Eksperti: Latvijā nevis ūdeni piemēro prasībām, bet prasības ūdenim

Latvijā pieejamā informācija par dzeramā ūdens kvalitāti liecina, ka tas neatbilst visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, savukārt mediķi un kosmetologi atzīst, ka ieteicamākais ir speciāli filtrētais ūdens, noskaidrots komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras "A.W.Olsen&Partners" veiktajā ekspertu aptaujā par godu Pasaules ūdens dienai, kas šogad tiek atzīmēta 22.martā. Tajā pat laikā likumdošana paredz, ka dzeramais ūdens, kurš neatbilst visām prasībām, bet ir veselībai nekaitīgs, tomēr ir piegādājams patērētājiem. 

Dzeramais ūdens veselībai

Ir medicīniski noskaidrots, ja cilvēks zaudē 2% ūdens organismā, tad pazeminās darba spējas un rodas trauksmes sajūta. Ja tiek zaudēti 10% ūdens no kopējās ķermeņa masas, tad rodas nopietni funkcionāli traucējumi: runas, redzes, dzirdes traucējumi, parādās murgi, halucinācijas un apziņas zudumi. Zaudējot 15-20% ūdens iestājas nāve nervu un sirds - asinsvadu sistēmas neatgriezenisko bojājumu dēļ. Bez ūdens nav iespējama smadzeņu un nervu sistēmas darbība.

"Nepietiekamas ūdens uzņemšanas gadījumā asinis var kļūt biezākas un sarecēt, tas veicina mikrotrombu veidošanos mazos asins vados, kas var izraisīt ģīboņus un sirdstriekas. Provocējas arī žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanās," stāsta Edgars Bodnieks, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Internās medicīnas klīnikas gastroenterologs – dietologs.

"Ja cilvēks iekšķīgi lieto nepietiekami daudz šķidruma, tad netiek skalota urīnvadu sistēma, kas sekmē dažādu infekciju attīstību. Veselam pieaugušajam cilvēkam dienā ir jāizdzer tik daudz ūdens, lai dienā veidojas apmēram 2 litri urīna," iesaka Māris Jakubovskis, Rīgas Austrumu slimnīcas urologs.
 
Taču svarīgi ir ne vien lietot ūdeni, bet arī raudzīties, lai tas būtu tīrs. Kā uzsver aptaujātie mediķi, ūdens kvalitāte ir svarīga visiem cilvēkiem jebkurā vecumu grupā – sākot ar bērnu mātes miesās un beidzot ar sirmgalvjiem.

Medicīnas sabiedrības "ARS" ginekoloģe Ilze Vidnere norāda, ka ūdens, kādu patērē sieviete arī viennozīmīgi ietekmē viņas vēl nedzimušo bērnu. "Netīrs ūdens var saturēt zarnu nūjiņas vai dizentērijas baktērijas, kas izraisa infekcijas. Ja sieviete ir stāvoklī, tad šāda infekcija var atstāt arī negatīvu iespaidu uz augļa attīstību. Savukārt gāzēts ūdens veicina vēdera uzpūšanos, kas grūtniecēm rada diskomforta sajūtu," stāsta ginekoloģe, uzsverot, ka mums arī nekādā gadījumā nevajadzētu dzert destilētu ūdeni.

"Veselai sievietei dienā ir jāizdzer vidēji no 1 līdz 1,5 litra ūdens, bet grūtniecei, tieši sākotnējā grūtniecības periodā, pat vēl vairāk," norāda ginekoloģiskās slimnīcas "LAGS-CENTRS" ginekoloģe Marina Ignatenko, uzsverot, ka ūdens tīrība ir svarīga gan lietojot to ārīgi, gan arī iekšķīgi.

Īpaši jādomā par bērniem, jo bērna organisms ir jūtīgs pret paaugstinātu temperatūru, jo bērns mazāk svīst. "Netīrs ūdens var izraisīt dizentēriju un citas zarnu infekcijas, kā arī A hepatītu un stafilodermiju," norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dietoloģijas nodaļas virsārsts Diāna Zagorska, atzīmējot, ka destilētu ūdeni nav paredzēts lietot ikdienas uzturā.

