Eksperts: Farmācijas nozare – valsts ekonomikas izaugsmes līdz galam neizmantotais potenciāls
Ko visu mēs varam izdarīt gan sportā, gan zinātnē, nezinot, ka to nevaram! Tā, AS “Olainfarm” konferencē secināja Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics in Riga) profesors un Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs Dr. rer. pol. Arnis Sauka. Un patiešām, Latvijai piemīt milzīgs potenciāls vairākās nozarēs, tajā skaitā, farmācijā, taču – līdz galam neizmantots.
“Farmācijas nozarei ir viens no lielākajiem potenciāliem attīstīt valsts ekonomiku, jo tā ir nozare ar augstu pievienoto vērtību un augstu eksporta potenciālu. Farmācijas eksportā Latvija ierindojas starp pasaules lielvalstīm, ieņemot augsto 38. vietu, kas ir ļoti labs rādītājs. Latvijā nozare nodarbina 2,5 tūkstošus iedzīvotāju, kamēr Lietuvā un Igaunijā – vien 1,2 un 0,38 tūkstošus. Vienlaikus nozare saskaras ar tiem pašiem izaicinājumiem kā jebkura cita joma: ģeopolitiskajiem satricinājumiem, pārrāvumiem piegādes ķēdēs, augstu inflāciju un bāzes procentu likmēm, bet par darbaspēku, kam piemīt nozarei nepieciešamās specifiskās zināšanas, konkurē ne tikai uzņēmumi, bet arī reģioni un pat valstis. Tāpēc valsts atbalstam farmācijas industrijas attīstībā būtu jābūt daudz lielākam, jo arī potenciāls varētu būt lielāks nekā šobrīd. Latvijai ir svarīgi attīstīt savas stiprās puses farmācijā un atrast savu nišu eksportā, lai par iegūtajiem līdzekļiem varētu nopirkt to, kas mums vajadzīgs, bet ko paši saražot nevaram,” konferencē uzsvēra SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Prof. Dr. Ivars Kalviņš norāda – zinātnei šobrīd nav nepieciešamās infrastruktūras un pietiekamu investīciju, lai inovāciju jomu straujāk attīstītu.
“Ja Latvija vēlas ražot augstas pievienotās vērtības produktus, jāapzinās, ka šādu produktu ražošanas saknes ir inovācija, bet to nodrošina virkne faktoru – izglītība, zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovatīvā uzņēmējdarbība. Lai farmācijas nozare varētu sekmīgi sniegt ieguldījumu valsts ekonomikas attīstībā, tai ir vajadzīgas ne tikai finanses, bet arī mērķorientēta pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas. Salīdzinājumā ar 2015. gadu Latvijas inovāciju sistēmas izaugsme ir tikai 4,7 procentpunkti, krietni atpaliekot no mūsu kaimiņiem lietuviešiem (19,9) un igauņiem (24,4) un nemaz nerunājot par pārējo Eiropu. Diemžēl Latvijā zināšanu un tehnoloģiju pārneses infrastruktūra vairs neeksistē ne publiskajā, ne komercsektorā – mums nav pieejami konstruktoru biroji, elektronikas un smalkmehānikas eksperimentālās darbnīcas, modernas pilotražotnes eksperimentālo partiju ražošanai, standartizācijas laboratorijas un sertifikācijas centri. Tā kā vien retais privātais uzņēmums var uzturēt savu pētniecisko centru, par inovācijas dzinējspēku Latvijā jākļūst publiskā sektora zinātniskajām institūcijām, kurām ar valsts un pašvaldību atbalstu jāveido inovācijām nepieciešamā infrastruktūra un ekosistēma, kas būtu pieejama arī komercsektoram,” sacīja Ivars Kalviņš.
Diversifikācija un jauni uzņēmumi nevar rasties bez attiecīga valsts atbalsta, taču tas arī nozīmē, ka nozare nevar tik ātri un spēcīgi veicināt valsts kopējo ekonomisko izaugsmi, kā tas notiktu, pilnībā izmantojot tās potenciālu, uzsver Organiskās sintēzes institūta direktors Dr. chem. Osvalds Pugovičs.
Kā konferences diskusijā norādīja ekonomikas ministres padomniece inovāciju un digitalizācijas jautājumos Ieva Siliņa, šobrīd valsts ir izveidojusi Inovāciju fondu ar darbības principiem, kas paredz daudz ātrāku finansējuma pieejamību, lai novērstu līdzšinējo “projekts-zinātne-projekta-beigas-atvilktne” principu un nodrošinātu kontinuitāti uzsāktajiem pētījumiem. Tāpat atbalsta programmas uzņēmumiem, t. sk. farmācijas nozarei, ir pieejamas gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, gan valsts attīstības finanšu institūcijā ALTUM.
Tikmēr “Olainfarm”, veicinot ražošanas attīstību un turpinot pārorientēšanos uz rietumu tirgiem, tuvāko piecu gadu laikā plāno investēt 100 miljonus eiro ražošanas modernizācijā un jaunu produktu izstrādē. Uzņēmuma mērķis ir turpmākajos piecos gados kļūt par vienu no 10 nozīmīgākajiem farmācijas uzņēmumiem Eiropā, 2–2,5 reizes palielinot ražošanas apjomu. Vienlaikus uzņēmums norāda – ir nepieciešama daudz spēcīgāka sadarbība gan ar lēmumu pieņēmējiem, gan nozares partneriem, zinātniekiem un sabiedrību.
“Tikai kopā varam kaut ko paveikt, nevis katrs velkot deķi uz savu pusi, jo naudas visam nepietiks. Mums visiem kopā jāsaprot, kas ir mūsu prioritātes, un šādā virzienā arī jāstrādā. Latvijas farmācijas nozare ir viens no atslēgas spēlētājiem arī valsts drošības stiprināšanā – mums ir jābūt gataviem nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo veselības aprūpi un medikamentus jebkādos apstākļos, arī x stundā,” konferences noslēgumā teica AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
