2. tipa cukura diabēts un tā izplatības palielināšanās rada ievērojamu slogu Latvijas veselības aprūpes sistēmai, tāpēc, lai uzlabotu pacientu aprūpes rezultātus, pieaug ģimenes ārstu, endokrinologu un citu speciālistu sadarbības nozīme. Tā secināts Latvijas Endokrinologu asociācijas sadarbībā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju un Latvijas Lauku ģimenes ārstu kopīgi rīkotajā paneļdiskusijā.

Latvijas Endokrinologu asociācija informēja par atjaunotajām 2. tipa cukura diabēta ārstēšanas klīniskajām vadlīnijām, kurās izcelta ģimenes ārstu lomu slimības agrīnā diagnostikā, ārstēšanā un pacientu aprūpē.

Jaunās vadlīnijas paredz ģimenes ārstiem:

• agrīnu diagnostiku un skrīningu riska grupās, piemēram, pacientiem ar lieko svaru vai hipertensiju,
• dzīvesveida konsultācijas, veicinot veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes,
• pirmās līnijas terapijas uzsākšanu un pacientu nosūtīšanu pie endokrinologa, ja nepieciešams,
• pacientu izglītošanu, lai uzlabotu diabēta pašpārvaldību un novērstu komplikācijas.

Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere uzsver, ka ģimenes ārstu plašāka iesaiste diabēta agrīnā diagnostikā un ārstēšanā ir viena no veiksmīgas aprūpes atslēgām: “Mērķis ir saskaņot endokrinologu un ģimenes ārstu sadarbību pārdomāti, bet tam ir nepieciešami politiski lēmumi un finansējums. Eiropā diabēts ir noteikts par prioritāti, un arī Latvijai ir nepieciešami nacionālie rīcības plāni. Lai gan jaunie medikamenti ir pieejami arvien plašākam pacientu lokam, mēs atpaliekam tehnoloģiju pieejamībā un pacientu izglītošanā," norāda Geldnere.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka stāsta, ka šogad ir jau veikti uzlabojumi 2. tipa cukura diabēta pacientu aprūpē. Viens no galvenajiem sasniegumiem ir atvieglotas medikamentu izrakstīšanas iespējas ģimenes ārstiem, kā arī piešķirts finansējums rindu mazināšanai, kas būtiski uzlabo piekļuvi ārstēšanai.

"Ņemot vērā augsto kardiovaskulāro risku, kas saistīts ar cukura diabētu, Veselības ministrija šīs slimības ārstēšanu iekļauj sirds un asinsvadu plānā. Tas ne tikai koncentrējas uz efektīvu ārstēšanu, bet arī uz profilaksi un agrīnu diagnostiku, īpaši, veicot regulārus skrīningus, lai novērstu vēlīnās diabēta komplikācijas," skaidro Janka.

Veselības ministrijas pārstāve arī atzīmē, ka nākamajā gadā plānots izstrādāt kvalitātes indikatorus ģimenes ārstiem, iekļaujot hronisko pacientu aprūpi. Ministrija turpinās darbu pie kompensācijas atvieglojumu ieviešanas ģimenes ārstiem, kas ļaus vēl efektīvāk risināt diabēta pacientu ārstēšanu un uzlabot aprūpes pieejamību.

Latvijā 2. tipa cukura diabēts jau skar ap 100 tūkstošus iedzīvotāju, un jau kļuvis par kopēju sabiedrības veselības un sociālo problēmu, uzsver dr. med. Romualds Ražuks, veselības aprūpes vadības ārsts, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docents: “Diabēta ārstēšanā galvenā prioritāte ir novērst kardiovaskulāros notikumus, kas rada smagākās komplikācijas, palielina priekšlaicīgu mirstību un rada lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai. Šis izaicinājums ir svarīgs ne tikai medicīnas, bet arī valsts attīstības indikatoru kontekstā.”

Šobrīd pieejami inovatīvie medikamenti un tehnoloģijas, jāpadara plašāk pieejamas riska grupām, īpaši pacientiem ar kardiovaskulāriem traucējumiem, norāda Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes locekle Una Gailiša. “Ir būtiski, lai valsts attīstītu vienotu, uz profilaksi un efektīvu ārstēšanu orientētu stratēģiju, kas kļūtu par pamatu sabiedrības veselības uzlabošanai nākotnē,” uzsver Gailiša.

Lai uzlabotu pacientu aprūpes rezultātus, būtiska loma ir multidisciplinārām komandām, kas apvieno ģimenes ārstus, endokrinologus, psihologus un citus speciālistus. Kā uzsver Gunta Freimane, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, pacienti vēlas redzēt reālu valsts plānu kā pacientu vajadzības tiks īstenotas: “Pacientu izglītošana ir neatsverams elements – nevis formāls pasākums, bet gan reālu dzīvesveida pārmaiņu atbalsts, kas palīdzētu mazināt aptaukošanās un diabēta komplikāciju izplatību.”

Savukārt Latvijas ģimenes ārstu iesaiste ir izšķiroša, jo viņi veic lielāko daļu konsultāciju ar hroniskiem pacientiem. Alise Nicmane-Aišpure, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente: “Dramatiskajiem saslimstības statistikas rādītājiem ir tieša saikne ar iedzīvotāju ikdienas dzīvi, tāpēc, ieguldot izglītošanā, būtu pēc tam mazāk izdevumu pacientu ārstēšanai. Novērtējam, ka ģimenes ārsti varēs tagads izrakstīt savas kompetences ietvaros medikamentus arī agrīnāk, tādejādi mazinot slogu sekundārai veselības aprūpei. Vienlaicīgi vēlos uzsvērt, ka Latvijā ārkārtīgi pietrūkst medicīnas māsas diabēta jautājumos. Ēšanas problēmas bieži vien ir psiholoģiskas, tāpēc svarīgi ir paredzēt, ka ir komanda, kas ar diabēta pacientu strādā – psihologs, fizioterapeits, uztura speciālists u. tml.”

Aptuveni 75% konsultāciju veic tieši ģimenes ārsti, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs, uzsverot, ka: “ģimenes medicīna ir efektīvākais un pieejamākais posms hronisko slimību, tostarp diabēta, ilgtermiņa aprūpē. Ir svarīgi mainīt skatījumu uz diabētu – tā nav tikai blakusdiagnoze, bet nopietna veselības problēma, kas prasa strukturētu un koordinētu pieeju visos aprūpes līmeņos.”

Kā uzsver Dzalbs, ģimenes ārsti ir gatavi aktīvāk izmantot mūsdienīgus ārstēšanas risinājumus, piemēram, SGLT2 inhibitorus un GLP1 receptoru agonistus, kas ir efektīvi noteiktām pacientu grupām. Tāpat Dzalbs aicina veikt mērķtiecīgākas darbības, lai samazinātu diabēta izraisītās komplikācijas, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, nieru bojājumus un diabētisko pēdu, padarot to par Latvijas veselības politikas prioritāti.

Eksperti vienprātīgi uzsvēra, ka 2. tipa diabēta agrīna diagnostika, profilakse un multidisciplināra pieeja ir veiksmīgas pacientu aprūpes stūrakmeņi, kuriem nepieciešami papildu politiski lēmumi un finansējums.