Mediķi uzsver, ka ūdens, kas mums tek mājās no krāna satur hloru. Hlors ir koncerogēns, kas sadedzina molekulas. Tāpat Latvijā ūdens satur daudz kalciju un dzelzi, kas arī ir kaitīgi cilvēka organismam. Ūdens vislabāk saglabā savas īpašības, ja to filtrē.

"Ir divu veidu piesārņojumi, kas ūdeni var padarīt cilvēkam kaitīgu. Pirmie ir dažādi ķīmiskie aģenti, smagie metāli, toksiskie piesārņojumi. Otrie ir bakterioloģiskie piesārņojumi, kas ir ūdenim no zemām, purvainām vietām vai ūdens ieguves vietām tuvu notekūdeņiem," norāda E.Bodnieks, iesakot pārtikā izvēlēties lietot avota, dziļurbuma vai speciāli filtrētu ūdeni.

"Ja domā, kādu ūdeni izvēlēties, tad būtībā vārīts un atdzesēts ūdens nav veselīgs, jo tas ir nedzīvs, tāpēc urologs iesaka ikdienā lietot avota ūdeni. Taču nevis veikalā pirktu, bet no kāda avota dabūtu," atzīmē M.Jakubovskis, uzsverot, ka svarīgākais ir uzņemt pēc iespējas mazāk vielu, kas nav vajadzīgas mūsu organismam.

"22. martā visa pasaule atzīmēs ūdens dienu, kas ir vēl viens iemesls padomāt par to, ko mēs dzeram. Ūdenī viegli šķīst daudz dažādu indīgu vielu. Tāpēc mūsu dzeramā ūdens avoti ir burtiski pilni ar simtiem potenciāli kaitīgu savienojumu, kas var atstāt ilgstošu, nelabvēlīgu iespaidu uz mūsu veselību," stāsta SIA Zepter International Baltic valdes loceklis Konstantīns Tjagnirjadko, piebilstot, ka par godu Pasaules ūdens dienai uzņēmuma Rīgas birojā katrs interesents var bez maksas pārbaudīt sava krāna ūdens kvalitāti.

Dzeramā ūdens kvalitāte Latvijā

Ņemot vērā ūdens relatīvi lielo īpatsvaru uzturā un nozīmīgumu organisma bioloģiskos procesos, Latvijas Pārtikas aprites uzraudzības likumā un citos likumdošanas aktos noteikts, ka kvalitātei un drošumam atbilstošs ūdens tiek nostiprināts kā pārtikas produkts un pakļauts visiem citiem pārtikas aprites normatīvajiem aktiem. LR Ministru kabineta noteikumi Nr. 63 nosaka, ka "Dzeramais ūdens ir virszemes vai pazemes ūdens, kas neapstrādātā veidā vai pēc speciālas sagatavošanas paredzēts patēriņam cilvēku uzturā, uztura pagatavošanai, kā arī izmantošanai rūpniecībā vai tirdzniecībā neatkarīgi no piegādes veida pa ūdensvada tīkliem vai fasētā veidā un atbilst noteikumos noteiktām obligātām nekaitīguma prasībām."

Obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, kā arī dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību reglamentā Ministru Kabineta noteikumi Nr.235 "Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība".

Kā norādīja Veselības inspekcijas Komunikācijas daļas vadītājas vietniece Madara Straupe, Veselības inspekcija veic plānveida kontroles ūdens apgādes sistēmās katru gadu. Biežāk konstatētās neatbilstības ūdens apgādes sistēmās ir:
• Dzeramā ūdens laboratoriskie izmeklējumi nav noteikti pilnā apjomā;
• Nav izstrādāts korektīvo pasākumu plāns, lai novērstu dzeramā ūdens neatbilstību;
• Stingrā režīma aizsargjoslai nav iežogojuma vai arī tas ir bojāts;
• Stingrā režīma aizsargjoslai nav uzlikta brīdinājuma zīme;
• Nav veikta profilaktiskā dezinfekcija;
• Nav veikta dezinfekcijas efektivitātes kontrole;
• Dzeramā ūdens kvalitāte neatbilst prasībām – jāatzīmē, ka Latvijas valsts ģeogrāfiskās teritorijas īpatnība ir augsts dzelzs saturs virszemes un pazemes ūdeņos, tāpēc ūdens apgādes uzņēmumos nepieciešamas speciālas iekārtas, lai to samazinātu. Paaugstinātais dzelzs saturs nerada risku cilvēku veselībai, bet gan ietekmē iekārtu, kā arī sadzīves tehnikas ekspluatāciju, kurās tiek izmantots ūdens.

