Simptomi

Slimība sākas ar pietūkumu, āda izspīlējas, kļūst spīdīga, bāli sārta vai zilgana. Audu barošanās traucējumu rezultātā āda kļūst sausa, iekaist, parādās niezoša ekzēma, savukārt ievainojuma gadījumā var veidoties ilgstošas, slikti dzīstošas čūlas. Pietūkums loceklī traucē kustības un samazina darbaspējas, kā arī rada kosmētiskus defektus. Kājas ir visbiežāk skartā zona. Ķermeņa daļu pietūkums un palielināšanās var izraisīt sāpes un kustību problēmas.

Āda uz skartās ķermeņa daļas var sabiezēt un sacietēt, tādējādi pēc izskata nedaudz atgādinot ziloņa ādu. Tas, savukārt, rada arī emocionālas problēmas, jo cilvēks pats sev vairs nepatīk, jūtas nelaimīgs.

Ārstēšana

Elefantiāzes gadījumā tiek ārstēta pamatslimība. Visbiežāk tiek veikta nosaitēšana pēc īpašas sistēmas ar vairāku kārtu spiedošiem pārsējiem, izmantojot īsā iestiepuma elastīgās saites. Saitēšana nodrošina augstu spiedienu audos fiziskās aktivitātes laikā, bet zemu – miera stāvoklī. Ārstēšanas procesā ieteicamas ir arī kāju peldes, zemūdens masāža un nodarbības baseinā, kā arī fizikālās terapijas iespēju, piemēram, zemas frekvences mainīgā vai pastāvīgā magnētiskā lauka, impulsu strāvas, ultraskaņas terapijas izmantošana. Ķirurģiski ārstējot, izoperē paplašinātos zemādas audus, paplašināto vēnu gadījumā – vēnu mezglus. Profilaksei ieteicams laikus ārstēt iekaisumus ādā, zemādā, kā arī paplašinātas kāju vēnas.