Eksperti: Lielāko daļu jauno HIV gadījumu Latvijā konstatē novēloti
Lai gan 2019. gadā Latvijā ir reģistrēts par 31 jaunu HIV gadījumu mazāk nekā gadu iepriekš, tomēr Latvijā joprojām jau piekto gadu kopš 2016. gada saglabājas augstākā HIV izplatība Eiropas Savienības valstu vidū, rēķinot pēc jaunatklāto HIV gadījumu skaita pret iedzīvotāju skaitu, liecina Baltijas HIV asociācijas aprēķini, kas balstīti uz Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un ES oficiālo avotu statistiku. Nozares eksperti kā būtisku negatīvu tendenci uzsver faktu, ka Latvijā liela daļa HIV gadījumu tiek konstatēti novēloti.
Pērn Latvijā reģistrēti 295, Igaunijā 178, bet Lietuvā – 151 jauns HIV gadījums. Rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, provizoriski starp trīs Baltijas valstīm joprojām esam līderi ar 15,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, Igaunijā – 13,4 gadījumi un Lietuvā – 5,4 gadījumi. Kopumā periodā no 1987. līdz 2019. gadam Latvijā ir reģistrēti 7964 HIV gadījumi.
Pārējo Baltijas valstu vidū Latvija izceļas ar neiepriecinošu statistiku par jaundzimušajiem, kuri infekciju ieguvuši, piedzimstot HIV inficētām mātēm. Lai gan ir visas iespējas pasargāt mazuļus no inficēšanās (mātei jālieto pretvīrusa zāles), pērn Latvijā šādi joprojām inficējušies divi jaundzimušie, savukārt abās kaimiņvalstīs šādi gadījumi nav reģistrēti jau kopš 2018. gada.
2019. gadā Latvijā visbiežāk inficēšanās notikusi seksuālās attiecībās – 36% gadījumu heteroseksuālās un 6% homoseksuālās attiecībās. Heteroseksuālā ceļā vairāk inficējas sievietes. Tāpat joprojām daļa cilvēku inficējas, injicējot narkotikas – 15%, tie galvenokārt ir vīrieši. Diemžēl teju pusē gadījumu – 42% – nav zināms inficēšanās ceļš, kas apgrūtina mērķtiecīgu slimības profilaksi un infekcijas ierobežošanu. Kopumā HIV joprojām ir izplatītāks starp vīriešiem – pērn 61% jauno HIV gadījumu konstatēts vīriešiem un 39% sievietēm. Trešdaļa gadījumu konstatēta 30-39 gadu vecuma grupā, bet straujš HIV gadījumu skaita pieaugums vērojams arī vecuma grupā virs 50 gadiem, pretēji pārējām vecuma grupām, kur pēdējā gada laikā noticis HIV gadījumu samazinājums. Šajā vecuma grupā dominē infekcijas iegūšana heteroseksuālo attiecību veidā.
HIV infekcijas ierobežošanā ļoti būtiska ir savlaicīga diagnostika, lai pacients saņemtu atbilstošu terapiju un neizplatītu infekciju citām personām. Cilvēkiem ar HIV tiek regulāri noteikts imūnšūnu skaits – jo tas zemāks, jo slimība ir vairāk progresējusi. AIDS stadiju, kad pievienojas virkne saslimšanu dēļ novājinātas imūnās sistēmas, cilvēks ar HIV sasniedz, ja imūnšūnu skaits ir zem 200. Eiropas slimību un profilakses centra ziņojums liecina, ka Latvijā 2018. gadā 60% jauno gadījumu imūnšūnu skaits bijis mazāks par 350, turklāt 33% tas bijis mazāks par 200. Tas liecina par krietni vēlu diagnosticētu infekciju, kas nozīmē, ka šis cilvēks ir pakļāvis inficēšanās riskam citus līdzcilvēkus, savu partneri.
"HIV infekcijas novēlotu atklāšanu ietekmē vairāki faktori. Sabiedrībā joprojām trūkst informācijas par HIV, valda nepareizi aizspriedumi un stereotipi, un cilvēki vienkārši iedomājas, ka HIV uz viņiem neattiecas. Kā redzam no statistikas datiem – var attiekties uz ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un seksuālās orientācijas. HIV jau sen vairs nav ierobežotu sabiedrības grupu slimība, tai ir ikdienišķa seja, tādēļ ir ļoti būtiski veikt testus un atklāt HIV infekciju sākotnējā stadijā," stāsta Baltijas HIV asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Upmace.
"Dažkārt cilvēki baidās veikt testu un saņemt HIV pozitīvu rezultātu. Bet HIV jau sen vairs nav nāves spriedums! Cilvēki ar HIV, lietojot zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, var nodzīvot ilgu un pilnvērtīgu dzīvi. HIV testu ikviens var veikt bez maksas jebkurā no HIV profilakses punktiem, arī mūsu Testpunktos Merķeļa ielā 11 vai Stabu ielā 19 k2, vizīti piesakot pa telefonu 28441324."
Plašāki Baltijas valstu HIV/AIDS 2019. gada dati atrodami https://balthiv.com/statistikas-dati-par-hiv-aids-baltija/statistikas-dati-baltijas-valstis-2020-gada-1-janvaris