"Šo problēmu iemesli parasti ir vairāki: paaugstināts dzelzs daudzums; dzeramā ūdens padeves tīklu nolietošanās; cauruļvadu korozija, kā rezultātā ūdensvadā izgulsnējušās daļiņas nonāk dzeramajā ūdenī. Ministru kabineta noteikumu nr.235 19.punktā noteikts: "Ja dzeramais ūdens attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā neatbilst šo noteikumu prasībām, bet nerada draudus patērētāju veselībai un ja minēto neatbilstību nevar novērst 30 dienu laikā, un citā veidā nav iespējams nodrošināt dzeramā ūdens piegādi, Ministru kabinets pēc Veselības ministrijas ieteikuma ar rīkojumu var noteikt ūdenim pazeminātas nekaitīguma vai kvalitātes prasības (turpmāk — īpašas normas) uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus. Ja nepieciešams, īpašo normu piemērošanu var pagarināt uz trim gadiem. Izņēmuma gadījumos īpašo normu piemērošanu var pagarināt atkārtoti vēl uz trim gadiem"," stāsta M.Straupe.

"Konstatēts, ka dzeramā ūdens sastāvā esošo ķīmisko vielu izcelsmes avots var būt pesticīdi vai herbicīdi, rūpnīcu atkritumi, gaisa piesārņojums un satiksmes radītais piesārņojums. Arī minerālā ūdens patēriņš ikdienā nav ieteicams. Ārsti uzskata, ka augstais minerālu un savienojumu saturs var radīt apgriezto efektu organismā, ja šis ūdens tiek patērēts ievērojamos daudzumos. Kā piemēru var minēt nātriju, kas paaugstina asinsspiedienu vai nitrātus un nitrītus, kas traucē skābekļa padevi. Dabīgā dzeramā ūdens kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tā avota, pudeļu pildīšanas un dezinfekcijas tehnoloģijas, iekārtu kvalitātes un pudeļu izplatīšanas sistēmas. Mūsdienās par augstāko un uzticamāko ūdens attīrīšanas tehnoloģiju tiek uzskatīta apgrieztā osmotiskā tehnoloģija. Apgrieztā osmosa parādība tiek vērota visu dzīvo organismu vielmaiņu pamatā - pateicoties tam katrā šūnā iekļūst barojošās vielas, savukārt kaitīgās vielas iziet. Filtru pamatā tieši šī sistēma šodien ir visatzītākā pasaulē", informē K. Tjagnirjadko.

Krāna ūdens

Dzeramā ūdens monitoringu īsteno, regulāri laboratoriski pārbaudot dzeramo ūdeni, lai iegūtu informāciju par tā atbilstību vai neatbilstību noteikumu nekaitīguma un kvalitātes prasībām, kā arī par pārmaiņām dzeramajā ūdenī. Pa ūdensvadu iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens kārtējo monitoringu veic ūdensapgādes uzņēmums, gan Sabiedrības veselības aģentūra (SVA), nodrošinot auditmonitoringa realizāciju. Dzeramā ūdens monitoringu ūdensvadā veic, ņemot paraugu telpā vai iestādē no krāna tajā vietā, kur dzeramo ūdeni lieto patērētājs.

