Eksperti: Sabiedrības veselības uzlabošana ir iedzīvotāju kopējā atbildība
Latvijas sabiedrībā izplatīto kaitīgo ieradumu atmešanu un veselībai labvēlīgu izvēļu popularizēšanu var veicināt ne vien atbildīgās organizācijas un speciālisti, bet ikviens iedzīvotājs. Sabiedrības veselības uzlabošanai nepieciešamā paradumu maiņa vispirms pieprasa mainīt iesakņojušos attieksmi, kas pieļauj un sociāli “pielipina” mazkustīgumu, 13. septembra Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas rīkotajā diskusijā sprieda valsts veselības politikas plānošanā un veselības aprūpē iesaistītie eksperti.
Ekspertu diskusijā piedalījās Gints Kuzņecovs, Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas (LVFA) valdes priekšsēdētājs; Artjoms Uršuļskis, Veselības ministrijas (VM) parlamentārais sekretārs; Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs; Aleksandrs Samoilovs, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors; Eva Moreino, Veselības centrs 4 ģimenes ārste un Rīgas Stradiņa universitātes lektore; Ainārs Zariņš, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” invazīvās pneimonoloģijas dienesta vadītājs un pulmonologs Ainārs Zariņš.
Kā norādīja VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis, ja Latvijas iedzīvotāju veselības rādītājus pretnostata Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, Latvijā novērojams zemāks paredzamais mūža ilgums (75,9 gadi pret 81,5), mazāk veselīgi nodzīvoto mūža gadu (54,2 pret 62,6), kā arī augstāki aptaukošanās un liekā svara rādītāji (59,4% pieaugušo pret 53%). Sabiedrības veselības uzlabošanās ne vien mazinātu valsts veselības aprūpes izdevumus un cilvēkresursu noslodzi, bet arī audzētu darba produktivitāti un iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Latvijā biežākie nāves cēloņi ir sirds un asinsvadu slimības (52%) un ļaundabīgi audzēji (20,4%). Kardiovaskulāro slimību attīstīšanās risku var samazināt ar veselīga dzīvesveida piekopšanu. Tomēr diskusijas dalībnieki apzinās, ka paradumu maiņas ierosināšana pieprasa kompleksu pasākumu kopumu – mērķtiecīgu un starpdisciplināru līdzdarbošanas sabiedrības veselības vārdā. Nepieciešams informēt un izglītot, vairot motivāciju, stiprināt prasmes un radīt vides apstākļus, kas atvieglo veselīgu izvēļu izdarīšanu.
Valsts var padarīt fiziskās aktivitātes pievilcīgākas iedzīvotājiem
Vairums nāves gadījumu saistās ar riska faktoriem, kā neveselīgu uzturu, tabakas izstrādājumu un alkohola lietošanu, kā arī nepietiekamu fizisko aktivitāti. Ar izmaiņām likumdošanā valsts jau mazina šo kaitīgo paradumu pievilcību. Tā, piemēram, plānots palielināt akcīzi saldinātajiem dzērieniem, samazināt alkohola tirdzniecības laiku, kā arī aizliegt aromātu un mentola pievienošanu elektroniskajām cigaretēm.
Ierobežojumiem ir potenciāls mainīt noklusējuma izvēli, lai iedzīvotājs automātiski tiektos pēc drīzāk veselīgas alternatīvas ierastajam. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” invazīvās pneimonoloģijas dienesta vadītājs Ainārs Zariņš minēja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, kad ierobežojumu dēļ nedēļas nogali vairs nevarēja pavadīt ierastajā veidā – tirdzniecības centros – cilvēki biežāk izvēlējās doties pārgājienos dabā. Pulmonologs aicināja aprēķināt, kas rada lielākus zaudējumus Latvijas ekonomikai – lielveikalu slēgšana svētdienās vai iedzīvotāju mazkustīgums.
Šobrīd katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (33%) nekad nav aktīvs, kamēr pietiekamu fizisko aktivitāti ikdienā sasniedz vien katrs desmitais (10,9%) 15 līdz 74 gadu vecumā. Valsts atbalsta mehānismi var ne vien iztraucēt kaitīgu paradumu uzturēšanu, bet arī motivēt veselīgu paradumu uzsākšanu, uzskata LVFA valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs. Viņš diskusijā atsaucās uz “Deloitte” pētījumu “Par fiziskās aktivitātes profilaktisku ietekmi uz valsts ekonomiku”, ko LVFA un Latvijas Universitātes Statistikas laboratorija pērn adaptēja atbilstoši Latvijas situācijai. Pētījuma rezultāti liecina, ka:
- kopējā summa, kas produktivitātes samazinājuma dēļ nenonāk valsts budžetā, ir 41,5 miljoni eiro;
- Latvija katru gadu zaudē teju miljons darba dienu fiziski nepietiekami aktīvu darba ņēmēju darbnespējas dēļ;
- pamatojoties uz vidējo viena darbinieka vienā darba dienā radīto IKP, aktivitātes trūkuma radītais produktivitātes samazinājums Latvijas ekonomikai izmaksā 190 miljonus eiro.
Kā pozitīvu mehānismu iedzīvotāju motivēšanai uz fizisku aktivitāti G.Kuzņecovs ierosināja veikt grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. panta 2. punktā un “Noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”. Pieredzes apmaiņa ar ārvalstu kolēģiem atklājusi, ka vairāk cilvēku ir motivēti sasniegt pietiekamu fizisko aktivitāti, ja ar IIN neapliekamo pakalpojumu sarakstā iekļauj sporta izdevumus, kā fitnesa abonementu, dalību dažādos sporta treniņos un tautas sporta sacensībās. Jāatzīmē, ka šobrīd attaisnotie izdevumi par sportu Lietuvā ir 200 eiro, Igaunijā 396 eiro, bet Latvijā – 0 eiro, vēsta LVFA.
