Eksperti: Insulta ārstēšanas un profilakses efektivitātes paaugstināšanai nepieciešams lielāks finansējums
Lai insulta ārstēšana un profilakse Latvijā atbilstu Rietumu standartiem un vadlīnijām, nepieciešams nodrošināt lielāku finansējumu un likvidēt speciālistu deficītu, 29. novembrī Rīgā, "Birojnīcā" notikušajā seminārā par insulta ārstēšanas standartiem un pašreizējās pacientu ārstēšanas pieejas efektivitāti secināja uzaicinātie eksperti.
Semināru rīkoja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), pasākumā piedalījās ģimenes ārsti no dažādiem Latvijas reģioniem, citi veselības aprūpes speciālisti, Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un citu institūciju pārstāvji.
Saskaņā ar OECD datiem, ar 203 nāvēm uz 100 000 iedzīvotāju mirstībā no insulta Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, izskatās vissliktāk. Igaunijā šis skaitlis ir 56 nāves no insulta uz 100 000 iedzīvotāju, un tas ir labāks rādītājs nekā vidēji ES – 64 nāves uz 100 000 iedzīvotāju. Insults ir trešais biežakais nāves iemesls pēc sirds slimībam un onkologijas. Viens cilvēks no četriem pēc 25 gadu vecuma pārdzīvo insultu. Katru gadu šadu slimnieku Latvijā ir 7000-8000.
Insulta ārstēšanā izškirošais ir laika faktors – savā ziņojumā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras vadītājs profesors Andrejs Millers parādīja, ka uzsākot trombu škīdināšanu 90 minūtes pēc insulta, labs iznākums sagaidāms vienam no četriem pacientiem, 270 minūtes pēc insulta – tikai vienam no 14.
Lai stāvokli labotu un efektīvu ārstēšanu sāktu pēc iespējas ātrāk, Latvijā darbojas deviņas insulta vienības – dīvas Rīgā: Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, septiņas reģionos: Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.
Nepietiekamais cilvēkresursu daudzums, kuru ir izraisījis ilggadējs finansējuma trūkums veselības aprūpei, pilnā apjomā starptautiskās vadlīnijas insulta ārstēšanā spēj ievērot tikai P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, kur sadarbībā ar invazīvajiem radiologiem visu diennakti ir iespējams veikt vissarežģītāko insulta ārstēšanas veidu – galvas smadzeņu asinsvadu aizdambējušo recekļu evakuāciju. Rīgas Austrumu klīniskājā universitātes slimnīcā šo procedūru var veikt tikai darba laikā. Pārejās insulta vienības Latvijas reģionos veic intravenozo trombu šķīdināšanu. Visur reģionos vērojams personāla trūkums, kas rezultējas laika zaudēšanā, jo izeja tiek meklēta šo specialistu mājas dežūrās, cilvēkresursu dežūrām slimnīcā vienkārši nav.
Pēc prof. A.Millera domam, valstij ekonomiski ir daudz izdevīgāk investēt efektīvā un ātrā insulta ārstēšanā, it īpaši atkārtota insulta medikamentozā profilaksē. Pretējā gadījumā, pacientiem nonākot dziļi invalidizējošos stāvokļos nepietiekamas insulta ārstēšanas dēļ, no veselības un labklājības budžetiem tiek tērēti ļoti lieli līdzekļi.
Efektīvai profilaksei un aprūpei īpaši svarīgi ir efektīvi medikamenti asins šķīdināšanai. Tā ir vispārpieņemta pamatterapija Eiropā. "Dr.Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas privātprakses" ārsts Roberts Feders izteica izbrīnu par to, ka Latvijā šī patiesība tiek lielā mērā ignorēta, šos medikamentus jālieto daudz plašāk nekā šobrīd tas ir Latvijā.
Pēc Nacionālā Rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītājas, dakteres Andas Nulles teiktā, insulta slimnieku rehabilitācija jāuzsāk, cik vien iespējams ātrāk – 24-48 stundu laikā, tikko tiek stabilizēts pacienta medicīniskais stāvoklis, ilstoši rehabilitāciju turpinot gan slimnīcā, gan ambulatori pēc dzīves vietas. Šāds "rehabilitācijas tīkls" insulta ārstēšani, pēc A.Nulles domam, ir izveidots, taču cilvēkresursu trūkuma dēļ ne visur ir pilnvērtīgs, jo ne visi rehabilitācijas procesā nepieciešamie specialisti ir pieejami reģionos.
Diskusijā, kas turpinājās pēc semināra ekspertu ziņojumiem, tās dalībnieki A.Millers, A.Nulle, R.Feders, Veselības inspekcijas pārstāve Iveta Hirša meklēja risinājumus insulta ārstēšanas uzlabošanai. Tika secināts, ka sistēma insulta slimnieku agrīnai ārstēšanai un rehabilitācijai Latvijā ir izveidota, deviņas insulta vienības strādā un noklāj visu valsti. Uzlabojumi varētu būt panākami, izstrādājot algoritmu ātrakai insulta slimnieku nogādāšanai uz insulta vienībām, ātrākas un atbilstošas insulta terapijas uzsākšanu, neirologu no reģioniem apmācību universitātes klīniskajās slimnīcās Rīgā.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pilnā apjomā insulta ārstēšanas sistēma varētu strādāt un pildīt starptautiskās, Rietumu standartiem atbilstošās insulta ārstēšanas vadlīnijas, tikai likvidējot cilvekresursu trūkumu insulta vienību diennakts nodrošināšanā ar nepieciešamiem specialistiem.