2006. gadā valsts auditmonitoringa programma ietvēra 517 ūdensapgādes uzņēmumus, tika pārbaudīts 571 dzeramā ūdens paraugs, kas aptvēra aptuveni 80% no iedzīvotājiem piegādātā dzeramā ūdens apjoma un 58% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.
Veicot auditmonitoringu, dzeramā ūdens paraugu neatbilstība tika konstatēta:
- pēc ķīmiskajiem rādītājiem – 431 paraugā jeb 75,5%;
- pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem – 58 paraugos jeb 10,2%.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, 2006.gadā palielinājusies dzeramā ūdens neatbilstība ķīmiskajiem un mikrobioloģiskajiem rādītājiem. Iespējamais iemesls neatbilstībai pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem ir ūdensapgādes sistēmas apsaimniekošanas problēmas, proti, nesavlaicīgi veiktā ūdensapgādes sistēmu skalošana un profilaktiskā dezinfekcija.
Izvērtējot auditmonitoringa rezultātus, kvalitātes un nekaitīguma prasībām neatbilstošu ūdeni saņem 25% iedzīvotāju, pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem - 1,2% iedzīvotāju, liecina SVA dati.

Ūdens skaistumam
Kosmetologi norāda, ka ūdeni nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt ar ādas kopšanas līdzekļiem, jo ūdens mums ir ļoti nepieciešams un neviena ķermeņa un sejas kopšanas procedūra nenotiek bez ūdens līdzdalības. Taču ādai ir nepieciešams attīrīts un mīksts ūdens.

"Lietojot ūdeni ārīgi, kopjot sejas ādu un matus, es kā kosmetologs varu teikt, ka ādas kvalitāti ļoti ietekmē ūdens. No piesārņota un nekvalitatīva ūdens jebkura tipa ādai var sākties dažādas problēmas. Tas ir tāpēc, ka ūdens, kas pie mums nonāk pa krānu, ir ciets, paķer līdzi no cauruļvadiem rūsu un visādus citus mikroorganismus, kas pasliktina ādas izskatu. Tādēļ mēs lietojam visādus palīglīdzekļus: losjonus, tonikus, attīrošo pieniņu utt.," stāsta kosmetoloģe Natālija Priedīte, piebilstot, ka Latvijas ūdens nav no labākajiem un tādēļ labākais ir filtrēts ūdens, jo tas ir mīkstāks.
Arī Starptautiskā mācību centra "Spa School" kosmetoloģe Edīte Ivaņņikova piekrīt, ka par ūdens zemo kvalitāti stāsta tas, kā izskatās mūsu nagi, mati, sejas āda, jo Latvijā ūdens ir smags, hlorēts un agresīvs. "Novārīts ūdens ir labāks par cauruļvadu ūdeni, bet tas būtībā ir "nedzīvs" un smags ūdens. Vārot ūdeni, izgaro skābeklis jeb O2, kas ir tik ļoti nepieciešams ādai. Līdz ar to, jo vairāk ūdeni vāra, jo nedzīvāks tas kļūst," stāsta E.Ivaņņikova, piebilstot, ka ādai un matiem nav nepieciešams mineralizēts ūdens.

Vispārīgi dati
- 70% zemeslodes sastāv no ūdens un aptuveni tikpat arī vidusmēra cilvēks. Jo jaunāks cilvēks, jo procentuāli lielāks ir ūdens sastāvs – nedēļu vecs embrijs sastāv no 97,5% ūdens, jaunpiedzimušā organisms no 70 – 83%;
- bez ūdens cilvēks var izdzīvot mazāk par nedēļu;
- organisma dzīvības procesu realizēšanai optimāli dienā jāuzņem vismaz 1-2,5 l šķidruma;
- pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, katru gadu upēs visā pasaulē tiek izmesti 450 miljoni kubikmetru sadzīves un rūpniecības atkritumu;
-  PVO dati liecina, ka 80% slimību, tajā skaitā vēzis, attīstās dēļ sliktas ūdens kvalitātes un par upuriem pirmām kārtām kļūst bērni, jo viņi ir divreiz uzņēmīgāki pret slimībām nekā pieaugušie.
- 22. martā tiek atzīmēta Pasaules ūdens diena.