Eksperti: akcīzes nodokļa celšana lētai "nāves dzirai" un alkoholiskajiem kokteiļiem mazinātu jauniešu nodzeršanos
Latvijā jaunieši joprojām pārāk daudz lieto alkoholu, radot riskus dažādām veselības, sociālajām un psiholoģiskajām problēmām nākotnē, norāda eksperti.
"Ja mēs uzņemam 25 gadus vecu pacientu, kuram ir psihozes, tas nozīmē, ka viņš lieto alkoholu apmēram desmit gadus, proti, apmēram kopš 15 gadu vecuma," stāsta pieredzējusī narkoloģe, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Savukārt Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis uzskata, ka jauniešiem pie alkohola palīdz tikt pieaugušie – vieni lieto, citi palīdz iegādāties, vēl citi piever acis.
"Daudzās ģimenēs pārmērīga alkohola lietošana tiek uzskatīta par neatņemamu pieaugušo dzīves sastāvdaļu, bet apkārtējās sabiedrības attieksme ir pasīva, labākajā gadījumā – neitrāla," piebilst Apinis.
Speciālisti uzsver, ka ir ļoti svarīgi ar jebkuriem līdzekļiem mazināt pieejamību, jo potenciāls risks saslimt ar alkoholismu ir aptuveni 12,5% valsts iedzīvotāju, bet atbilstoši aptauju datiem 84% skolēnu jau ir lietojuši grādīgos dzērienus.
"Iedomājieties, katrs astotais tīnis vecumā no 15 līdz 16 gadiem šogad vismaz divdesmit reizes ir dzēris ko grādīgu! Un pēc saindēšanās ar alkoholu slimnīcās nokļuva 154 cilvēki, kas bija jaunāki par 18 gadiem. Tas liecina, ka mēs joprojām darām pārāk maz, lai ierobežotu nepilngadīgo piekļuvi alkoholam," norāda 12.Saeimas deputāts Imants Parādnieks (NA).
Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs norāda, ka lielāko ietekmi alkohola pieejamības samazināšanai bērnu un jaunatnes vidū dod alkohola cenas palielināšana.
Latvijā viens risinājums varētu būtu akcīzes nodokļa likmes palielināšana atsevišķiem alkohola veidiem, tostarp, stiprinātajam alum 2l iepakojumā un alkoholiskajiem kokteiļiem, domā Parādnieks.
Deputāts iecerējis iesniegt likumprojektu, saskaņā ar kuru alum tiek piemērots nodoklis robežās no 4 eiro līdz 10 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet starpproduktiem par 100 litriem atkarībā no spirta daudzuma tiktu piemērota likme 75 eiro vai 120 eiro.
Izmaiņas lielākoties skartu alu ar paaugstinātu alkohola saturu (vairāk nekā 5,8%) un dažādus subproduktus – alkoholiskos kokteiļus. Proti, akcīzes nodoklis alum tiktu diferencēts gan atbilstoši absolūtā spirta tilpumprocentiem un iepakojumam, nosakot, ka produktiem, kas ir lielāki par 0,568l (vienu pinti), akcīzes nodoklis vēl pieaug.
Nodoklis vīnam un raudzētajiem produktiem palielinātos tikai par nepilnu eiro, sasniedzot 65 eiro par katriem 100 litriem. Aptuveni par 160 eiro palielinātos nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, sasniedzot 1500 eiro par 100 litriem absolūtā spirta.
Pēc Parādnieka aplēsēm, iecerētās izmaiņas budžetu papildinātu par deviņiem miljoniem eiro gadā. Tas ļautu novirzīt lielāku naudu ģimenes jautājumu risināšanai, piemēram, padarīt plašāk pieejamas skolēnu brīvpusdienas vai interešu izglītību, lai jauniešu varētu pavadīt laiku saturīgi, nevis izklaidēs ar grādīgajiem dzērieniem.
"Piena cena attiecībā pret vidējo algu Latvijā šajā gadsimtā ir pieaugusi turpat divkārt, bet alkohola cena - samazinājusies. Valstiskas domāšanas mērķis būtu pakāpenisks akcīzes nodokļa pieaugums visiem alkoholiskajiem dzērieniem par procentu, kas pārsniedz gan ikgadējo IKP pieaugumu, gan ikgadējo inflācijas līmeni," uzskata Apinis.
Parādnieks arī atgādināja, ka Latvijā gadiem ilgi populārākie alkoholiskie dzērieni ir lētais, alus ar paaugstinātu alkohola saturu un kokteiļi, kas kopējā akcīzes nodokļa ainā ir teju nemanāmi. Savukārt par alu, kas veido trīs ceturtdaļas no alkoholisko dzērienu aprites mūsu valstī, iekasē vien 16% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
LĀB uzskata, ka Latvijā akcīzes nodoklis alkoholam ir jāpalielina nekavējoties, taču tas jādara pārdomāti, izlīdzināti visām alkohola grupām un saskaņoti ar Lietuvu un Igauniju. Piedāvājumu shēmu, kā celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai, LĀB vairākkārt iesniegusi Finanšu ministrijai.
2015.gada budžetu Saeimā pirmajā lasījumā plānots skatīt šā gada 10.decembrī. Pēc Finanšu ministrijas paustajiem plāniem nākamā gada budžetam jābūt apstiprinātam līdz 2014.gada nogalei.