Attaisnojam cits cita mazkustīgumu
Nodokļu atvieglojumi un citi ārēji stimuli var atvieglot veselīgu paradumu uzturēšanu. Tomēr ekspertu diskusijā atklājās retāk apspriests aspekts, kas veicina mazkustīgumu: līdzcilvēku pieļāvība. Lai uzlabotu sabiedrības veselību, būtiski panākt domāšanas maiņu, lai ģimenes locekļu, veselības aprūpes speciālistu, pedagogu un mediju sociālā ietekme kalpotu par labu veselīgam dzīvesveidam.
Medijos lietainās dienās pārāk bieži atskanot aicinājums pavadīt laiku dīvānā ar tējas krūzi rokā, novērojis A. Zariņš. Šādi šķietami nekaitīgi komentāri, ko cilvēki izsaka sadzīvē, sociālajos medijos un pat masu komunikācijā, noskaņo domāšanu un kalpo kā iegansts nekustīgumam. A. Zariņš saredz iespēju viedokļu līderībā, aicinot medijus un sabiedrībā pazīstamus cilvēkus savos vēstījumos biežāk izcelt aktīvu dzīvesveidu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.
Citu pieredzes novērošanai ir tālejošas sekas, un attieksme pret fizisko aktivitāti veidojas jau bērnībā, norāda IZM Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs. Iedzīvotāju fiziskā aktivitāte dzīves laikā samazinās, bet ievērojamākais kritiens novērojams, salīdzinot bērnību ar pusaudža gadiem. Ja 70% bērnu vecumā no 5 līdz 6 gadiem ir pietiekami fiziski aktīvi, 11 līdz 15 gadu vecumā ieteicamo aktivitāšu apjomu sasniedz vien 18,1%. Tā vietā, lai pieaugušie būtu kā labs piemērs un mudinātu jaunieti uzturēt aktīvu dzīvesveidu, līdzšinējie mehānismi pieļauj pielaidīgumu. Tā, piemēram, lai cīnītos ar nepamatotiem atbrīvojumiem no dalības sporta stundās, eksperti cer panākt, ka ārsta atbrīvojums nenozīmētu pilnīgu izvairīšanos no fiziskām aktivitātēm. Proti, tas paredzētu, ka skolēns tāpat piedalītos sporta stundā, taču viņa veselības stāvoklim pielāgotā, zemākas intensitātes režīmā.
Fiziskās aktivitātes kā daļa no ārstēšanās kursa attiecināma ne tikai uz jauniešiem. Veselības centrs 4 ģimenes ārste Eva Moreino atbalstīja ideju, ka ģimenes ārsts pacientiem izrakstītu fitnesa recepti un, vēl efektīvāk, ja paredzētu arī kādu periodisku atskaitīšanos par fizisko aktivitāšu veikšanu, līdzīgi kā konsultējoties ar uztura speciālistu. Lai ģimenes ārsti varētu izrakstīt fizisko aktivitāšu recepti, bet sporta skolotāji spētu pielāgot slodzi un aktivitāšu skolēnu atšķirīgajām vajadzībām, jāatbalsta profesionāļu zināšanu pilnveide. A. Samoilovs atklāja, ka IZM jau strādā pie vadlīnijām sporta pedagogiem, lai aktualizētu un uzlabotu sporta stundu saturu.
Līdzcilvēku motivēšanā sportot loma ir ne vien fiziski aktīviem vecākiem, ārstiem vai sporta pedagogiem, bet ikvienam no mums. Uz sportu var motivēt vēlēšanās piederēt un līdzināties kopienai, kuras dalībnieki cits citu atbalsta un tur pie atbildības. Domubiedru grupas mēdz uzrunāt arī gados vecākus cilvēkus, piebilst ģimenes ārste.
Lielākais ieguvums sabiedrībai būs mazkustīgo vai neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanās fiziskās aktivitātēs. Diskusijas dalībnieki aicināja tos, kuri jau sadraudzējušies ar sportu, fiziskās nodarbēs iesaistīt arī tuviniekus. Izcila iespēja tam jau pavisam drīz: #BEACTIVEDAY 23. septembrī, kad 105 vietās Latvijā būs pieejams daudzveidīgs sporta nodarbību piedāvājums, lai tiem, kas uz sportu vēl nav uz “tu”, būtu iespēja to izmēģināt īpaši draudzīgā un pacilājošā gaisotnē. Nodarbību klāstā pieejamas aktivitātes, kas pielāgotas arī dažādu grupu iespējām un interesēm – jauniešiem, senioriem un sportot gribētājiem ar kustību traucējumiem. Regulāra nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm, tostarp, piedaloties un daloties ar šādām iniciatīvām, ir iespēja kļūt par labo piemēru.
Diskusija organizēta kampaņas #BEACTIVEDAY ietvaros, kuru organizē fiziskās iniciatīvas organizācija EuropeActive ciešā sadarbībā ar nacionālajiem asociācijas partneriem. Latvijā EuropeActive nacionālais partneris ir Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija. Kampaņa izceļ fitnesa un fizisko aktivitāšu nozīmi ikdienā, organizējot bezmaksas aktīva dzīvesveida pasākumus, kas norisinās sporta un fitnesa klubos, sporta organizācijās, fitnesa studijās, parkos, pilsētu pasākumos, ielās, mācību iestādēs un citur, lai mudinātu cilvēkus pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Kampaņa notiek katru gadu 23. septembrī. Vairāk par #BEACTIVEDAY kampaņu: www.beactiveday.lv
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai un vienīgi autora(-u) viedokļi, un tie ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA par tiem neuzņemas atbildību.
