Eksperti īstenos starpinstitucionālo sadarbību, lai sniegtu psiholoģisko atbalstu azartspēļu spēlētājiem visā Latvijā

Latvijā iedzīvotājiem, kam azartspēļu spēlēšana no izklaides kļūst par problēmu, ir pieejams psiholoģiskais atbalsts, atbalsta grupas un cita veida palīdzība bez maksas. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas šonedēļ rīkotajā diskusijā eksperti vienojās par starpinstitucionālās sadarbības stiprināšanu un plašāku informācijas apmaiņu, lai sasniegtu azartspēļu spēlētājus un viņu tuviniekus.

2019. gadā publicētajā Veselības ministrijas pētījumā konstatēts, ka azartspēļu atkarības riskam Latvijā varētu būt pakļauti vairāk nekā 16 000 cilvēku. Lai aizsargātu sabiedrības intereses un fizisko personu tiesības atturēties no pārmērīgas azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlēšanas vai dalības interaktīvajās izlozēs, Latvijā kopš 2020. gada Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas pārziņā darbojas visaptverošs Pašatteikušos personu reģistrs.

Līdz šī gada 7. novembrim brīvprātīgu liegumu azartspēļu un interaktīvo azartspēļu spēlēšanai vai dalībai interaktīvajās izlozēs sev noteikušas 38 097 personas, no tām spēkā esošs aizliegums piedalīties azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs ir 24 459 personām, bet lieguma termiņš beidzies 13 638 personām. 96,6 % reģistrā iekļauto personu ir vīrieši, lielākā daļa jeb vairāk nekā 60 % no reģistrā iekļautajiem cilvēkiem ir vecumā līdz 36 gadiem.

Pieteikšanās Pašatteikušos personu reģistrā ir pirmais solis, ko var paveikt katrs pats, tomēr ir būtiski, lai šim solim sekotu nākamais – profesionāla psiholoģiskā atbalsta saņemšana gan personām, kurām pārmērīga azartspēļu vai interaktīvo izložu spēlēšana rada problēmas un riskus, gan viņu tuviniekiem, kuri pakļauti līdzatkarībai. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā šī gada deviņos mēnešos sniegtas 294 konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem, kā arī notikušas 204 konsultatīvas sarunas attālināti (tiešsaistē, telefoniski un e-pastā).

Lai arī atkarības problēmas var skart jebkuru cilvēku no jebkura sabiedrības slāņa, analizējot konsultēto klientu tendences, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā novērots, ka ir vairākas iedzīvotāju grupas, kam azartspēļu spēlēšanas problemātika mēdz būt īpaši izteikta, – tie ir gan cilvēki, kuri veikuši likuma pārkāpumus, gan ekonomiski aktīvā (uzņēmēji, sportisti, tostarp profesionāļi), gan gados jaunākā sabiedrības daļa, gan jūrniecības nozarē strādājošie. Būtiska daļa personu ir arī līdzatkarīgie, lielākoties līdzatkarīgas ir sievietes. Lielai daļai spēlētāju pārmērīga azartspēļu spēlēšana iet roku rokā ar alkoholu, narkotiskajām vielām un citām atkarībām.

“Brīvprātīga pieteikšanās Pašatteikušos personu reģistrā nav panaceja – azartspēļu atkarības riska mazināšana ir sistemātisks process. Strādājot ar atkarīgu uzvedību, izmantojam daudzveidīgus psiholoģiskā atbalsta instrumentus: krīzes intervenci, motivējošo intervēšanu īstermiņā un psiholoģisko konsultēšanu individuāli ilgtermiņā, kognitīvi biheiviorālās tehnikas pieejas, rīkojam atbalsta grupas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem, kā arī sniedzam informāciju par sociālajiem partneriem un medicīnas iestādēm, kur meklēt palīdzību un saņemt daudzpusīgu atbalstu,” stāsta Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas psiholoģe Elīna Brila. 

Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku azartspēļu atkarības riskam pakļauto personu mērķauditoriju, būtiska ir psiholoģiskā atbalsta sniedzēju starpinstitucionāla sadarbība valsts mērogā un informācijas izplatīšana.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) rīkotajā ekspertu diskusijā piedalījās IAUI priekšniece Signe Birne un IAUI psiholoģe Elīna Brila, Rīgas Sociālā dienesta Sociālā darba nodaļas Atkarību profilakses sektora vadītāja Tatjana Grigorjeva, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” valdes locekle un atbalsta tālruņa azartspēļu spēlētājiem vadītāja Santa Laimiņa, Jelgavas slimnīcas “Ģintermuiža” Narkoloģiskās nodaļas vadītāja Lilita Caune, Valsts probācijas dienesta Uzraudzības daļas vadītājs Jānis Klūga, Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centra vecākā inspektore Ginta Ozola, Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra sociālā darbiniece Sigita Čirkše, brīvprātīgais darbinieks Guntis Ivanovskis, psiholoģe Areta Baltaiskalne un sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa.

Diskusijas noslēgumā eksperti vienojās par nepieciešamību īstenot mērķtiecīgu sadarbību, informācijas apmaiņu un izplatīšanu par atbalsta sniegšanas vietām un veidiem, kā arī par regulāru sanāksmju rīkošanu 2023. gadā, lai attīstītu psiholoģiskā atbalsta tīklu visā Latvijā.

Diskusijas video pieejams ŠEIT.