Eksperti: Rūpes par savu veselību sievietēm mēdz būt sekundāras
Komunikācijas problēma starp ārstu un pacientu, mūsdienu sievietes aizņemtība, rūpējoties par citiem, un tendence aizmirst par sevi, motivācijas un prasmju trūkums izmantot informāciju ir biežākie iemesli, kas traucē sievietei rūpēties par sevi un izmantot mūsdienu medicīnas sasniegumus, secināts "Veselības centru apvienības" (VCA) rīkotajā ekspertu diskusijā par sievietes veselību "Svērsim sievietes veselību".
Aizsākot diskusiju, profesore Gunta Ancāne, RSU Psihosomatikas un psihoterapijas katedras un klīnikas vadītāja uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībā pastāv komunikācijas problēmas, kas ietekmē arī ārsta un pacienta terapeitiskās attiecības.
Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas vecāku organizācijas Mammamuntetiem.lv vadītāja,norādīja, ka bieži vien neveiksmīga pieredze ir tā, kas traucē. "Iepriekš pieredzētais, piemēram, dzemdībās, īpaši vecāka gada gājuma dāmām, bieži vien ir veicinājis negatīvu pieredzi par medicīnu kopumā. Savukārt jaunāka gadagājuma sievietēm nereti ir vēlme prasīt padomus draudzenēm vai meklēt internetā, jo tādējādi viņas jūtas sadzirdētas, bet ārsti ir aizņemti un rodas sajūta, ka viņiem nav laika uzklausīt," pārdomās dalījās I. Akmentiņa-Smildziņa.
Arī VCA un Mammamuntetiem.lv šā gada septembrī veiktajā aptaujā, runājot par sievietes veselības jautājumiem kopumā, ar iespēju atzīmēt trīs atbilžu variantus, visbiežāk respondentes (75%) atbild, ka pamatā visus sev aktuālos jautājumus skaidro pie sava ārsta. Taču teju vienlīdz bieži (65%) sievietes atzīst, ka, viņuprāt, visu var uzzināt internetā. Bieži vien (23%) sievietes veselības jautājumus pārrunā ar draudzenēm vai mammu (18%), vai konsultējas ar savu farmaceitu (15%).
Profesors Jānis Eglītis, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks, Onkoloģijas katedras vadītājs un asociētais profesors piekrita, ka pamatā komunikācijas problēma ir iemesls, kas mēdz radīt saspīlējumu starp pacientiem un ārstiem. "Bieži vien pacientu un ārstu komunikāciju ietekmē izskaidrojošā darba trūkums, piemēram, runājot par vēža skrīninga programmu. Taču Latvijas sievietes lielākoties ir apzinīgas. Mums gan jāatrod veids, kā uzrunāt to sabiedrības daļu, kas vēl nav tik apzinīga," piebilda Jānis Eglītis.
Portālā Mammamuntetiem.lv veiktajā aptaujā uz jautājumu, vai ir informētas par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām sievietēm, 78 % atbild apstiprinoši, 13% respondentu – ir informētas, bet nezina, kā šo informāciju var izmantot. Savukārt vairāk nekā 6% atzīst, ka nav informētas par šādu iespēju.
Anda Ķīvīte-Urtāne, RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece, uzsvēra, ka sievietēm zināšanas ir, taču vajadzīgas arī prasmes. "Piemēram, sievietes zina, ka jādodas veikt valsts apmaksātie veselības izmeklējumi, taču trūkst informētības par niansēm – kur tieši jāiet, pie kura ārsta, vai būs jāveic arī pacienta iemaksa," piebilda A.Ķīvīte-Urtāne.
Sievietes veselības uzturēšanā nozīmīga loma ir ginekologam – 78 % portālā mammamuntetiem.lvaptaujāto Latvijas sieviešu norāda, ka viņām ir savs ginekologs, bet 12% respondentu atzinušas, ka viņām nav sava ārsta-ginekologa, bet viņas labprāt tādu gribētu.
Karlīna Elksne, ginekoloģe, Veselības centru apvienības ginekoloģijas dienesta vadītāja, uzskata, ka sievietes ir tik apzinīgas, ka, rūpējoties par ģimeni un veidojot karjeru, nereti atstāj novārtā sevi un savu veselību. "Arī izglītotas un pārticīgas sievietes mēdz neiet pie ginekologa, jo vienkārši ir pārāk apzinīgas pret saviem bērniem, vecākiem, darbu, bet apzinība pret sevi aizmirstas."
Profesore Gunta Ancāne uzsvēra –ir svarīgi veicināt katra cilvēka paša atbildību rūpēties par savu veselību. "Nereti sievietēm, neatkarīgi no sociālāsgrupas, ir zems pašvērtējums un pašcieņa. Vēlme darīt labu visiem citiem, bet nerūpēties par sevi, nozīmē, ka sievietei būs emocionālas grūtības gādāt par savām nepieciešamībām," atklāja profesore.
Filozofs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Vents Sīlis, diskusiju vadot, norādīja: "Veselīgs cilvēks saprot, ka par sevi ir jārūpējas. Ja tu vēlies būt, vēlies pildīt pašizvēlētos ģimenes pienākumus, tad tur ietilpst arī rūpes par sevi. Jo kā gan mēs grasāmies būt labās mammas, labie tēti, un labie kolēģi, ja neatvēlam sev tik ļoti nepieciešamo brīvdienu, lai atpūstos. Tomēr mūsdienu straujajā dzīves tempā ir jāatrod laiks, lai sevi atjaunotu."
J. Eglītis akcentēja, ka šāda diskusija sabiedrībai ir ārkārtīgi vērtīga. "Ir jāizglīto ikviens, lai mēs nonāktu pie tā, ka sabiedrība apzinās – uz skrīninga izmeklējumiemir jāiet, tie jāveic, neatkarīgi no tā,vai ir saņemta uzaicinājuma vēstule. Ir valstis, kas jau atteikušās no skrīninga programmām, jo sabiedrība ir pietiekami izglītota un veic izmeklējumus bez īpašiem atgādinājumiem. Uzskatu, ka nepieciešama pusaudžu izglītošana veselības mācībā," pauda J. Eglītis.
Profesore Gunta Ancāne uzsvēra, ka pasaule šobrīd mainās: "Ir nemitīgu pārmaiņu laikmets, kas pastiprina bailes, nedrošību par sevi, savām spējām. Nedrošības pakāpe ir liela, un viens no ārstu uzdevumiem ir šo nedrošību mazināt. Arī Pasaules Veselības organizācijas ekspertinorāda, ka mūsu psihiskā veselība lielā mērā nosaka mūsu fizisko veselību, un ir vērts ņemt to vērā."
Noslēgumā eksperti bija vienisprātis, ka cilvēcība, cieņpilna attieksme vienam pret otru un spēja sarunāties neatkarīgi no statusa, ir tas, ar ko ceļā uz veselīgu sabiedrībubūtu jāsāk.
