Hipertensija vairs nebūt neskar tikai vecāka gadu gājuma cilvēkus, un nepareiza ārstēšana var veicināt ļoti nopietnas veselības problēmas. Tā, identificējot riska faktorus un norādot uz izplatītākajiem mītiem, BENU Aptiekas rīkotajā diskusijā atzina P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra invazīvais kardiologs, Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents prof. Kārlis Trušinskis un aptiekas farmaceita asistente Sintija Geidāne.

Ir diezgan daudz moderno riska faktoru – mazkustīgums, ilgstoša uzturēšanās pie mobilo ierīču ekrāniem, stress, uzturs – mēs cenšamies ēst veselīgi, bet bieži izmantojam arī ātrās ēšanas iespējas, nerunājot, protams, par smēķēšanu un alkohola lietošanu pārmērīgos daudzumos, norāda ārsts-kardiologs, komentējot to, kādēļ ar augstu asinsspiedienu saskaras aizvien jaunāki cilvēki. Atbildot uz jautājumu, vai no alkohola lietošanas vajadzētu izvairīties vispār, porfesors skaidro, ka alkohols ļoti nelielos daudzumos var pat nākt par labu sirds veselībai – sievietēm viena, vīriešiem divas glāzes sarkanvīna dienā, ar nosacījumu, ka netiek nodarīts kaitējums citiem orgāniem, piemēram, aknām un aizkuņģa dziedzerim, ar ko jābūt ļoti uzmanīgiem.

Aicina mērīt asinsspiedienu

Arī  farmaceita asistente norāda, ka nereti ar lūgumu izmērīt asinsspiedienu aptiekā vēršas gados jauni cilvēki. Viņa uzsver, ka neatkarīgi no vecuma, gadījumos, kad ir aizdomas par paaugstinātu asinsspiedienu, pirmais solis ikvienam būtu vērsties aptiekā ar lūgumu to izmērīt. "Asinsspiedienu izmērīt var jebkurā aptiekā, un maijā, kas ir asinsspiediena mērīšanas mēnesis, to var izdarīt bez maksas," atgādina eksperte. Farmaceite iesaka arī veikt asinsspiediena mērījumus regulāri, jo šī ir ātra, nesāpīga diagnostikas metode un rezultāts, ko mēs iegūstam, ir ļoti vērtīgs gan pašam klientam, gan ārstam, kad pie viņa vēršas pacients.

Pazīmes, kas var liecināt par augstu asinsspiedienu

Tipiski par augstu asinsspiedienu liecina galvassāpes vai reiboņi, taču lielākajai daļai cilvēku var arī nebūt nekādu sūdzību. "Vissatraucošākais ir tas, ka gan pie paaugstināta asinsspiediena, gan paātrināta pulsa cilvēks pierod. Tas var kļūt par fonu, un cilvēki var to nejust," uzsver kardiologs. Viņš arī atzīst, ka, uzsākot ārstēšanu, var būt sūdzības par sliktāku pašsajūtu, kas gan nekādā ziņā nav iemesls, lai šo ārstēšanos pārtrauktu, jo asinsspiedienu ir nepieciešams atgriezt normālā līmenī. Atbildot uz jautājumu par gēnu nozīmi un to ietekmi uz augstu asinsspiedienu, profesors atzina – ja vecākiem ir bijis augsts asinsspiediens, tad arī bērniem ir par 30–40% lielākas iespējas saskarties ar hipertensiju. Vienlaikus gan viņš uzsvēra, ka ar veselīgu dzīvesveidu var nomākt slikta ģenētiskā koda efektu, savukārt ar neveselīgu dzīvesveidu var sabojāt labus gēnus.

Ja ir paaugstināts asinsspiediens

Ja rodas aizdomas par paaugstinātu asinsspiedienu, speciālisti iesaka griezties aptiekā, kur jau pēc pirmreizējiem vai atkārtotiem mērījumiem būs saprotams, vai ir nepieciešams ārsta apmeklējums. Taču asinsspiediens var paaugstināties arī nopietna stresa ietekmē. Ja mērījumu veic pēc vienas šādas stresa situācijas, tad arī tas tiek skatīts kontekstā, taču kardiologs uzsver, ka šādos gadījumos būtu vēlams izmērīt asinsspiedienu vēlreiz pēc stundas, lai saprastu, vai jāveic izmeklējumi. "Ar dažādām metodēm jāpaskatās, vai asinsspiediens jau ir paspējis bojāt sirdi, nieres, artērijas, un, ja kaut kas no tā atklājas, ir jāārstē," skaidro profesors. Viņš arī akcentē, ka gadījumos, kad ir augsts asinsspiediens kombinācijā ar tādām sūdzībām kā, piemēram, sāpes krūtīs, elpas trūkums, redzes traucējumi, apziņas traucējumi, sāpes mugurā, noteikti jāizsauc neatliekamā palīdzība. Tāpat arī ārsts norāda, ka paaugstināta asinsspiediena gadījumā salīdzināšanai būtu jāveic mērījums gan ārsta kabinetā, gan mājās, jo abi mērījumi atšķirsies tādēļ, ka mājas apstākļos pacients neizjūt stresu, kas var būt raksturīgs mērījumam ārsta kabinetā.

Ar zālēm vien nepietiek

Eksperti diskusijā bija vienisprātis, ka būtiskākais paaugstināta asinsspiediena profilaksei un jo īpaši ārstēšanas procesā ir veselīgs dzīvesveids. "Rezultātu ārstēšanā var panākt, tikai kombinējot medikamentus ar dzīvesveidu. Ja turpina tādu pašu dzīvesveidu kā iepriekš un lieto medikamentus, stāvoklis var pat pasliktināties," norāda ārsts. Arī farmaceite norādīja uz veselīga dzīvesveida nozīmi – gan, lai nesaskartos ar hipertensiju, gan to sekmīgi ārstētu. Tāpat viņa uzsvēra farmaceitu lomu ārstēšanas procesā, jo samērā bieži esot ne vien jānorāda uz veselīga dzīvesveida nepieciešamību, bet arī jāatgādina par regulāru medikamentu lietošanu.

Izplatītākie mīti

Farmaceite min izplatītu mītu par to, ka augsts asinsspiediens vecāka gadu gājuma cilvēkiem esot norma, taču tā tas nav. Viņa uzsver, ka asinsspiediens netiek iedalīts pēc vecuma, tam ir jābūt normas robežās jebkurā vecumā. Ārsts atzina, ka izplatīts ir arī mīts par to, ka zāles esot jāiedzer tikai tad, kad ir augsts asinsspiediens, taču arī tas nav patiess, jo zāles ir jādzer atbilstoši ārsta vai farmaceita norādījumiem un kā pēc pulksteņa. Tāpat arī eksperti minēja mītu par to, ka zāles neesot jādzer, ja no rīta ir normāls asinsspiediens un laba pašsajūta, lai gan tā nav. Ja zāles ir jādzer, tad regulāri.

BENU veselības un skaistuma akadēmijas lekciju cikla diskusija "Hipertensija – riski un profilakse" tika rīkota sadarbībā ar pacientu biedrību ParSirdi.lv un notika P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā.