Eksperti: vērtējot jaunās zāles, jāņem vērā pacientu un sabiedrības ieguvums
Lai veicinātu jauno zāļu labāku pieejamību pacientiem, Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, politikas veidotājiem ir jādomā par veselības tehnoloģiju novērtēšanas kritēriju papildināšanu, iekļaujot arī pacientiem un sabiedrībai būtiskus ieguvumus. To seminārā “Medikamentu pieejamības veicināšana pacientiem Latvijā: veselības tehnoloģiju novērtēšana” uzsvēra profesors Zoltans Kalo, Veselības ekonomikas profesors Veselības tehnoloģiju novērtēšanas centrā Semmelveisa universitātē Ungārijā.
Kā skaidroja Z. Kalo, tradicionālie pasaulē izmantotie veselības tehnoloģiju novērtēšanas (HTA - Health Technology Assessment) kritēriji, kas balstīti tikai uz izmaksu efektivitāti un dzīves kvalitātes attiecību, nerada pilnvērtīgu priekšstatu par jauno zāļu, medicīnas ierīču un citu tehnoloģiju vērtību, jo tie biežāk ir orientēti uz ekonomisko ieguvumu, nevis pacientu vajadzībām.
Lai uzlabotu zāļu novērtēšanas kvalitāti, lemjot par to kompensāciju, HTA jaunā pieeja arvien biežāk paredz novērtējumā iekļaut arī pacientu viedokli. Vērā tiek ņemta, piemēram, pacientu un aprūpētāju pieredze par ārstēšanas režīmu, ārstēšanas ietekme uz pacienta spēju sasniegt personīgos dzīves mērķus, pacientam un viņa ģimenei radītais finansiālais slogs. Kā jauns, svarīgs vērtības elements tiek atzīts arī cerības aspekts, kas pacientam ļauj cerēt uz lielāku nodzīvoto gadu skaitu, labāku dzīves kvalitāti u. c.
Piemēram, daudziem vēža pacientiem daudzu gadu garumā regulāri ir jādodas uz ārstniecības iestādi saņemt zāles, jāgaida rindā, kas ir apgrūtinoši ne tikai slimajam cilvēkam, bet arī viņa tuviniekiem - jāizbrīvē laiks, jānodrošina transports, atbalsts u. c. Izvēloties medikamentu, ko pacients var lietots pats, ilgtermiņā tiek panākts būtisks ieguvums, kas būtu jāņem vērā, lemjot par labu vienām vai otrām zālēm. Paplašināt novērtēšanas kritērijus īpaši prasa jauno tehnoloģiju ienākšana, piemēram, personalizētā medicīna un gēnu terapija, sacīja Z. Kalo.
Vienlaikus profesors uzsvēra, ka nav gatavas vienas receptes pacientu centrētas HTA ieviešanai, kas derētu visām valstīm. Katrai valstij ir jārod savi individuāli risinājumi, aprobējot labāko pieredzi, un būtiski, lai HTA procesā iesaistās visi nozares dalībnieki - gan politikas veidotāji, gan pacientu organizācijas, zāļu ražotāji u. c.
Piemēram, veiksmīgi šāda prakse jau darbojas Apvienotajā Karalistē, kur Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts ir izstrādājis pacientu iesaistes mehānismus, kas ļauj pacientu organizācijām, ekspertiem un sabiedrībai piedalīties HTA procesos.
“Diemžēl pacienti Latvijā šobrīd nejūt, ka veselības tehnoloģiju novērtēšana un jauno zāļu apmaksa būtu veidota, pamatojoties uz pacientu vajadzībām. Tā ir veidota pašas sistēmas interesēs, un šī pieeja ir jāmaina. Labā ziņa, ka sēžam pie viena galda un diskusija par šo būtisko jautājumu – kā pacientu nolikt centrā – ir sākusies. Redzam lielu izpratnes trūkumu dažādos sistēmas līmeņos, bet mums kopā ir jāstrādā, lai to mainītu,” atzina Olga Valciņa, onkoloģisko pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes locekle. Viens no kritiskiem jautājumiem saistībā ar HTA ir datu trūkums, kas neļauj izvērtēt jauno terapiju sniegtos ieguvumus, piemēram, metastātiskas melanomas pacientiem, kuri, saņemot imūnterapiju vai mērķterapiju, var turpināt dzīvot.
Juris Beikmanis, Reto slimību alianse valdes priekšsēdētājs, uzsvēra, ka veselības tehnoloģiju novērtējums mūsdienās ietver daudz plašāku kritēriju loku, nekā ierasti tiek izmantoti Latvijā. “Lai veidotu pacientu centrētu veselības aprūpi, novērtējot veselības tehnoloģijas, jāuzdod jautājumi par to, kā tās ietekmē pacientus un sabiedrību plašākā mērogā. Ir būtiski izpētīt iespējas mazināt nevienlīdzību veselības aprūpē un panākt taisnīgu līdzekļu sadalījumu dažādām pacientu grupām, nodrošinot ilgtspējīgu un iekļaujošu veselības aprūpi,” sacīja J. Beikmanis.
Sergejs Akuličs, Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks farmācijas jautājumos, uzsvēra, ka HTA kritēriju paplašināšana, iekļaujot pacientu viedokli, šā brīža ierobežotā veselības budžeta apstākļos ir izaicinoša, taču ir labi, ka par to ir sākta diskusija. “Veselības tehnoloģiju novērtēšanas process ir īpaši svarīgs, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu maksimālo labumu no zāļu un citu tehnoloģiju lietošanas mūsu ierobežoto resursu ietvaros. Izaicinājumi līdzsvara punkta atrašanai ir labi zināmi - augošās pacientu vajadzības un gaidas, salīdzinoši klīniskie pētījumi, datu kvalitāte, ierobežots budžets un nediskriminācijas principi. Zāļu valsts aģentūras misija šajā procesā ir nodrošināt kvalitatīvu, objektīvu un neatkarīgu zāļu un citu veselības tehnoloģiju novērtējumu,” sacīja S. Akuličs.
Semināru organizēja Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija, “Onkoalianse” un Latvijas Reto slimību alianse. Pasākumā piedalījās pacientu organizāciju, valsts iestāžu – Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras, Nacionālā veselības dienesta, kā arī profesionālo organizāciju un farmācijas industrijas pārstāvji.
Jāatgādina, ka 2025. gada 12. janvārī stājās spēkā ES Veselības tehnoloģiju novērtējuma regula, kas iezīmē nozīmīgu pavērsienu Eiropas veselības aprūpē. Pirmo reizi ES ir izveidojusi sadarbības sistēmu, lai saskaņotu un racionalizētu procesus, kas notiek pirms jaunu veselības tehnoloģiju (t. i., medikamentu, vakcīnu, medicīnas ierīču un citu inovatīvu produktu) ienākšanas tirgū. ES kopīgā HTA sistēma sola padarīt šīs stingri reglamentētās procedūras efektīvākas, zinātniski noturīgākas un vērstas uz pacientu.
Regula veicinās inovatīvu tehnoloģiju, tostarp arī zāļu un noteiktu medicīnas ierīču, pieejamību Eiropas Savienības pacientiem. Tā nodrošinās efektīvu resursu izmantošanu un stiprinās veselības tehnoloģiju novērtēšanas kvalitāti visā Eiropas Savienībā, norāda VZA.
